01.01. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 1. janvāris 

1. janvāris – Mūsu Kunga vārda došanas svētki

Kad astoņas dienas bija pagājušas un bērns bija jāapgraiza, tad Viņa vārdu nosauca: Jēzus, kā to eņģelis bija teicis. (Lk. 2:21)

Tam, ka Viņa vārds ir Jēzus, ir pamatojums: mūsu valodā tas nozīmē – Pestītājs; jo Pestītājs ir tas, kas glābj, palīdz, atpestī un nes svētību ikvienam. Ebreju valodā šādu Pestītāju sauc “Jēzus”. Arī eņģelis Gabriels Jāzepam sapnī bija teicis: “..un tu vnosauksi Viņu vārdā Jēzus, jo Viņš atpestīs Savu tautu no grēkiem.” (Mt. 1:21) Pats eņģelis šeit arī paskaidro, kādēļ šis Bērns tiks saukts vārdā Jēzus – Pestītājs, proti, viņš nesīs svētību un pestīšanu savai tautai. Bet kāds tad ir mūsu vārds? Nav šaubu: ja Kristus mums dod visu, kas Viņam pieder, Viņš dod mums arī Savu vārdu. Tādēļ mēs visi tiekam saukti par kristiešiem – visi saņems Jēzus, pestītāja, vārdu – kā sauc Viņu, tāpat tiekam saukti arī mēs – kā Sv. Pāvils raksta romiešiem: “Cerībā mēs esam pestīti.” (Rom. 8:24) Redzi, tādēļ kristieša kārtai ir dots tik nenovērtējams gods. Tā saņem visu Kristus dārgumu pāriplūstošo bagātību, ko Viņš izlej pār mums, tā ja mūsu sirdis kļūst brīvas, bezbailīgas, prieka un miera pilnas un spēj labprāt pildīt bauslības prasības.