Piektais bauslis 

Ceturtajā bauslī Dievs runāja mums par tiem, kurus Viņš ir iecēlis pār mums valdīt. Piektajā un tam sekojošos baušļos Dievs runā par visiem mums tuvākajiem un noteic, kā mums ir jāparāda viņiem patiesa tuvākā mīlestība, neskatoties uz viņu stāvokli.

Piektais bauslis: Tev nebūs nokaut.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savam tuvākajam nekādu miesas kaiti, nedz vainu nedarām, bet tam palīdzam un kalpojam visās miesas bēdās.

70. Kam ir tiesības noteikt cilvēka mūža ilgumu?

Tā kā laicīgā dzīvība ir Radītāja dāvana, tad vienīgi Dievam ir tiesības noteikt tās garumu.

Īj. 14,5: Ja jau viņa mūža laiks ir sīki ar ziņu noteikts, ja viņa mēnešu skaits ir pie Tevis nolikts un Tu viņam esi licis robežu, ko viņam nepārsniegt.

71. Kādu grēku Dievs aizliedz ar piekto bausli?

Ar piekto bausli Dievs aizliedz patvaļīgu, ļaunu izturēšanos pret cilvēka dzīvību, tās iznīcināšanu.

72. Kad sākas cilvēka dzīvība?

Cilvēka dzīvība sākas no ieņemšanas, un ar piekto bausli Dievs sargā arī ieņemtā dzīvību.

Ps. 139,13.16: Jo Tu radīji manas īkstis. Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās. [..] Tavas acis mani redzēja kā vēl bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas.

Ps. 51,7: Redzi, vainas apziņā es esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ir ieņēmusi.

Jer. 1,4-5: Pār mani nāca tā Kunga vārds, kas man sacīja: “Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu, un, pirms tu piedzimi no mātes miesām, Es tevi svētīju un tevi izredzēju par pravieti tautām.”

Kad Bībele lieto par ieņemto personas vietniekvārdus — es un tu, tas norāda, ka mēs esam cilvēki un Radītāja personīgi radīti jau mātes miesās, tātad pirms mūsu piedzimšanas.

Uzdevums: Pārdomāt, kā no kristīgā viedokļa būtu jāvērtē aborts. Un ja auglis ir slims? Lasi Ām. 1,13 un Lk. 1,41-44. Pārdomā, kas šīm Bībeles vietām ir sakāms aborta jautājumā.

73. Kad notiek grēks pret piekto bausli?

Piektais bauslis tiek pārkāpts vairākos gadījumos.

1. Cilvēks atņem sava tuvākā vai pats savu dzīvību ar savu roku vai citu cilvēku palīdzību. Dievs aizliedz slepkavību, nokaušanu, pašnāvību un piedalīšanos slepkavībā.

3. Moz. 19,16: Nestaigā apkārt ar nolūku celt ļaunu slavu savā tautā un netīko pēc sava tuvāka dzīvības; — Es esmu tas Kungs!

Ap.d. 16,28: Bet Pāvils skaļā balsī sauca, sacīdams: “Nedari sev nekā ļauna.”

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 4,3-12: Kains nokāva savu brāli; 2. Sam. 11: Dāvids lika nokaut Ūriju; 5. Moz. 22,8: nāves gadījums aiz nepiesardzības; Mt. 27,5 un Jņ. 17,12: Jūdas pašnāvība un iešana pazušanā; Ām. 1,13: amoniešu grēks un 2. Sam. 1,16: amalekiešu piedalīšanās Saula pašnāvībā.

2. Mēs darām un runājam kaut ko tādu, caur ko mūsu tuvākā dzīve saīsinās vai kļūst smaga. Mēs nedrīkstam samaitāt arī savu dzīvi vai to saīsināt, dzīvojot netikumīgi jeb vieglprātīgi pakļaujot savu dzīvību briesmām.

Sal. pam. 12,18: Kas paradis neapdomīgi runāt un vienkārši muti palaist, nereti iedur kā ar zobenu, bet zinīga cilvēka valoda ir kā dziedinātājas zāles.

