01.07. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

7.janvāris.

Kad sevi un savas rokas aplūkoju

un spogulī redzu savu saju

vai augumu,

tad zinu, to visu Tu esi veidojis.

Ir labi to apzināties.

Es gan neapjēdzu,

kas ar mani notika, kad biju mazs,

kad vēl nevarēju ne staigāt, ne runāt.

Nezinu arī, kā tas bija, kad atrados mātes miesā…

Bet arī tas bija Tavā ziņā.

Tavu labo domu un ieceru rezultātā esmu radīts.

Dod man bijību sirdī un domās.

Bijību pret miesu, kurā māte mani nēsāja;

bijību pret Tavām neizdibināmajām domām.

Es vēlos Tev pateikties par visu,

ko Tu man esi devis:

par savu miesu, garu un dvēseli,

par savu izveicību, veselību un spēku.

Un vēl par daudz ko citu es gribu Tev pateikties.

Es Tev pateicos par to, ka Tu nosaki manu dzīves ceļu

un nevis nejaušiba vai zvaigznes, kuras cilvēki apjautā,

nedz svešā vara, ko saucam par likteni.

Es Tev pateicos par ikkatru dienu,

kuru drīkstu piedzīvot,

jo tās nāk caur Tavu labestību.

Es Tevi lūdzu, Dievs,

palīdzi man, lai nesūdzos,

ja neesmu tik apdāvināts, skaists

vai vesels kā citi.

Lauj man Tev pateikties par to,

ka Tu mani esi radījis tādu, kādus esmu.

Ļauj man būt pateicīgam un Tevi slavēt.

139.psalms 13-17

13 Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās. 14 Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina. 15 Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots. 16 Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas. 17 Cik dārgas man ir Tavas domas, ak, Dievs, un cik liels ir to daudzums!