01.05. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 5. janvāris 

Elija bija cilvēks, līdzīgs mums, bet lūgdams lūdza, lai lietus nelītu, un nelija virs zemes trīs gadus un sešus mēnešus. (Jēk. 5:17)

Patiesi, ir tā, ka mēs neesam ne Jozua, kas ar savu lūgšanu lika saulei debesīs apstāties, nedz Mozus, kas ar lūgšanu izsauca uguni no debesīm. Tomēr arī mēs esam tieši tie paši cilvēki, kam Dievs ir uzticējis Savu vārdu un caur Savu Garu ļāvis sludināt tā, ka esam tādi paši cilvēki, kādi bija Mozus, Jozua, Elija un visi pārējie svētie. Jo mums ir tas pats Dieva vārds un Gars, un mēs esam tā paša Dieva sludinātāji un kalpi, kam kalpojuši šie svētie; lai gan viņi ir bijuši izcilāki ļaudis nekā mēs, tā paša Dieva, mūsu Radītāja radītās būtnes. Tādēļ Dievam ir jāuzklausa kā viņu, tā arī mūsu lūgšanas, jo mēs esam Viņa mīļā Dēla līgavas, tas ir, Viņa baznīcas locekļi, kuras sirsnīgā lūgšanā nevar palikt neuzklausīta.