Rom. 3,13-17: Viņu rīkle ir atvērts kaps, ar savām mēlēm viņi kļuvuši viltnieki, čūsku inde ir aiz viņu lūpām. Viņu mute ir pilna lāstu un rūgtuma. Viņu kājas steidzas izliet asinis, posts un bēdas ir uz viņu ceļiem, un miera ceļa viņi nepazīst.

Ef. 4,22: Ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas, savu kārību pievilts, iet bojā.

Mt. 4,7: Tad Jēzus tam sacīja: “Atkal stāv rakstīts: Dievu savu Kungu tev nebūs kārdināt.”

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 37,19.35: Jēkaba dēli pārdeva savu brāli par vergu un sarūgtināja savu tēvu; Jer. 18,18: Jeremija tika sarūgtināts ar ļauniem vārdiem un Lk. 10,30: ļaundari uz Jērikas ceļa. Pārdomā, kādos apstākļos mēs varam apdraudēt cita cilvēka dzīvību un veselību.

3. Mūsu sirds ir auksta pret tuvāko, ja pametam viņu bez palīdzības, apskaužam viņu, dusmojamies uz viņu vai turam ilgu naidu.

1. Jņ. 3,17: Bet kam ir laicīga manta un viņš redz savu brāli ciešam trūkumu un aizslēdz viņam savu sirdi, kā gan Dieva mīlestība paliktu viņā?

Mt. 15,19: Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi.

Ef. 4,26: Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties.

1. Jņ. 3,15: Katrs, kas savu brāli ienīst, ir slepkava, un jūs zināt, ka neviens slepkava nepatur sevī mūžīgo dzīvību.

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 4,5: Kains apskauž Ābelu; Lk. 10,31-32: priesteris un Ievīts un Ap.d. 7,54: jūdi grieza zobus pret Stefanu.

Luters saka: “Ja tu atlaid kādu kailu, lai arī būtu varējis to apģērbt, tu liec tam nosalt no aukstuma; ja tu redzi kādu ciešam no trūkuma un nepaēdini to, tu ļauj tam nomirt badā.”

74. Kam Dievs ir devis tiesības sodīt ļaunumu?

Dievs ir devis vecākiem tiesības un pienākumu samērīgi sodīt savu bērnu nepaklausību. Tāpat arī valdībai ir tiesības un pienākums sodīt ļaundarus un sargāt tēvzemi, ja ir vajadzīgs arī ar ieročiem pret ienaidnieku.

Sal. pam. 13,24: Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet, kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca.

Ps. 103,13: Kā tēvs apžēlojas par bērniem, tā tas Kungs apžēlojas par tiem, kas Viņu bīstas.

1. Moz. 9,6: Kas izlej cilvēka asinis, tā asinis caur cilvēkiem tiks izlietas, jo pēc Dieva tēla Viņš cilvēku ir radījis.

Rom. 13,4: Jo tā ir Dieva kalpone tevis labā. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu.

75. Vai kristietis pats var atriebt netaisnīgi ciestu pārestību?

Kristietim nav atļauts atriebt pašam uz savu roku, bet viņš tomēr var meklēt sev taisnību likumīgā ceļā. Tādā veidā Dievs var sodīt ļaundarus, izmantojot pastāvošo varu.

Rom. 12,19: Neatriebieties paši, mīļie, bet atstājiet vietu Dieva dusmībai, jo ir rakstīts: “Man pieder atriebšana, es atmaksāšu,” saka tas Kungs.

Rom. 13,4: Jo tā ir Dieva kalpone tevis labā. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu.

Uzdevums: Lasi Ap.d. 25,9-12: Pāvils atsaucas uz ķeizaru.

76. Vai pašaizsardzība ir atļauta?

Pašaizsardzība ir atļauta. Aizsargājoties pret iespējamu uzbrukumu, katrs pats var pārstāvēt varu, kad tās likumīgie pārstāvji nevar palīdzēt. Arī valsts likums atļauj to darīt. Pašaizsardzību nedrīkst pārspīlēt.

