Devītais un desmitais bauslis 

Devītais bauslis: Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka ar viltu pēc sava tuvāka mantas vai nama netvarstām, nedz ar taisnības iemesliem pēc tā tiecamies, bet tam labprāt palīdzam, ka viņš to var paturēt.

Desmitais bauslis: Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, kalpu, kalponi, lopu, nedz ko citu, kas tam pieder.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savam tuvākam ne sievu, ne saimi, ne lopus neatraujam, neatviļam, nedz novēršam, bet par to gādājam, lai tie paliek un dara, kas tiem pienākas.

111. Ko Dievs sarga ar devīto un desmito bausli?

Ar devīto un desmito bausli Dievs sargā to labklājību un dzīves apstākļus, kas pēc Dieva kārtības mūsu tuvākajam ir šajā dzīvē.

112. Ko Dievs aizliedz šajos baušļos?

Dievs aizliedz mums būt neapmierinātiem ar to, ko Viņš mums ir devis un kādus pienākumus uzlicis pildīt. Turklāt Viņš aizliedz mums iekārot to, kas pēc Viņa prāta mums nepienākas un ko, nepārkāpjot šos baušļus, mēs nevaram iegūt.

1. Tim. 6,7-9: Jo mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest; bet, kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim. Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā.

113. Kas ir iekāre?

Visas tās mūsu iegribas, vēlmes un cerības, ko Dievs mums savā Vārdā aizliedzis, ir iekāre. Tie jau savā būtībā ir grēki, kas mūs ved pazušanā, kaut arī mēs tos nemaz neīstenotu. Taču visam, ko Dievs nav aizliedzis, ir izvēles brīvība.

Gal. 5,17: Jo miesas tieksmes ir pret garu.

Rom. 7,7: Kas nu no tā izriet? Vai pati bauslība ir grēks? Nekādā ziņā ne! Bet to gan varu teikt: es nebūtu pazinis grēka, ja nebūtu bijis bauslības, jo es nebūtu zinājis, kas ir iekāre, ja bauslība nesacītu: tev nebūs iekārot!

Jēk. 1,14-15: Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi.

114. Kādu lietu iekārošanu Dievs šajos baušļos aizliedz?

Dievs mums aizliedz:

1. Iekārot sava tuvāka mantojumu vai citu kādu dzīves labumu, apkrāpjot to vai ar viltību.

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 31,7: Lābans pieviļ Jēkabu; 1. Ķēn. 21: Ahabs un Izebele atņēma it kā likumīgi Nabota vīna dārzu un Mt. 23,14: farizeji atņēma atraitņu mantu.

2. Pievilināt, sakūdīt vai piespiest tuvākā laulāto draugu vai darbinieku atstāt viņu un nākt pie mums vai arī pārņemt savā rīcībā kādu citu tuvākā labumu vai privilēģiju.

Uzdevums: Lasi 2. Sam. 11,1-4: Dāvids pavedināja Batsebu un 2. Sam. 15,1-6: Absaloms novērsa tautas sirdis no Dāvida.

3. Apskaust un iekārot tuvākā īpašumu.

Lk. 12,15: Un viņš tiem sacīja: “Uzmaniet un sargieties no mantkārības, jo neviens nedzīvo no tā, ka viņam ir daudz mantas.”

Luters: “Tātad šis bauslis norāda īpaši uz skaudību un riebīgu mantkāri, lai Dievs izravētu tās pirmsakni, no kā izriet viss ļaunums, ar ko kaitējam savam tuvākajam.”

Uzdevums: Apspriest, kāds otra labums un dzīves apstākļi tiek iekāroti šajā laikā.

115. Kādu prasību Dievs mums ir devis šajos baušļos?

Dievs mums licis apmierināties ar tiem dzīves apstākļiem, kādos Viņš ir licis mums dzīvot. Dievs vēlas, lai mēs uzticīgi palīdzam saviem tuvākajiem un lai mēs katram noteicam palikt tajā vietā un tajos apstākļos, kādos Dievs tos nolicis.

1. Tim. 6,6: Patiesi, lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību.

Lk. 16,10: Kas vismazākā lieta ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns.

Mt. 25,21: Un viņa kungs sacīja tam: Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā!

Fil. 2,4: Neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām.

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 39: Jāzeps pieprasa Potifara sievai būt uzticīgai savam vīram un Filemona vēstuli: Pāvils atdeva izbēgušo vergu viņa saimniekam.

Pārdomā, vai ir atļauts mainīt darbavietu un uzlabot sliktus dzīves apstākļus. Apspriediet, vai ir pareizi, ja darba devējs atlaiž savus bijušos uzticīgos strādniekus un pieņem citus viņu vietā.

116. Kādai sirdij mums ir jābūt, vadoties pēc Dieva Vārda?

Mums ir jābūt šķīstai sirdij — tā, lai mums būtu tikai tīra, svēta griba un vēlēšanās darīt visu to, ko Dievs no mums sagaida.

Mt. 5,8: Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.

3. Moz. 19,2: “Topiet svēti, tāpēc, ka Es, tas Kungs, jūsu Dievs, esmu svēts!”

1. Sam. 16,7: Cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet tas Kungs uzlūko sirdi.