01.11. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

11.janvāris

Jūs esat dzirdējuši, ka jūsu tēviem ir sacīts:

Tev nebūs nokaut.

Kas nonāvē , lai tiek tiesāts un sodīts ar nāves sodu.

Bet es jums saku:

Kas dusmojas uz savu brāli, pēc Dieva gribas ir pelnījis, ka arī viņam piespriež nāves sodu.

Kas uz savu tuvāko saka: tu neesi nekam derīgs, kas viņu tātad noliedz, Dieva acīs ir pelnījis spriedumu, kas to izslēdz no kopības ar Dievu.

Kas uz savu brāli saka: tu nolādētais – tas ir cilvēks, kas atrauts Dieva žēlastībai, –

to arī Dievs izslēgs no savas žēlastības, jeb, kā arī teikts: sodīs elles ugunīs.

Ja Tu dodies uz dievkalpojumu, lai apliecinātu savu saistību ar Dievu, savu ticību un

pateicību, un tu atceries, ka tavs brālis ir pārmetis tev ko ļaunu, – tad pārtrauc lūgt

un dziedāt. Aizej vispirms pie sava brāļa un izlīgsti ar viņu.Tad nāc, apliecini savu ticību un pateicību un upurē savu dāvanu.

Vēl tev ir laiks,

strīdu un naidu pārvarēt un izbeigt,

pirms tev jāstājas Dieva, sava Tiesātāja priekšā.

Strīds ar tavu tuvāko un naids tavā sirdī tevi apsūdzēs un tu neizbēgsi no soda,

kamēr tu visu nebūsi līdz pēdējam nokārtojis.

Mateja 5:21-26

21 Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nokaut, un, kas nokauj, tas sodāms tiesā. 22 Bet Es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! – tas sodāms augstā tiesā; bet, kas saka: bezdievis! – tas sodāms elles ugunī.

23 Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, 24 tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu. 25 Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka pretinieks tevi nenodod soģim un soģis tevi nenodod sulainim, un tevi neiemet cietumā. 26 Patiesi Es tev saku: tu no turienes neiziesi, kamēr nenomaksāsi pēdējo artavu.