Pirmais bauslis 

Es esmu Dievs, tavs Kungs, tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu pār visām lietām bīties, mīlēt un uz to cerēt.

16. Ko Dievs veļas mums teikt ar šo bausli?

Dievs vēlas, lai mēs turam no visas sirds vienīgi Viņu par mūsu Dievu un mīlam, pielūdzam un kalpojam vienīgi Viņam.

Mt. 4,10: Tad Jēzus uz to saka: “Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un viņam vien kalpot.”

5. Moz. 6,5: Un tev būs to Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku!

17. Ko Dievs mums aizliedz ar šo bausli?

Dievs mums aizliedz pielūgt elkus.

Jes. 42,8: Es esmu tas Kungs, tas ir mans vārds, savu godu Es citam nedošu, nedz savu slavu elkiem.

18. Ko mums jāsaprot ar vārdu Dievs?

Dievs ir tas, no kā cilvēks gaida visu labu, uz kuru viņš paļaujas visās bēdās, kurā redz stipru balstu savā dzīvē un kuram pateicas par visu to labo, kas viņam ir. Ja cilvēks paļaujas uz Bībeles Dievu, tad viņam ir patiesais Dievs. Bet, ja viņš paļaujas uz ko citu, tad viņam ir elks.

M. Luters: “Tas, pie kā tava sirds pieķeras un uz ko tu paļaujies, ir patiesībā tavs dievs.”

19. Kas ir elku kalpība?

Kad cilvēks paļaujas uz kaut ko radītu patiesa Dieva vietā, viņa paļaušanās ir elku kalpība. Viss, ko cilvēks tur dārgāku un svarīgāku par Dievu, ir kalpošana elkiem.

20. Kā elku kalpība izpaužas pasaulē?

Elku kalpības grēks izpaužas kā atklāti, tā arī slepeni.

Rupju elku kalpību var ievērot jau atklāti redzamā veidā. Tāda ir:

1. Pagāniem pieņemtā elku kalpība, piemēram, elku darinājumu, debess ķermeņu, dzīvnieku un garu kults utt., kā arī valdnieku kults. Sātana kults ir ļoti rupja elku kalpība.

Uzdevums: Padomā, kāds personību kults sastopams šinī laikā un kādas prasības tas apmierina? Kādēļ tā ir elku kalpība?

Rom. 1,22-23: Dižodamies ar savu gudrību, viņi kļuvuši nelgas un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem.

Uzdevums: Lasi 2. Moz. 32: zelta teļš, Ps. 115,3-8 un Jes. 44,15-19.

2. Eņģeļu, jaunavas Marijas, svēto attēlu, svēto vietu u. tml. pielūgšana, kas notiek dažās Baznīcās un ārpus tām atrodošajās grupās.

Mt. 4,10: Tad Jēzus uz to saka: “Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un viņam vien kalpot.”

Jņ. atkl. 19,10: Tad es kritu pie viņa kājām, gribēdams viņu pielūgt. Bet viņš man saka: “Nedari to! Es esmu tāds pats kalps kā tu un tavi brāļi, kam ir Jēzus liecība. Pielūdz Dievu!” Proti, Jēzus liecība ir praviešu gars.

Jes. 63,16: “Tu taču patiesi esi mūsu Tēvs. Ābrahāms nekā nezina par mums, Israēls mūs nepazīst. Tu, Kungs, esi mūsu Tēvs, mūsu Pestītājs: jau no seniem laikiem tas ir tavs vārds.”

2. Moz. 20,4-5: “Netaisi sev tēlus vai dievekļus nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, tas Kungs, tavs Dievs, esmu taisnīgs Dievs.”

Uzdevums: Apspriedīsim, kur tādas grupas sastopamas kristīgajā Baznīcā.

3. Tādu cilvēku kalpošana dievam, kuri noliedz trīsvienīgo Dievu.

Viņi var gan apliecināt, ka ir viens Dievs, bet tie neatzīst, ka Kristus ir patiess Dievs vai ka Svētais Gars ir patiess Dievs. Pie šīs grupas pieder arī tie, kas par Dievu uzskata māti, tādējādi noliedz bībelisko Dievu, kas ir Tēvs, Dēls un Svētais Gars.

Jņ. 5,23:” Lai visi godātu Dēlu, tāpat kā viņi godā Tēvu. Kas Dēlu negodā, negodā Tēvu, kas viņu sūtījis.”

1. Jņ. 2,23:” Katram, kas noliedz Dēlu, nav Tēva, tam, kas apliecina Dēlu, ir arī Tēvs.”

Uzdevums: Pārdomā, kādas reliģijas tās ir?

21. Kāds grēks ir elku kalpība?

Elku kalpība ir pirmais un lielākais grēks. Tiem kalpojot, cilvēks ir atkāpies no dzīvā Dieva, paļaujas uz radīto un ir pakļauts pazušanai.

Mt. 6,24: Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.

Jer. 17,5: Tā saka tas Kungs: “Nolādēts ir, kas paļaujas uz cilvēkiem un tur miesu par savu atbalstu un elkoni un kura sirds atkāpjas no tā Kunga!”

Ef. 5,5: Jo to iegaumējiet: nevienam netiklim, netīram vai mantrausim, tas ir, elku kalpam, nav vietas Kristus un Dieva valstībā!

Fil. 3,19: Viņu gals ir pazušana, viņu Dievs ir vēders, un kauns viņiem ir gods; viņu prāts vērsts uz zemes lietām.

22. Ko Dievs pieprasa no mums pirmajā bauslī?

Dievs pieprasa, lai mēs ar visu sirdi paļaujamies vienīgi uz Viņu un dzīvojam tikai Viņam.

23. Kādas trīs lietas valda sirdī tam, kas paļaujas vienīgi uz Dievu?

1. Īsta dievbijība
2. Patiesa mīlestība uz Dievu
3. Patiesa paļaušanās uz Dievu.

24. Kas ir patiesa dievbijība?

Patiesa dievbijība ir tā, ka mēs vienmēr dzīvojam Dieva vaiga priekšā un ar svētu biklumu kā bērni pat vismazākajā niekā sargājamies pārkāpt Dieva gribu. Dievbijīgs cilvēks nedz baidās no Dieva, nedz arī bēg no Viņa, bet bīstas un sargās grēkot, jo viņš mīl un godā Dievu.

1. Moz. 17,1: Un Ābramam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad tas Kungs atklājās Ābramam un teica viņam: “Es esmu tas Visuvarenais Dievs, staigā sava Dieva priekšā, tad tu būsi taisns.”

Ps. 33,8: Lai to Kungu bīstas visa pasaule. Viņa priekšā lai dreb visi zemes iedzīvotāji!

1. Moz. 39,9: Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?

Ps. 111,10: Bijība tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums.

Uzdevums: Lasi Dan. 6: Daniels lauvu bedrē un Dan. 3: trīs vīri degošā ceplī.

25. Kas ir īsta mīlestība uz Dievu?

Cilvēks mīl Dievu vairāk par visu, ja viņa sirdī tā ir visdārgākā manta un vislielākais prieks. Tad cilvēks atstāj visu, kas viņu šķir no Dieva, un labprāt dzīvo pēc Viņa baušļiem.

Ps. 73,25-26: Kad Tu esi mans, tad man nevajaga ne debess, ne zemes! Jebšu man arī pamirtu miesa un sirds, taču Tu, Dievs, esi mans patvērums un mana daļa mūžīgi!

Mt. 10,37: Kas tēvu vai māti vairāk mīl nekā mani, tas manis nav vērts, un, kas dēlu vai meitu vairāk mīl nekā mani, tas manis nav vērts.

Jņ. 14,23-24: Jēzus viņam atbildēja: “Kas mani mīl, tas manus vārdus turēs, un mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim pie viņa un ņemsim pie viņa mājas vietu. Kas mani nemīl, tas netur manus vārdus; bet tie vārdi, ko jūs dzirdat, nav mani, bet Tēva, kas mani sūtījis.

1. Jņ. 5,3: Jo šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus, un viņa baušļi nav grūti.

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 22 un Ebr. 11,17-19: pārbaudījums Ābrahāmam. Apspriedīsim, vai iemīlēšanās var apslāpēt mīlestību uz Dievu.

26. Kas ir patiesa paļaušanās uz Dievu?

Mēs patiesi paļaujamies uz Dievu, ja ticam, ka Dievs rūpējas par mums visos dzīves brīžos un vadīs mūs līdz galam debesu svētlaimē. Tad mēs arī gaidām no Viņa tikai to, kas mums patiesi nāk par labu.

Mt. 4,4: Bet viņš atbildēja un sacīja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.”

Sal. pam. 3,5-6: Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.

Īj. 1,21: Un sacīja: “Kails es esmu nācis no savas mātes klēpja, un kails es atkal aiziešu. Tas Kungs bija devis, tas Kungs ir ņēmis, tā Kunga vārds lai ir slavēts!”

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 39,2-3; 45,4-8 un 50,20: Dievs bija Jāzepa patvērums.

27. Kāds ir pirmais bauslis, salīdzinot ar citiem baušļiem?

Pirmais bauslis ir galvenais bauslis. Tajā ietilpst arī visi citi baušļi. Citus baušļus tur patiesi tikai tas, kas no sirds tur pirmo bausli. Tāpēc visu citu baušļu izskaidrojums sākas ar vārdiem: “Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka..” Luters saka: “Ja sirds tā pieķeras Dievam, tas nozīmē, ka ir izpildīts šis un arī visi pārējie baušļi. Un pretēji — kas bīstas un mīl kaut ko citu debesīs un virs zemes, tas netur nedz šo, nedz arī kādu citu bausli virs zemes.” Mums katram ir jāatzīst, ka neesam turējuši šo pirmo bausli, bet esam to pārkāpuši. Tomēr mēs varam izsūdzēt Dievam savus grēkus un ticēt uz to piedošanu mūsu Pestītāja Jēzus Kristus dēļ.