Trešais bauslis 

Trešais bauslis: Tev būs svēto dienu svētīt.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka svēto mācību un Dieva Vārdus nepulgojam, bet tos turam svētus, labprāt klausāmies un mācāmies.

40. Kura nedēļas diena bija atpūtas diena Vecajā Derībā?

Vecās Derības laikā atpūtas diena bija sabats jeb sestdiena. Tajā dienā sanāca kopā pie Dieva Vārda. Sabats, latviski tulkots, ir atpūta. Sabats bija priekšstats par Jēzu, kurš mums piešķir sirdsapziņas mieru un mūžīgu svētlaimību grēku piedošanā kā dāvanu, bez jebkāda mūsu pašu nopelna.

3. Moz. 23,3:Sešās dienās padari savu darbu, bet septītajā dienā vērot ievēro manu atpūtas dienu sabatu, kura tiek saukta par svētu; nevienu darbu jums tanī nebūs darīt; tā ir sabata diena tam Kungam it visos jūsu mājokļos.

Ebr. 4,3: Jo mēs, kas esam ticējuši, ieejam atdusā, kā viņš ir teicis: “Kā esmu zvērējis savās dusmās, tiem nebūs ieiet manā atdusā,” — lai gan darbi kopš pasaules radīšanas bija padarīti.

Mt. 11,28: Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt.

41. Kā Jaunās Derības draudzei pienākas turēt trešo bausli?

Dievs nav saistījis Jaunās Derības Baznīcu pie jūdu sabata dienas, kas bija sestdiena. Viņš nav noteicis arī nekādu citu dienu tās vietā. Bet Viņš vēlas, ka mēs joprojām vēl sanākam kopā pie Viņa Vārda. Par atsevišķu kopēju sanākšanas dienu kristieši izvēlējās kristīgā brīvībā svētdienu jeb Kunga dienu. Tajā Kristus uzcēlās no mirušajiem — nedēļas pirmajā dienā. Viņš ieguva mums īsto atpūtu, uzvarēdams grēku un nāvi.

Jņ. 5,18: Šo vārdu dēļ jūdi vēl vairāk meklēja viņu nokaut, tāpēc, ka viņš ne vien sabatu neievēroja, bet arī apzīmēja Dievu par savu Tēvu, sevi pielīdzinādams Dievam.

Kol. 2,13.17: Jūs, kas bijāt miruši savos pārkāpumos un savā pagānu dzīvē, viņš līdz ar to darījis dzīvus, piedodams mums mūsu pārkāpumus. [..] Šīs lietas ir nākamo lietu ēna, bet miesa pieder Kristum.

Kol. 3,16: Kristus vārds lai bagātīgi mīt jūsu vidū: pamāciet un paskubiniet cits citu visā gudrībā un dziediet Dievam psalmus, himnas un garīgas dziesmas pateicības pilnām sirdīm!

Uzdevums: Lasi Ebr. 4,1-13: Dieva tautas atpūta.

42. Kas ir svētīšana?

Svētīšana ir kādas lietas nošķiršana un svētīšana Dieva izvēlētai lietošanai ar Dieva Vārdu un lūgšanu. Bez Dieva Vārda mēs nevaram svētīt neko.

1. Tim. 4,4-5: Jo katra Dieva radība ir laba, un nekas nav atmetams, ko saņem ar pateicību; jo svētumu tam piešķir Dieva vārds un lūgšana.

43. Kas ir svētās atpūtas dienas svētīšana?

Mēs svētām atpūtas dienu pareizi tad, ja:

1. Sapulcējamies draudzē, lai ticībā klausītos skaidru Dieva Vārdu, lietotu sakramentus, pateiktos un pielūgtu Dievu.
2. Personīgi čakli lietojam Dieva Vārdu un svētām savu dzīvi, ticot Dieva Vārdam.

Dīkā pavadīts laiks, bez Dieva Vārda lietošanas, nav atpūtas dienas svētīšana.

Ap.d. 2,42: Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.

Ebr. 10,25: Neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami, un to jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.

Ap.d. 17,11: Tie bija labvēlīgāki par Tesalonikas jūdiem un vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ik dienas rakstos, vai tas tā ir.

44. Ko Dievs no mums pieprasa trešajā bauslī?

Dievs pieprasa mums visu mūžu katru dienu turēt Viņa Vārdu dievišķā godā, to klausīties un pēc tā dzīvot.

Jņ. 17,17: Svētī tos patiesībā; tavi vārdi ir patiesība.

Mt. 4,4: Bet viņš (Jēzus) atbildēja un sacīja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.”

Luters : “Cilvēks, diena un darbs tiek svētīts vienmēr, kad tikai Dieva vārdu lieto sprediķojot, lasot vai apdomājot to, ne liekulības dēļ, bet vārda dēļ, kas dara mūs svētus. [..] Vienmēr, kad vārds tiek turēts spēkā un tiek lietots, atpūtas dienas svinēšana ir pareiza.”

45. Ko Dievs aizliedz trešajā bauslī?

Dievs aizliedz pret Viņa Vārdu nievājoši izturēties.

Ebr. 10,25: Neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami, un to jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.

Jņ. 8,47: Kas no Dieva ir, dzird Dieva vārdus. Tāpēc jūs nedzirdat, ka neesat no Dieva.

46. Ko nozīmē Dieva Vārda nievāšana?

Dieva Vārda nievāšana ir tā dievišķās vērtības neatzīšana.

Tas notiek rupjā veidā, kad Bībele netiek turēta par Dieva Vārdu un kad Dieva Vārds netiek ne lietots, ne lasīts, ne klausīts, ne pārdomāts, kā arī netiek lietoti sakramenti.

