03.13. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 13.marts 

Bet viss pulks brēca un sacīja: nost ar šo, – un: atlaid mums Barabu! (Lk. 23:18)

Tā tam jānotiek – tā noticis toreiz un notiek vēl arvien; tāda ir pasaules ierastā kārtība. Jo cēlāks un vērtīgāks ir dārgums, kuru Dievs dod, jo naidīgāk pret to izturas pasaule un velns. Zelts ir pats mazākais dārgums, tomēr velns nespēj paciest, ka zelts tiek pareizi izmantots. Laba valdība un miers laicīgajā dzīvē ir skaista, dārga manta, bet velns to nevar paciest un arvien cenšas sarīkot slepkavošanu, asins izliešanu utt. Bet, ja tu esi saņēmis augstākās Dieva dāvanas – Svētos Rakstus, Evaņģēliju, dievišķo patiesību un Kristu, kad pasaulē ienāk šie dārgumi, kuri nes mūžīgu taisnību un dzīvību – tad notiek tā, kā šeit lasām: Barabam jātiek atbrīvotam, bet Kristus jāsit krustā. Drīzāk visi velni tiks pieņemti, nekā patiesība paliks nenolādēta.