02.22. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

22.februāris.

Kādreiz jēzus atkal iegāja sinagogā.

Tur Viņš satika cilvēku ar sakaltušu (paralizētu) roku.

Kad Viņš tam gribēja pievērsties,

daži apkārt stāvošie Viņam jautāja: vai ir brīv sabata dienā dziedināt?

– jo tie meklēja iemeslu,

lai Viņu apsūdzētu garīgajā (baznīcas) tiesā.

Viņš tiem atbildēja: kā tas ir?

Ja kādam no jums sabata dienā aita iekrīt bedrē – vienīgā,

kas tam ir, – vai viņš to nesatvers un neizvilks ārā?

Bet šeit nav aita, – un tas ir vairāk – cilvēks.

Tamdēļ ir brīv sabatā labu darīt.

Un pievērsies vīram, Viņš teica: izstiep savu roku!

Un viņš to izstiepa un tā kļuva vesela.

Tad ferizeji izgāja ārā un apspriedās, kā Viņu nogalināt.

Bet Jēzus, to nomanījis, no turienes aizgāja.

Un daudz ļaužu gāja Viņam pakaļ, un Viņš tos dziedināja.

Uz Jēzu attiecas pravieša Jesajas vārds:

Redzi, Mans kalps, ko esmu izredzējis,

un Mans mīļais, kas Mani iepriecina.

Es Viņam došu pilnvaru, tautām pasludināt tiesas stundu.

Viņš nestrīdēsies un nekliegs.

Un plašajām ielām nedzirdēs Viņa balsi.

Ielūzušu niedri Viņš nesalauzīs,

un kvēlojošu dakti neizdzēsīs,

iekams Viņš taisnībai dos uzvaru.

Tautas savu pēdējo cerību liks uz Viņu!

Mateja 12:9-15;17-21

9 Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. 10 Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt. 11 Bet Viņš uz tiem sacīja: “Kurš cilvēks jūsu starpā, kam viena avs un kad tā sabatā iekrīt bedrē, to nesatvers un neizvilks ārā? 12 Vai cilvēks nav daudz labāks par avi? Tādēļ ir gan brīv sabatā labu darīt.” 13 Tad Viņš uz to cilvēku sacīja: “Izstiep savu roku!” Un viņš to izstiepa. Tad tā kļuva vesela kā otra. 14 Tad farizeji izgāja un sarunājās pret Viņu un nolēma To nogalināt. 15 Bet Jēzus, to nomanīdams, aizgāja no turienes. Un daudz ļaužu gāja Viņam pakaļ, un Viņš tos visus dziedināja. 17 ka piepildītos pravieša Jesajas runātais vārds: 18 redzi, Mans kalps, ko Es izredzējis, un Mans mīļais, pie kā Manai dvēselei labs prāts; Es likšu uz Viņu Savu Garu, un Tas pasludinās tautām tiesu. 19 Ne Viņš bārsies, ne brēks, ne arī dzirdēs uz ielām Viņa balsi. 20 Ielūzušu niedri Viņš nesalauzīs, un kvēlojošu dakti Viņš neizdzēsīs, tiekāms Viņš taisnībai dos uzvaru.

21 Un tautas cerēs uz Viņa Vārdu.-