03.07. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 7 marts 

Bet jūs esat tuvojušies… jaunās derības starpniekam Jēzum un izlietām asinīm, kas daudz spēcīgāk runā nekā Ābela asinis. (Ebr. 12:22-24.)

Jēzus Kristus, mūsu vienīgā starpnieka un aizstāvja, asinis atkal un atkal, nemitīgi runā un sauc, tā ka Dievs Tēvs uzklausa Sava mīļā Dēla saucienus un aizlūgumus par mums un ir mums žēlīgs. Viņš mūsu grēka vairs nesaskata pat tad, ja esam grēku pārpilni, jā arī tad, ja mūsos pašos no kāju pēdām līdz matu galiņiem, no iekšpuses un ārpuses, ne miesā, ne dvēselē nav nekā cita, kā vieni vienīgi grēki – Viņš uzlūko tikai Sava mīļā Dēla, mūsu Kunga, dārgās, svētās asinis, ar kurā esam slacīti. Jo šīs asinis ir žēlastības zelta svārki, kuros esam ietērpti, lai varētu stāties Dieva priekšā. Un Dievs Tēvs nevar un negrib mūs uzlūkot citādi kā tikai tā, itin mēs ikviens būtu Viņa mīļais Dēls – pilni taisnības, svētuma un nevainības.