Tas notiek pavirši, ja tos gan lieto, bet dara to laiski, negribīgi, nevīžīgi vai liekulīgi.

Uzdevums: Lasi Jer. 36: Jojakīms dedzināja Jeremijas rakstītu Kunga Vārdu un Lk. 8,5-15: Jēzus līdzība par sējēju.

47. Kad mēs topam vainīgi pie Dieva Vārda nievāšanas?

Mēs topam vainīgi pie Dieva Vārda nievāšanas dažādās situācijās.

1. Ja turam šīs pasaules lietas svarīgākas nekā Dieva Vārda klausīšanos.

Lk. 8,11.14 (No Jēzus līdzības par sējēju): Sēkla ir Dieva vārds. [..] Kas starp ērkšķiem krita, ir tie, kas to dzird un tomēr noiet, un iegrimst rūpēs un bagātībā, un pasaules kārībās, un noslāpst, un nenes nekādus augļus.

2. Atsakāmies klausīties Dieva Vārdu.

Lk. 14,16-24: Jēzus līdzība par lielo mielastu. Aicinātie viesi aizbildinājās šīs pasaules lietu dēļ. Lasi visu līdzību.

3. Mēs neticam tiem vai negribam rīkoties saskaņā ar tiem.

Ebr. 4,2: Jo arī mums evaņģēlijs ir pasludināts tāpat kā viņiem. Bet dzirdētais vārds tiem nepalīdzēja, tāpēc, ka klausītājos nebija savienojies ar ticību.

Jēk. 1,22: Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami.

48. Kāpēc Dieva Vārda nicināšana ir smags grēks?

Kad cilvēks nicina Dieva Vārdu, viņš nicina pašu Dievu. Turklāt viņš atstumj Dieva labo gribu, jo Dievs vēlas viņu glābt caur savu Vārdu.

Lk. 10,16 (To saka Jēzus): Kas jūs klausa, tas klausa mani, un, kas jūs nicina, tas nicina mani. Bet, kas mani nicina, tas nicina to, kas mani sūtījis.

Jņ. 8,47: Kas no Dieva ir, dzird Dieva vārdus, Tāpēc jūs nedzirdat, ka neesat no Dieva.

49. Kā mēs pasargājam Dieva Vārdu svētu?

Mēs pasargājam Dieva Vārdu svētu, ja vienmēr ar patiesu un pazemīgu sirdi turam to par paša Dieva doto Vārdu un ar svētu bijāšanu sargājamies pie tā piedauzīties un turēt to par mazvērtīgu.

1. Tes. 2,13: Tāpēc mēs arī pastāvīgi pateicamies Dievam, ka jūs, uzklausījuši mūsu sludinātos Dieva vārdus, tos esat uzņēmuši nevis kā cilvēku, bet kā Dieva vārdus, kas tie patiesībā ir; jo pats Dievs darbojas ar savu spēku jūsos, kas ticat.

Jes. 66,2: Bet Es uzlūkoju nabagu un kam sagrauzts gars un kas manu vārdu bīstas.

50. Kādā veidā mēs klausāmies Dieva Vārdu labprātīgi?

Dieva Vārdu klausāmies labprātīgi, kad turam to sev par visvajadzīgāko lietu:

1. Labprāt apmeklējam draudzes sanākšanas.
2. Palīdzam savu iespēju robežās uzturēt sludināšanas amatu un Dieva Vārda izplatīšanu.
3. Piedalāmies mājas svētbrīžos.
4. Mācāmies čakli Dieva Vārdu arī paši.

Ps. 119,72: Tavas mutes norādījumi man ir labāki nekā veseli tūkstoši sudraba un zelta gabalu.

Ps. 26,8: Kungs, man ir mīļa Tava mītne Tavā namā un vieta, kur mājo Tava godība.

Ps. 122,1: Es priecājos, kad man teica: “Iesim tā Kunga namā!”

Ap.d. 2,42: Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.

Gal. 6,6: Bet tas, kas mācās, lai dalās visas labās lietās ar to, kas viņu māca.

Ap.d. 17,11: Tie bija labvēlīgāki par Tesalonikas jūdiem un vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ik dienas rakstos, vai tas tā esot.

Uzdevums: Lasi Lk. 10,39-42: Marija, Martas māsa. Apspriedīsim, kā mēs varam atbalstīt sludināšanas amatu un Dieva Vārda izplatīšanu.

51. Kādēļ Dievs vēlas, lai mēs turētu Viņa Vārdu?

Dievs vēlas, lai mēs turētu Viņa Vārdu ne tikai paši, bet darītu to zināmu arī citiem. Tādēļ mums nākas liecināt par Jēzu, darboties pašiem un atbalstīt misijas darbu mūsu pašu zemē, kā arī ārzemēs.

Mk. 16,15: Un viņš tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai.”

Mt. 28,19-20: Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis. Un redzi, es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.

Uzdevums: Apspriedīsim, kā mēs varam veicināt misijas darbu.

52. Kad mēs Dieva Vārdu klausāmies labprātīgi?

Mēs Dieva Vārdu klausāmies labprātīgi tad, kad saņemam to pretim ticībā, saglabājam to savā sirdī, pārdomājam to un dzīvojam saskaņā ar to.

Jēk. 1,21: Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles.

Lk. 2,19: Bet Marija visus vārdus paturēja prātā, tos pārdomādama savā sirdī.

Lk. 8,15: Bet, kas labā zemē, ir tie, kas vārdu dzird un to patur labā un godīgā sirdī, augļus nesdami ar pacietību.

Luters saka: “Ieradumi un darbi, kas tiek darīti bez Dieva Vārda, ir Dieva acīs nesvēti, lai cik daudz tie spīdētu.”