Par Dieva baušļu nozīmi un lietošanu 

128. Kādā veidā Dievs vēlas, lai mēs pildām Viņa baušļus?

Dievs pieprasa no mums Viņa baušļu pilnīgu izpildīšanu domās, vārdos un darbos.

Mt. 5,48: Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.

Jēk. 2,10: Jo, kas visu bauslību pildītu, bet grēkotu pret vienu bausli, tas ir noziedzies pret visiem.

129. Vai cilvēks spēj pildīt Dieva baušļus?

Pēc grēkā krišanas neviens cilvēks vairs nespēj pildīt Dieva baušļus tā, kā to vēlas Dievs. Neticīgs cilvēks tos nepilda it nemaz, un arī ticīga cilvēka paklausība Dievam ir ļoti nepilnīga. Kristus ir vienīgais, kurš ir izpildījis Dieva bauslību.

Rom. 3,23: Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.

Jes. 64,6: Tā mēs visi esam palikuši kā nešķīsti, un visa mūsu taisnība ir kā sārņains tērps. Mēs novīstām kā lapas, un mūsu grēki mūs aizrauj kā vējš.

Ps. 143,2: Un neej tiesā ar savu kalpu, jo Tavā priekšā nav neviena taisna dzīvo vidū.

130. Kāds nevar būt bauslības mērķis?

Dieva bauslības mērķis nav mūžīgās svētlaimes iemantošana cilvēkiem, kas to pilda.

Gal. 3,11: Bet ir skaidrs, ka ar bauslību neviens netop taisns Dieva priekšā, jo “ticībā taisnais dzīvos”.

131. Kāds tad ir Dieva bauslības mērķis un uzdevums?

Dieva bauslības mērķi un uzdevumi ir trīs sekojošie:

1. No bauslības izrietošie brīdinājumi un sodi daļēji aizkavē smagu grēku ielaušanos cilvēka dzīvē. Tā bauslība uztur pasaulē ārēju disciplīnu, kārtību un morāli, kā arī sasaista ārējo ļaunumu. Bauslība ir važas. To saucam par bauslības pirmo pielietojumu.

1. Tim. 1,9: Atzīstot, ka bauslība nav dota taisnam, bet netaisniem un nepaklausīgiem, bezdievīgiem un grēciniekiem, negantiem un nesvētiem, tēva un mātes slepkavām, cilvēku kāvējiem.

2. Bauslība mūs māca apzināt un izprast savus grēkus Dieva priekšā. Bauslība ir spogulis. Tas ir bauslības galvenais uzdevums. To saucam par bauslības otro pielietojumu.

Rom. 3,20: Jo ar bauslības darbiem neviens cilvēks nevar kļūt taisns Viņa priekšā. Jo bauslība dod — grēka atziņu.

Rom. 7,7: Kas nu no tā izriet? Vai pati bauslība ir grēks? Nekādā ziņā ne! Bet to gan varu teikt: es nebūtu pazinis grēka, ja nebūtu bijis bauslības, jo es nebūtu zinājis, kas ir iekāre, ja bauslība nesacītu: tev nebūs iekārot!

Gal. 3,24: Tātad bauslība ir līdz Kristum bijusi mūsu audzinātāja, lai mēs ticībā kļūtu taisnoti.

3. Kristum ticošajiem bauslība norāda, kādi ir Dieva noteiktie cilvēka dzīves pienākumi, pēc kuriem vadoties mums ir jādzīvo. Bauslība ir noteikums. To saucam par bauslības trešo pielietojumu.

Ps. 119,105: Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.

Rom. 3,31: Vai tad nu ar šo ticību atceļam Dieva likumu? Nekādā ziņā ne, mēs — Dieva likumu nostiprinām.

Luters māca bauslības trešo pielietojumu jau Maza Katehisma izskaidrojumos, jo viņš ir rakstījis tos arī tādēļ, lai “mēs kā Dieva bērni dzīvotu svēti pēc Dieva Vārda”. (Skati pirmās lūgšanas izskaidrojumu.)