02.septembris – K.O.Rozeniuss “Dieva Vārds katrai gada dienai” 

Dievs ir pāri visam, augsti slavēts mūžīgi! Āmen (Rom. 9:5).

Tā kā par Kristu šeit sacīts, ka Viņš ir “pāri visam, augsti slavēts mūžīgi”, tas mums ir viens no zīmīgākajiem tekstiem par Kunga Jēzus Kristus dievišķību. Vispirms apustulis runā par Kristus cilvēcisko izcelsmi, bet pēc tam viņš atgādina cilvēkiem Viņa dievišķo dabu. Un viņš to dara tik skaidros un nekļūdīgos vārdos, ka šis teksts vienmēr ir izraisījis daudz raižu mūsu Kunga ienaidniekiem un tiem, kas noliedz Viņa dievišķību un savā muļķībā nav spējuši atmest visus Svētos Rakstus.

Bet šis teksts visiem ticīgajiem ir liels dārgums un īpaši tiem, kas daudzkārt piedzīvojuši ugunīgo šaubu bultu uzbrukumus.

Pat ja tu nekad neesi apšaubījis Kristus dievišķību, tev jāapjauš tevis apliecinātās ticības diženums un vērtība! Vai tu patiesi tici, ka mūžīgais Dievs ir kļuvis cilvēks, viens no mums, tikai bez grēka? Apsver, ko tas nozīmē, un apdomā, vai mums ir pietiekami daudz pamatojumu šai patiesībai? Paldies Dievam, Svēto Rakstu liecības šai svarīgajā lietā ir pilnīgi pietiekamas un uzticamas. Atsauksim atmiņā dažas no tām. Šo liecību vidū mēs uzskaitīsim tikai tās, kuras mums atklāj, kas Kristus bijis un ko darījis, pirms tapis par cilvēku.

Liecības ir šādas: Viņš saka Savam Tēvam – “Dedzināmie upuri un grēku upuri Tev nav patikuši. Tad Es sacīju: raugi, Es nāku, grāmatā par Mani ir rakstīts, Tavu prātu darīt, ak, Dievs!” (Ebr. 10:6–7). Un vēl: “Bet, tā kā bērniem ir asins un miesa, tad ar Viņš tāpat to ir pieņēmis” (Ebr. 2:14). Šie teksti saka, ka Viņš bijis un pastāvējis, jau pirms Viņš

pieņēma cilvēka veidolu.

Tāpat arī Jāņa evaņģēlija 1. nodaļas zīmīgais teksts: “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva un Vārds bija Dievs. .. Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir. .. Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības” (1., 3., 14. p.). Te ir skaidri sacīts, ka Viņš, kas iesākumā radīja visas lietas, tapa miesa un mājoja mūsu vidū.

Tāpat arī Vēstulē filipiešiem 2. nodaļā par Kristu sacīts: “Kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un, cilvēka kārtā būdams..” (6., 7., 8. p.). Te sacīts, ka pats Kristus ir pieņēmis kalpa veidu un pielīdzinājies cilvēkiem, kas nozīmē to, ka Viņš pastāvējis jau pirms šī Sava izšķirošā soļa.

Arī pats Jēzus saka, ka, pirms nākšanas virs zemes, Viņš bijis debesīs: “Jo neviens nav uzkāpis debesīs, kā vienīgi Tas, kas no debesīm nācis, Cilvēka Dēls” (Jņ. 3:13). Un 31. pantā to pašu par Viņu saka Jānis Kristītājs: “Kas nāk no augšienes, tas ir pāri visiem.” Un vēl Kristus saka: “Jo Es esmu no debesīm nācis, lai darītu, nevis ko Es gribu, bet ko grib Tas, kas Mani sūtījis” (Jņ. 6:38). Un vēl: “Kā nu, kad jūs redzēsit Cilvēka Dēlu uzkāpjam, kur Viņš iepriekš bijis?” (62. p.). Un atkal: “Un tagad, apskaidro Tu Mani, Tēvs, ar to skaidrību, kas Man bija pie Tevis, pirms pasaule bija” (Jņ. 17:5). Ieklausieties šais vārdos! Viņš bija pie Tēva, pirms pasaule bija.

Tas, ka visas lietas ir radītas Dēlā, ir apliecināts ļoti daudzās Bībeles vietās. Bez tā, kas jau citēts no Jāņa evaņģēlija 1. nodaļas, Dieva vārds arī Vēstulē kolosiešiem 1. Nodaļā par Dieva mīļo Dēlu runā šādi: “Viņā radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan valdības, gan varas. Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu” (16. p.). Un Vēstules ebrejiem 1. Nodaļā rakstīts: “Caur ko [Kristu] Viņš arī pasauli radījis.”

Šajās vietās ir nepārprotami sacīts, ka Jēzus Kristus, kas staigāja pa šo zemi, ir radījis visas lietas, un tas viss notika, pirms Viņš kļuva par cilvēku. Šis Cilvēks ir pats mūžīgais Dievs, kā sacīts Mihas grāmatā 5:2, ka Tas, kas piedzims Bētlemē, pastāv no mūžības: “Bet tu, Bētleme Efratā, kas esi maza starp tūkstošiem no Jūdas, no tevis nāks tas, kam jābūt par valdnieku Israēlā un kura izcelšanās meklējama sensenos laikos, mūžības pirmlaikos.” Tā arī Kungs Jēzus sacīja jūdiem majestātiskā mierā: “Patiesi, patiesi Es jums saku: pirms Ābrahāms tapa, Es esmu” (Jņ. 8:58). Kā lai uzskaitām visas liecības? Labāk godāsim un pielūgsim Viņu!

Apustulis pie šā pasludinājuma, ka Kristus ir Dievs, mūžīgi slavēts, beigās pieliek „Āmen”! “Āmen” ir apstiprinājuma vārds, kas apliecina, ka izsacītā lieta ir svarīga un nesatricināma patiesība. Tāpēc šis “Āmen” nepārprotami apstiprina patiesību, ka Jēzus Kristus ir mūžīgais Dievs! Mēs to skaidri noprotam no visiem citētajiem Bībeles tekstiem. Kristus ir Dievs pāri visam, augsti slavēts mūžīgi! Āmen!