Septītais bauslis 

Septītais bauslis: Tev nebūs zagt.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka sava tuvāka naudu vai mantu neņemam, nedz ar viltotu preci vai netaisnu rīcību iegūstam, bet viņa mantu un maizi viņam palīdzam vairot un sargāt.

99. Ko Dievs sarga ar septīto bausli?

Ar septīto bausli Dievs sargā mūsu tuvākā laicīgo mantu.

100. Kas dod laicīgo mantu un kam uz šo mantu ir tiesības?

Arī laicīgais īpašums ir no Dieva, jo Viņš ir visa Radītājs un Viņam pieder viss. Dievs svētī cilvēka dzīvi, dodot mums iztikšanas līdzekļus, algu un citus ienākumus, turību un īpašumu.

Ps. 24,1: Tam Kungam pieder zeme un viss, kas to piepilda, zemes virsus un viss, kas uz tā dzīvo.

Mt. 6,26: Skatieties uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?

Uzdevums: Lasi Īj. 42,12-13: Ījaba iegūtā svētība.

101. Kādas lietas pieder pie cilvēka dzīves kārtības, kad runājam par mantu?

Pie Dieva noliktās cilvēka dzīves kārtības pieder darbs un alga, nauda un manta, kā arī tiesības to pirkt un pārdot, iemantot, dibināt uzņēmumus un nodarboties ar tirdzniecību. Cilvēkam ir atļauts iegūt laicīgo mantu godīgā veidā, un viņam ir uz to īpašuma tiesības.

2. Tes. 3,10: Jo, kad bijām pie jums, mēs noteicām jums: ja kas negrib strādāt, tam arī nebūs ēst.

Lk. 10,7: Strādnieks ir savas algas cienīgs.

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 23,3-18: Ābrahāms pērk īpašumu un Mk. 1,19-20: Cebedeja zvejniecības uzņēmums un darbinieki. Pārdomā, kas ir sakāms par bezdarbību, un lasi Mt. 20,1-12.

102. Ko Dievs aizliedz ar septīto bausli?

Ar septīto bausli Dievs aizliedz visāda veida zagšanu, tas ir, otra cilvēka mantas ņemšanu bez atļaujas, ko darot mēs kaitējam savam tuvākajam. Tādi grēki ir sekojoši:

1. Laupīšana.

Uzdevums: Lasi Lk. 10,30: laupītāji.

2. Zagšana.

Uzdevums: Lasi Joz. 7,20-26: Achans, 2. Ķēn. 5,19-27: Gehazis un Jņ. 12,6: Jūda Iskariots.

3. Pieskaršanās zagtai mantai.

Sal. pam. 29,24: Kas turas kopā ar zagļiem, kas dzird, kā zagļus lād, un tomēr par viņam zināmiem zagļiem neko nesaka, tas ienīst savu dzīvību.

4. Tirdzniecisks darījums, kas iegūts ar viltu, tādējādi kaitējot savam tuvākajam.

Jer. 22,13: Bēdas tam, kas ceļ savu namu ar netaisnību un savu dzīvokli ar nepatiesību! Tāpat arī tam, kas savam tuvākam liek strādāt bez atlīdzības un tam atrauj viņa algu.

5. Augļošana. Tā ir nelikumīga, pārāk augstu procentu izspiešana, izmantojot sava tuvākā bēdīgo stāvokli.

2. Moz. 22,25: Ja tu ņem ķīlu un paturi sava kaimiņa mēteli, tad, pirms saule norietējusi, dodi to tam atpakaļ.

Uzdevums: Pārdomā, vai augļošana vienmēr ir grēks. Lasi Mt. 25,27 un Lk. 19,23.

6. Parāda vieglprātīga ņemšana un neatdošana.

Ps. 37,21: Bezdievīgais ņem uz parāda un to neatdod, bet taisnais ir žēlsirdīgs un devīgs.

7. Slinkošana.

Uzdevums: Lasi Sal. pam. 6,5 un 2. Tes. 3,10. Pārdomā, uz kāda pamata kristietis var ar labu sirdsapziņu baudīt pensiju vai sociālu pabalstu.

8. Kāre pēc otra cilvēka mantas, skaudība, patmīlība, mantkārība.

Mt. 15,19: Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi.

1. Tim. 6,10: Jo visu ļaunumu sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.

9. Kopīgas mantas lietošana savām personīgajām vajadzībām, tās izšķērdēšana un nesaudzēšana. Nodokļu mahinācijas un cita veida sabiedrības vai kolektīva mantas zagšana.

103. Kas redz katru zagšanu un par to soda?

Dievs redz katru zagšanu un soda mūžīgi katru, kas paliek, to nenožēlojis. Tādēļ mums ir jāsargājas no šī grēka. Ja mūsu rokās nelikumīgi ir nākusi tuvākā manta, mums ir jāizsūdz mūsu grēks un pēc iespējas jāatmaksā zaudējumi.

1. Tes. 4,3.6: Jo tāda ir Dieva griba — lai jūsu dzīve būtu svēta. Atturieties no netiklības! [..] Nevienam nebūs savam brālim pāri darīt vai to izmantot kādā lietā, jo tas Kungs ir atriebējs visās šinīs lietās, kā mēs jums to jau agrāk esam teikuši un apliecinājuši.

Ef. 4,28: Kas zadzis, lai vairs nezog, bet lai labāk cenšas sev sagādāt godīgu iztiku ar savu roku darbu, lai būtu ko dot tam, kas ir trūkumā.

Uzdevums: Lasi Lk. 19,8: Caķejs solījās atlīdzināt, ja viņš bija kādam ar negodīgiem līdzekļiem ko atņēmis.

104. Ko Dievs pavēl septītajā bauslī?

Septītajā bauslī Dievs mums pavēl rīkoties tā, lai mūsu tuvākā labklājība saglabātos, lai viņa manta netiktu ņemta, bet gan lai tā vairotos.

Tas notiks tad, ja:

1. Mēs atbalstīsim mūsu tuvākā labklājību ar labiem padomiem un darbiem.

Ebr. 13,16: Neaizmirstiet labu darīt un dāvanas dot, jo tādi upuri Dievam labi patīk.

Uzdevums: 1. Moz. 46,33-34: Jāzeps dod padomu saviem brāļiem un 2. Moz. 23,4: rūpēšanās par ienaidnieku.

2. Godīgi rūpēsimies par mums uzticēto privāto vai sabiedrības īpašumu.

1. Kor. 10,24: Neviens lai nemeklē savu paša, bet citu labumu!

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 39,4-6: Jāzeps godīgi apsaimniekoja sava kunga īpašumus; 1. Moz. 41,46-57: Ēģiptes saimniecības vadīšana.

3. Esam gatavi ar savu mantu kalpot mūsu tuvākajam, ticot, ka Dievs savā žēlastībā rūpēsies arī par mums.

Sal. pam. 19,17: Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu tam Kungam, un Tas viņam atmaksās par viņa labo darbu.

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 13,4-12: Ābrams atļāva Latam izvēlēties labāko vietu.

105. Kas mums ir īpaši jāpatur prātā?

It īpaši mums ir jāpatur prātā, ka mantas krāšana nav nedz kristieša dzīves saturs, nedz mērķis. Kristieša galvenais mērķis ir debesu svētlaime. Mēs lietojam savu mantu pareizi, ja ar to kalpojam saviem ģimenes locekļiem un citiem tuvākajiem, it īpaši trūcīgākajiem, kā arī atbalstām Dieva valstības darbus.

Lk. 12,15: Un viņš tiem sacīja: “Uzmaniet un sargieties no mantkārības, jo neviens nedzīvo no tā, ka viņam ir daudz mantas.”

1. Tim. 6,17: Tiem, kas ir bagāti tagadējā pasaules laikmetā, piekodini, lai viņi nebūtu augstprātīgi un neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt.

Gal. 2,10: Tikai lai mēs pieminētu nabagus, to es arī esmu centies darīt.

2. Kor. 9,7: Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl.