02.20. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

20.februāris

Kad nu laiks bija pienācis, lai notiktu tas,

Kas Dievam bija padomāt ar Jēzu, – proti, –

ka Jēzum vajadzēja mirt un augšāmcelties.

Tad Jēzus atstāja to zemi, kurā Viņš bija darbojies

un devās uz pilsētu, kurā tam visam bija jānotiek: Jeruzālemi.

Viņš izsūtīja vēstnešus: tie nonāca kādā

samariešu ciemā, lai sagādātu nakstmājas.

Bet tie Viņu neuzņēma, jo viņš bija ceļā uz Jeruzālemi.

(un tāpēc, ka samarieši jūdus ienīda;

tāpat viņu pilsētu un templi;

un savukārt tika ienīsti no jūdiem viņu atšķirīgoreliģisko īpatnību dēļ)

Kad Viņa mācekļi Jēkabs un Jānis to redzēja,

tie lika Jēzum priekšā:

Kungs, ja Tu gribi, mēs liksim ugunij nākt no debesīm un tos sadedzināt.

Viņš apgriezās un tos aprāja:

Vai jūs nezinat, kādam garam jūs piederat?

Cilvēka Dēls nav nācis cilvēku dvēseles nomaitāt, bet tās pestīt.

Un tie gāja uz citu ciemu.

Lūkas 9: 51-55

51 Un, kad nu laiks bija pienācis, ka Viņam vajadzēja tapt paaugstinātam, tad Viņš grieza savu vaigu, lai ietu uz Jeruzālemi. 52 Un Viņš nosūtīja Sev priekšā vēstnešus. Un iedami tie nonāca kādā samariešu ciemā, lai Viņam apgādātu vietu, kur nomesties. 53 Un tie Viņu neuzņēma, tāpēc ka Viņš bija ceļā uz Jeruzālemi. 54 Kad Viņa mācekļi Jēkabs un Jānis to redzēja, tie sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, mēs sacīsim, lai uguns nāk no debesīm un tos sadedzina.” 55 Bet Viņš apgriezdamies tos aprāja un sacīja: “Vai jūs nezināt, kādam garam jūs piederat?