01.05. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

5.janvāris

(Mēs vēlreiz iedziļināsimies 139.psalmā un lūdzam brīvākiem vārdiem)

Kungs,mans Dievs, mans Tēvs debesīs,

cik jauki, ka Tu mani redzi!

Tu mani pazīsti.

Tu mani redzi bailēs

un tad, kad no Tevis slēpjos

un neatzīstos pārkāpumos.

Tu uz mani raugies, kad esmu viens

un sapņoju par lielo laimi,

panākumiem un nākotni.

Cik labi tomēr, ka Tu mani vēro.

Bez Tevis nevaru spert ne soli,

ne izteikt domu, kuru Tu nedzirdētu

pirms es to izrunāju.

Tu mani turi savās spēcīgajās rokās.

Es jūtos drošš kā putns ligzdā, –

bet dažreiz arī kā iesprostots būrī.

Kungs, citreiz man ir baisi

no Tavas lielās rokas,

kas mani satvērusi:

es labprāt izmuktu.

Es pārdomāju lielos notikumus pasaulē,

apbrīnoju cilvēku lidojumus pasaules telpā,

mākslīgos satelītus un kosmosa kuģus –

un spriežu, ka Tu mums, cilvēkiem, būtībā

vairs neesi vajadzīgs.

Un tomēr:

man tā domājot, Tu esi ap mani

un es Tavās stiprajās rokās.

Dažkārt prātoju, nav jēgas man būt.

Man šī dzīve ir apriebusies

un es viņu labprāt atstātu, jo neesmu viņu sev

izvēlējies; bet es tomēr zinu, ja savu dzīvi aizsviestu

un nonāktu nāves valstībā, – es arī tur Tevi satiktu

un būtu sagūstīts Tavās rokās, neatbrīvojies

no saviem pienākumiem, nedz no Tevis.

139.psalms 1-8

Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti. 2 Tu zini – vai es sēdu vai ceļos – Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes. 3 Vai es eju, vai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi, 4 jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms. 5 Tu esi ap mani no visām pusēm, Tu turi Savu roku pār mani. 6 Šī atziņa man ir pārāk brīnišķa un pārāk augsta, es nevaru to saprast. 7 Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga? 8 Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur.