Sestais bauslis: Tev nebūs laulību pārkāpt.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka šķīsti un tikli dzīvojam vārdos un darbos un ikviens savu laulāto draugu mīlam un cienām.

83. Ko Dievs vēlas sargāt ar sesto bausli?

Dievs ar sesto bausli vēlas sargāt katra cilvēka tikumību, kā arī Dieva ieceltās laulības svētumu, jo Viņš uzliek mums par pienākumu būt tikumīgiem un par svētu turēt laulības godu.

Sal. pam. 4,23: Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!

84. Kas ir laulības pārkāpšana?

Laulības pārkāpšana ir:

1. No sirds izrietoša ļauna seksuāla iekāre.

Mt. 15,19: Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi.

Kol. 3,5-6: Tāpēc nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mantkārību; tā ir elku kalpība. Viņu dēļ nāk Dieva dusmība pār nepaklausības dēliem.

2. Kaislīgi jeb pavedinoši skati un žesti.

Mt. 5,27-28: Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: Tev nebūs laulību pārkāpt. Bet es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.

2. Pēt. 2,14: Viņu acis ir vērstas tikai uz laulības pārkāpēju un alkst grēka; tie vilina nestipras dvēseles, tiem sirds ir ievingrinājusies mantkārībā; tie lāstam pakļauti.

3. Bezkaunīgas un divdomīgas runas.

Ef. 5,3-4: Bet netiklība, visāda veida netīra dzīve vai mantkārība lai pat vārda pēc jums ir sveša, kā tas svētiem piederas; tāpat bezkaunība, muļķīgas runas, jo tādas lietas neklājas, bet gan jo vairāk pateicība.

4. Visāda cita veida netiklība, kā nelikumīga laulība, laulības pārkāpšana, grupveida dzimumsakari, asinsgrēks, izvarošana, pavedināšana, homoseksuālisms, dzimuma sakari ar lopiem u. tml.

Ebr. 13,4: Laulība lai ir visiem godā un laulības gulta neaptraipīta, jo netiklos un laulības pārkāpējus Dievs sodīs.

Piezīme: Vārds ‘laulība’ oriģinālvalodā nozīmē kāzas (gamos). Tātad Dievs vēlas, lai kristietis tur godā arī laulības svētumu.

1. Kor. 5,1: Stāsta par netiklību jūsu starpā un vēl par tādu, kāda nav sastopama pat pagānu starpā. Tur kāds dzīvo ar sava tēva sievu.

Rom. 1,26-27: Tad nu Dievs viņus nodevis kauna pilnās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, saņemdami pelnīto sodu par savu nomaldīšanos paši pie sevis.

3. Moz 18,23: Un nekādi dzimuma sakari tev nav atļauti ar lopiem.

85. Kā pienākas jauniešiem un arī tiem, kuri nesastāv laulībā, pildīt sesto bausli?

Ja tev ir draugs (draudzene). Dieva vaiga priekšā lūdz Viņa spēku savu un iecerētā (iecerētās) draudzību saglabāt tīru un svētu.

Ja tu meklē sev nākamo dzīves draugu, dari to, lūdzot Dieva vadību. Lūdz no Dieva ticīgu dzīves draugu un paļaujies, ka Dievs savā laikā dzirdēs tavas lūgšanas.

Tev ir atļauts par dzīves draugu meklēt tikai tādu, kas ir brīvs. Tas nozīmē tādu, kas nesastāv laulībā vai nav jau apsolījies otram. Lasi arī 93. jautājumu.

1. Tes. 4,3-5: Jo tāda ir Dieva griba — lai jūsu dzīve būtu svēta. Atturieties no netiklības! Ziniet, ka ikvienam jāglabā sava miesa svētumā un godā, bet ne kaislē un kārībā, kā to dara pagāni, kas nepazīst Dievu.

Sal. pam. 18,22: Kas atrod sev laulātu draudzeni, tas atrod sev tiešām ko labu un var līksmoties, ka žēlastības dāvanu dabūjis no tā Kunga.

Ps. 6,10: Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu saukšanu Viņš ir dzirdējis.

Uzdevums: Pārdomā, kāpēc ir svarīgi, lai dzīves draugam ir tāda pati ticība kā tev. Lasi 1. Moz. 6,1-8, kur ‘Dieva dēli’ nozīmē ticīgus vīrus un ‘cilvēku meitas’ — neticīgas sievietes.

86. Kas ir saderināšanās?

Kad vīrietis un sieviete norunā, ka precēsies, tad viņi ir saderinājušies. Saderināšanās ir laulības apsolījums — dzīvot kopā līdz brīdim, kamēr nāve šķirs.

Saderinājušies ir viens otram apsolījušies, bet nav vēl viens otram doti.

Saderināšanās nozīme ir darīt atklātībai zināmu laulības nodomu.

Uzdevums: Pārdomā, kāda nozīme ir saderināšanās atklātībai.

87. Kādi ir priekšnosacījumi, lai saderināšanās būtu spēkā?

Saderināšanās ir spēkā pie šādiem priekšnosacījumiem:

1. Abi saderinājušies ir tiesīgi noslēgt laulību un tai derīgi.
2. Viņiem ir vecāku vai laicīgā likuma dota piekrišana.
3. Apsolījumu doties laulībā viņi dod pēc savas brīvas izvēles un gribas, nevienam to neuzspiežot, kā arī nekā neslēpjot viens no otra.

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 24,48-58: Rebekas saderināšanās. Pārdomā, kādas lietas nedrīkst apslēpt saderinoties.

88. Vai saderināšanās uzliek pienākumu?

Bībele sauc saderinātos par vīru un sievu. Tas rāda, ka laulība tiek noslēgta apsolījuma veidā jau tad, kad tiek dots saderināšanās solījums. Tā kā saderināšanās ir patiesa, tā ir arī sirdsapziņas lieta. Tāpēc kristiešiem pirms saderināšanās nākas pārdomāt lietu ar pietiekamu nopietnību, jo tas ir visas priekšā stāvošās dzīves jautājums.

Uzdevums: Lasi Mt. 1,20-24: eņģelis sauc Mariju par Jāzepa sievu, lai gan viņi bija tikai saderinājušies un dzīvoja šķirti.

89. Kā saderinātajiem jāizturas?

Viņiem nav atļauts pirms salaulāšanās dzīvot laulāta pāra kopdzīvi, jo Dievs vēl nav atdevis tos vienu otram. Viņiem nepienākas sākt dzīvot kopā pirms salaulāšanās, bet uzticībā otram jāsāk gatavoties uz nākošo kopīgo mājas dzīvi.

90. Kas ir laulība?

Laulība ir Dieva iecelta vīrieša un sievietes savstarpējā kopdzīve.

Tā tiek saistīta ar solījumu otram jau saderinoties, bet tikai salaulājoties Dievs tos atdod vienu otram.

Kristieši vēlas iesvētīt savu kopdzīvi, salaulājoties ar dievvārdu un lūgšanu, tā gūstot Dieva svētību.

Laulība ir spēkā tik ilgi, līdz nāve šķir vīru un sievu.

1. Moz. 5,2: Viņš tos radīja vīrieti un sievieti, un Viņš tos svētīja un deva tiem vārdu “cilvēks” tanī dienā, kad Viņš tos radīja.

Mt. 19,5-6: Un sacīja: Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa. Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 2,18-24: laulības iestādījuma došana.

91. Kādu kārtību Dievs ir iecēlis laulībā?

Dievs, kurš ir kārtības Dievs, savā mīlestībā ir iecēlis zināmu kārtību arī laulībā. Vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva. Dievs vēlas, lai šī kārtība pastāvētu abpusējā uzupurējošā mīlestībā un lai laulība šādā kārtā būtu laimīga.

1. Moz. 2,18: Un Dievs tas Kungs sacīja: “Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas būs ap viņu.”

1. Kor. 14,33: Jo Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs.

Ef. 5,22-25.33: Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem kā tam Kungam. Jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva, būdams savas miesas Pestītājs. Bet kā draudze ir paklausīga Kristum, tāpat arī sievas saviem vīriem visās lietās. Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis savu draudzi, pats nododamies viņas labā. [..] Bet arī katram no jums būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu, bet sieva lai jūt bijību pret savu vīru.

92. Kāds ir laulības nolūks?

Laulības galvenais nolūks ir laulātā pāra kopīga, tuva dzīve uzticībā tā, ka dzīves prieki un bēdas, darbdienas un svētki tiek kopīgi dalīti un pārdzīvoti. Caur šādu savienību Dievs vēlas dot laulātajiem bagātu svētību.

Laulība ir arī kārtīgas sabiedrības pamats.

Sevišķa svētība ir tā, ka Dievs laulātajam pārim ļauj kļūt par tēvu un māti un radīt bērnus, lai bērni varētu uzaugt kopīgā mājā.

Dievbijīga, kristīga ģimene ir skaista Dieva dāvana, kas ir bagāta svētība katram tās loceklim. Tā ir labs, svētību nesošs paraugs arī citiem.

1. Moz. 2,24: Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu.

1. Moz. 1,28: Un Dievs tos svētīja un sacīja viņiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un visiem dzīvniekiem, kas rāpo pa zemi.”

Ps. 127,3: Lūk, bērni ir tā Kunga dāvana, un bērnu svētība mums ir Viņa atlīdzība.

93. Kad laulības šķiršana ir atļauta?

Ir jāatceras, ka laulības un ģimenes iziršana nekad nenotiek kā Dieva gribēta, jo Dievs vēlas, lai ikviena laulība un ģimene tiktu saglabāta vesela. Bet, ja laulība patiesībā ir jau iziruši vīra vai sievas neuzticības dēļ, tad Dieva Vārds dod uzticīgajam dzīvesbiedram atļauju oficiālai laulības šķiršanai un jaunai laulībai. Tomēr pēc iespējas ir jācenšas esošo laulību saglabāt. Dieva Vārds atļauj par jaunu salaulāties arī tad, kad neticīgais atstāj ticīgo dzīves biedru dēļ viņa ticības. Ticīgajam dzīves biedram tad ir tiesības saistīties jaunā laulībā. (Citus gadījumus sk. Mt. 19,10-12.)

Mt. 19,9: Bet es jums saku: kas no savas sievas šķiras, ja ne nešķīstības dēļ, un precē citu, tas pārkāpj laulību; un, kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.

1. Kor. 7,15: Ja neticīgais šķiras, lai tas šķiras; tādā gadījumā brālis vai māsa nav saistīti; jo uz mieru Dievs mūs ir aicinājis.

No Luteriskās ticības apliecības grāmatas: “Netaisns ir arī tas noteikums, kas pēc laulības šķiršanas aizkavē nevainīgo dzīves biedru doties jaunā laulībā.” (Pāvesta vara un virskundzība, 78.)

Piezīme: Sabiedrība uzskata par pieļaujamu laulības šķiršanu uz brīvāka pamata, jo tajā bez kristiešiem ietilpst arī neticīgie.

94. Kāds sods skar sestā baušļa pārkāpējus?

Kad cilvēks pārkāpj sesto bausli, jau viņa laicīgajā dzīvē var rasties daudz bēdu un nelaimju. Bet tas, kurš paliek ar nocietinātu sirdi un nemeklē Dieva žēlastību, iet mūžīgā pazušanā.

Ebr. 13,4: Laulība lai ir visiem godā un laulības gulta neaptraipīta, jo netiklos un laulības pārkāpējus Dievs sodīs.

Ef. 5,5: Jo to iegaumējiet: nevienam netiklim, netīram vai mantrausim, tas ir, elku kalpam, nav vietas Kristus un Dieva valstībā!

95. Vai var gūt piedošanu par sestā baušļa pārkāpšanu?

Dievs labprāt piedod grēkus par sestā, kā arī visu citu baušļu pārkāpšanu Kristus dēļ, jo Viņš ir atpircis mūs no visiem grēkiem. Mēs varam nožēlot un izsūdzēt Dievam savus grēkus, paļaujoties uz Viņa žēlastību, un sākt savu dzīvi it kā pilnīgi no jauna.

Rom. 5,20: Bet bauslība ienākusi starpā, lai pārkāpums vairotos; bet, kur vairojies grēks, tur pārpārim vairojusies žēlastība.

PAR DAŽIEM UZMANĪBAS VĒRTIEM ASPEKTIEM KRISTIEŠA TICĪBAS CĪŅĀ

96. No kādām lietām ticīgajiem ir jāizvairās, lai stāvētu uz pareiza ceļa?

Ticīgajam ir jāizvairās no tādām lietām, kas viņu kārdina un, iespējams, pat novirza no ticības. Tās, starp citu, ir:

1. Ļauna sabiedrība, kurā tiek dzīvots dīkā, runātas nepieklājības, zaimots Dievs vai aprunāti cilvēki. Tā uzvedina sevi pašus, kā arī mudina citus darīt pārkāpumus vai citus grēkus.

Ps. 1,1: Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā.

1. Kor. 15,33: Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.

1. Tim. 5,13: Turklāt viņas mācās vēl arī dīkā dzīvot, staigādamas apkārt no mājas uz māju, taču ne tikai dīkā dzīvot, bet arī iznēsāt pļāpas un jaukties citu darīšanās, runājot to, kas neklājas.

Dīkdienība ir slikta lieta, tādēļ, ka cilvēks negūst nedz labus ierosinājumus, nedz domas, bet ir padots savai paša sirdij un no apkārtnes izrietošām sliktām domām un kārdināšanām.

2. Alkohola, narkotiku un citu apreibinošu vielu lietošana, kuras tiek lietotas kārībā vai arī lai to iespaida rezultātā aizmirstos. Saskaroties dzīvē ar grūtībām, nevajag bēgt kādā patvērumā, bet paļauties uz Dievu un lūgt palīdzību no Viņa, jo Viņš palīdz īstajā laikā un veidā pēc sava labā prāta.

Piezīme: Arī visniecīgākais mēģinājums lietot narkotikas var kļūt liktenīgs, jo tas var novest pie pastāvīgas atkarības no tām, kā rezultātā cilvēks var aiziet bojā.

Sal. pam. 23,31: Neuzlūko vīnu, ka tas ir tik sārts un kausā tik jauki zvīļo, ka tas tik vēlīgi un gludeni ierit cilvēkā!

Ef. 5,18: Un neapreibinieties ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet gara pilni.

1. Kor. 6,10: Ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji neiemantos Dieva valstību.

3. Tāda dejošana, kas satur seksuāli uzbudinošas kustības, mūzika, nepieklājīgi vārdi, kā arī izvirtusi sabiedrība un izturēšanās.

Rom. 13,13-14: Dzīvosim cienīgi, kā diena to prasa, nevis dzīrēs un skurbumā, izvirtībā un izlaidībā, ķildās un naidā, bet lai jūsu bruņas ir Kungs Jēzus Kristus, un nelutiniet miesu, lai nekristu kārībās.

4. Nepareiza garīguma izpratne un cita veida dzīve miesas kārībās.

5. Vēl mums ir jāsargājas no tā, lai mūsu acis neskatās, ausis neklausās un iztēle neseko tādiem priekšnesumiem, filmām, programmām, dzīves norisēm un citām tāda veida lietām, kurās valda netaisnība, netiklība, neuzticība un grēcīga dzīve.

Uzdevums: Pārrunāt, kur mēs ar tādām lietām saskaramies un kā tādos gadījumos mums nākas izturēties. Lasi 1. Tim. 2,9.

Piezīme: Visam, ko Dievs radījis, ir arī pareizs pielietojums. Tas notiek saskaņā ar Dieva baušļiem.

97. Kas mums palīdz dzīvot šķīsti un arī citādi pareizi?

Dieva Vārda lietošana, lūgšanas, draudzes sanākšanas, ticīgi draugi, darbs, mācības un labas aizraušanās, intereses palīdz mums domāt, runāt un darīt to, kas ir pareizi.

Fil. 4,8: Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!

Mk. 14,38: Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.

98. Vai pastāv Jautājumi, kuru izlemšanā mums ir dota pilnīga brīvība, tā saucamās rīcības brīvības iespējas?

Tie ir tādi jautājumi, par kuriem Dievs nav devis nekādus norādījumus nedz baušļos, nedz arī tos noliedzis, bet atstājis mūsu pašu brīvai izlemšanai. Tomēr šo jautājumu izlemšanā savs noteicošais vārds pieder varai, vecākiem, darba devējiem, priekšniekiem, katram savā jomā, un ar to mēs būsim saistīti pēc savas sirdsapziņas un pēc ceturtā baušļa.

Turklāt mums jāpievērš sava uzmanība arī tam, lai neesam par piedauzību ticībā vēl vājiem kristiešiem, kuriem rīcības brīvība šķiet grēks, jo tie to nesaprot. Brālīga mīlestība šajos gadījumos kristietim pieprasa ierobežot savas brīvības lietošanu, lai neviens netiktu samulsināts un lai nebūtu jārīkojas pēc savas nomaldinātās sirdsapziņas. Šajos gadījumos bez kādas patmīlības jāizrāda liela sapratne, kā arī jāmāca vājajiem pareiza kristīga brīvība.

Uzdevums: Lasi 1. Kor. 8 un Rom. 14,13-23. Pārrunājiet, kādi ar mūsu dzīvi saistīti jautājumi pieder pie kristīgās brīvības.

Ja savukārt likumību uzsverošas sektas vai atsevišķas personas pieprasa mūs turēt par grēku un sargāties no tā, kas pēc Dieva Vārda ir brīvs, mums nav jāpakļaujas, bet stingri jāturas pie savas brīvības, apliecinot ticību un aizstāvot evaņģēlija patiesību.

Uzdevums: Lasi Gal. 2,4-5; 3,1-3 un 5,1, kā arī Kol. 2,16.

Ja neesam droši par to, vai kāda lieta ir vai nav grēks, tad mums vispirms šī lieta ir jānoskaidro un tikai pēc tam jārīkojas, jo “viss, kas nenāk no ticības, ir grēks”. (Rom. 14,23)