01.augusts – K.O.Rozeniuss “Dieva Vārds katrai gada dienai” 

Jūs, kas bīstaties Kunga, gaidiet Viņa žēlastību un nenovirzieties sānus, lai nepakristu (Sīr. 2:7).

Jautājums: kā lai Dieva bīstamies un uz Viņu paļaujamies? Atbilde: vienīgi pareizi iepazīstot Dievu, mēs varam Viņu godāt atbilstoši Viņa būtībai. Kad pa īstam iepazīstam Dievu, mēs uzreiz iegūstam gan bailes, gan ticību. Taču mūsu vieglprātība un aizmāršība ceļas no tā, ka mēs nezinām, neticam un nedomājam, kas ir Dievs.

Ja vien mēs spētu noticēt tam, cik liels un varens ir Dievs, cik Viņam svēta dedzība pret visiem grēkiem, cik Viņš patiess Savos draudos, cik Viņš tuvu klātesošs, cik labi Viņš redz visas lietas, cik žēlsirdīgs un uzticams Viņš ir, tad mēs patiesi Viņa bītos un uz Viņu paļautos. Un, kad mēs pārdomājam visas Dieva īpašības, ko redzam visos Viņa spriedumos gan Dieva vārdā, gan mūsu pieredzē, un kad apdomājam, ka Dieva vārds pavēl Viņa bīties un uz Viņu paļauties, tad mums uz to jāatbild – ka pāri pār visām lietām mēs tiešām gribam bīties Dieva un paļauties uz Viņu un ne uz ko citu, lai kas tas būtu.

Mēs nedrīkstam bīties nekā cita kā vienīgi Dieva, un mēs nedrīkstam paļauties ne uz ko citu, lai cik tas būtu varens, brīnišķīgs un uzticams, kā vienīgi Dievu. Tikai tad Viņš būs mūsu Dievs, uz ko vienīgo būs vērsta mūsu sirds bijība,

paļāvība un pielūgsme.

Bet ko tas nozīmē, ka es nedrīkstu bīties nekā cita kā vienīgi Dieva? Virs zemes taču ir tik daudz briesmīgu lietu, no kurām cilvēks baidās – pat iedomājoties vien! Padomā, cik daudz ļaunuma, rūgtuma un varas darbu mums var nodarīt ienaidnieki. Kā tas būtu – mirt no slepkavas rokas, pazaudēt acu gaismu, zaudēt prātu uz visu atlikušo dzīvi, saslimt ar briesmīgu un nedziedināmu slimību vai tikt zibens saspertam? Un šādas briesmīgas iespējamības var nosaukt vēl un vēl. Vai mums nav jābaidās no visām šīm lietām? Atbilde: jā, kas netic vienīgajam patiesajam Dievam, visvarenajam Kungam, tam, bez šaubām, jābaidās.

No otras puses – vai tu patiešām tici, ka dzīvais, visuzinošais, visuredzošais un visuspēcīgais Dievs ir visās vietās klātesošs? Vai gara acis tev ir atvērtas, ka to tici un saproti? Tad tev jāzina, ka neviena no briesmīgajām lietām nevar aizskart pat matu uz tavas galvas, ja to nav lēmis uzticamais un visvarenais Tēvs.

Ja tā būs Viņa griba, pār tevi nāks zibens, slimība, nelaime vai pēkšņa nāve. Bet, ja Viņš ir lēmis citādi, tad nekas no tā

tevi neskars. Ja Viņš uzskata, ka tava sirds jādara nožēlas, ciešanu un sāpju pilna, Viņš tev sūtīs bēdas, zaudējumus vai ļaunus cilvēkus, kas tev kaitēs, maldinās un darīs pāri. Savukārt, ja Viņš gribēs tev dāvāt mieru, tad nekas tāds tev nenotiks.

Redzi, kā Kristus atbildēja Pilātam: “Tev nebūtu nekādas varas pār Mani, ja tā tev nebūtu dota no augšienes, tāpēc tam, kas Mani tev nodevis, ir lielāks grēks” (Jņ. 19:11). Redzi, kā Dāvids runā par ļauno vīru Šimeju: “Ļaujiet taču viņam lādēties! Laikam jau gan viņš lād tādēļ, ka Tas Kungs būs viņam sacījis: lādi Dāvidu!” (2. Sam. 16:10). Un arī Jeremija runā par daudzajiem pārbaudījumiem, kad cilvēks tiek mīdīts ar kājām un negūst taisnu tiesu: “Vai tad var kāds sacīt, ka tas notiktu bez Tā Kunga pavēles un ka ļaunais un labais nenāktu no Visuvarenā mutes?”

(Raudu dz. 3:37–38).

Kad sātans saņēma atļauju mocīt Ījābu, Dievs Tas Kungs noteica viņam ļoti precīzu mēru un robežas. Pravietis Amoss saka: “Vai var gadīties pilsētā kāda nelaime, kam Dievs nebūtu licis notikt?” (Am. 3:6). Un pats Tas Kungs izskaidro iemeslu: “Lai atzītu no saules lēkta līdz saules rietam, ka bez Manis cita nav neviena. Es esmu Tas Kungs, un cita nav neviena! Es, kas radu gaismu un veidoju arī tumsību, kas dod svētību, bet arī ļaunu; Es esmu Tas Kungs, kas visu to dara!” (Jes. 45:6–7).

Kas netic vienīgajam Dievam, tam ir tūkstošiem iemeslu baidīties no lietām, kas to apdraud no visām pusēm. Tāds cilvēks arvien jūt nebeidzamu nemieru. Šodien tas baidās no slimības, rīt no nabadzības vai zaudējuma. Kādreiz tas baidās no ļaunu cilvēku neģēlībām, citreiz no tā, ka viņu pametīs draugs. Ja viņam ir satraucošas ziņas un neviens tam nevar palīdzēt, tas krīt izmisumā. Tas ir taisnīgs sods tiem, kas negodā Dievu kā vienīgo visvareno Kungu. Turpretī svētīga drošība un miers ir tam, kas uzticas varenajam Dievam, mūsu uzticīgajam Tēvam.