02.26. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

26.februāris

Tad Viņa mācekļi atnāca un brīnijās,

ka Viņš runā ar sievieti.

Tomēr neviens Viņam nejautāja:

Ko Tu no viņas gribi, vai ko Tu ar viņu runā?

Sieviete atstāja savu ūdenstrauku, aizskrēja

uz pilsētu un uzsauca ļaudīm: nāciet,

tur ir cilvēks, kas man visu pateica,

ko es esmu darījusi! Vai Tas tikai nav Kristus?

Tad tie izgāja no pilsētas un nāca pie Jēzus.

Starplaikā mācekļi Viņu lūdza: Rabi, t.i. Kungs, ēd!

Bet Viņš tiem sacīja: Man ir ēdiens, ko jūs nepazīstat.

Tad mācekļi cits citam jautāja: vai tad kāds Viņam atnesis ko ēst?

Un Jēzus viņiem sacīja: Mans ēdiens ir,

darīt Tā gribu, kas Mani sūtījis, un pabeigt Viņa darbu.

Vai jūs nesakāt: vēl četri mēneši līdz ražas novākšanai?

Es jums saku: atveriet acis un skatieties pāri druvām!

Tās jau dzeltē un ir nobriedušas ražas novākšanai.

Jau pļāvējs dabū algu un vāc augļus mūžigai dzīvībai,

lai kopā priecātos sējējs un pļāvējs.

Šeit piepildās vārds, ka cits sēj un cits pļauj.

Es esmu jūs sūtījis pļaut, kur jūs neesat strādājuši.

Citi ir strādājuši, bet jūs esat nākuši viņu darba augļus ievākt.

Daudzi šīs pilsētas samarieši sāka Viņam ticēt,

dzirdējuši sievietes vārdus:

Viņš man visu pateicis, ko esmu darījusi.

Šie samarieši Viņu lūdza palikt pie viņiem.

Un Jēzus tur palika divas dienas,

tā kā vēl daudzi kļuva ticīgi Viņa vārdu dēļ,

Bet sievietei viņi sacīja:

nu mēs vairs neticam tavas runas dēļ,

jo mēs tagad paši esam dzirdējuši un zinam,

ka Šis tiešām ir pasaules Pestītājs.

Jāņa 4:27-42

27 Šinī brīdī nāca Viņa mācekļi un brīnījās, ka Viņš runā ar sievu. Tomēr neviens neteica: ko Tu no viņas gribi, vai: ko Tu runā ar viņu? 28 Tad sieva atstāja savu ūdens trauku, aizgāja uz pilsētu un sacīja ļaudīm: 29 “Nāciet, tur ir cilvēks, kas man visu pateicis, ko es esmu darījusi! Vai tikai Tas nav Kristus?” 30 Tad tie izgāja no pilsētas un nāca pie Jēzus. 31 Pa to starpu mācekļi lūdza Viņu, sacīdami: “Rabi, ēd!” 32 Bet Viņš tiem sacīja: “Man ir ēdiens, ko ēst, ko jūs nepazīstat.” 33 Tad mācekļi sacīja cits citam: “Vai kāds Viņam atnesis ko ēst?” 34 Jēzus viņiem saka: “Mans ēdiens ir darīt Tā gribu, kas Mani sūtījis, un pabeigt Viņa darbu. 35 Vai jūs nesakāt: vēl četri mēneši, tad nāk pļaujamais laiks? – Redziet, Es jums saku: paceliet savas acis un skatait druvas, jo viņas ir baltas pļaujai. 36 Jau pļāvējs dabū algu un vāc augļus mūžīgai dzīvībai, lai kopā priecātos sējējs un pļāvējs. 37 Jo še piepildās vārds, ka cits ir, kas sēj, un cits, kas pļauj. 38 Es jūs esmu sūtījis pļaut, kur jūs neesat strādājuši. Citi ir strādājuši, bet jūs esat nākuši viņu darbā.” 39 Bet daudzi šīs pilsētas samarieši sāka ticēt Viņam, dzirdējuši sievas vārdus, jo viņa apliecināja: Viņš man visu pateicis, ko esmu darījusi. 40 Šie samarieši nāca pie Viņa un lūdza Viņu palikt pie viņiem. Un Viņš palika tur divi dienas. 41 Tad vēl daudz vairāk kļuva ticīgi Viņa vārdu dēļ 42 un sacīja sievai: “Nu mēs vairs neticam tavas runas dēļ, jo mēs tagad paši esam dzirdējuši un zinām, ka Viņš tiešām ir pasaules Pestītājs.”