77. Kad mums ir tiesības un pienākums ziedot savu dzīvību?

Mums ir tiesības un pat pienākums ziedot savu dzīvību un veselību tad, ja Dieva uzliktie pienākumi to prasa, kā, piemēram, laicīga pienākuma pildīšana, tēvzemes aizsardzība vai tuvākā glābšana no briesmām.

1. Jņ. 3,16: No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka viņš savu dzīvību par mums ir atdevis; tad arī mums pienākas atdot savas dzīvības par brāļiem.

Nech. 4,14: Kādas apskates laikā es uzstājos ar runu un sacīju dižciltīgajiem un priekšniekiem un pārējai tautai: “Nebīstieties no viņiem! Atcerieties to Kungu, kas ir liels un bijājams, un cīnieties par saviem brāļiem, saviem dēliem, savām meitām, savām sievām un savām mājām!”

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 14,14-16: Ābrams, ticības tēvs, gāja karā, lai glābtu Latu.

78. Ko Dievs pieprasa no mums ar piekto bausli?

Ar piekto bausli Dievs pieprasa, lai mēs rūpējamies par to, ka mūsu tuvākā dzīvība tiktu pasargāta un nāktu viņam par labu kā laicīgajā dzīvē, tā mūžībā. Dzīvības vērtības nozīmi paaugstina tas, ka Dievs ir piešķīris to cilvēkam par žēlastības laiku, lai mēs tiktu glābti.

1. Jņ. 3,18: Bērniņi, nemīlēsim vārdiem, nedz ar mēli, bet ar darbiem un ar patiesību!

1. Tes. 5,14-15: Mēs jums liekam pie sirds, brāļi, pamāciet nekārtīgos, iedrošiniet bailīgos, palīdziet vājajiem, esiet pacietīgi pret visiem! Pielūkojiet, lai neviens nevienam neatmaksā ļaunu ar ļaunu, bet aizvien dzenieties pēc tā, kas labs, gan paši savā starpā, gan pret citiem.

79. Kā mēs palīdzam savam tuvākajam?

Mēs palīdzam savam tuvākajam, ja steidzamies viņam sniegt palīdzību tad, kad viņam tā vajadzīga.

Jes 58,6-7: Vai drīzāk tā nav gavēšana, kāda Man patīk, proti – kad atraisa kalpības jūga važas, kad tos, kam pāri nodarīts, atlaiž svabadībā un noņem no viņu pleciem ikkatru jūgu? Vai ne tā? Kad tu savu maizi lauz izsalkušam un nabagus, kas bez pajumtes, uzņem savā namā; kad tu redzi kailus un tos apģērb un neatraujies no sava tuvāka.

Rom. 12, 20-21: Bet, ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, paēdini viņu; ja tas cieš slapēs, dodi viņam dzert. Tā darīdams, tu uz viņa galvas sakrāsi kvēlojošas ogles. Ļaunums lai tevi neuzvar, bet pats uzvari ļaunu ar labu.

Uzdevums: Lasi 1. Sam. 26,7-12 un 21-24: Dāvids izglāba sava vajātāja, ķēniņa Saula, dzīvību un Lk. 10, 33-35: žēlsirdīgais samarietis.

80. Kā mēs rūpējamies par savu tuvāko?

Mēs rūpējamies par savu tuvāko tad, ja turam viņu labā apgādībā, kamēr viņš pats nespēj par sevi rūpēties.

Lk. 10,35: Bet otrā dienā, izņēmis divus denārijus, iedeva tos saimniekam, sacīdams: Kop viņu, un, ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams, es tev to atdošu.

81. Kādam prātam mums ir jābūt pret savu tuvāko?

Mums pret savu tuvāko vienmēr jābūt pacietīgiem, žēlsirdīgiem un piedodošiem.

Lk. 6,27-28: Bet jums, saviem klausītājiem, es saku: Mīliet savus ienaidniekus, darait labu tiem, kas jūs ienīst, svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs kaitina.

Lk. 6,36: Tāpēc esiet žēlīgi, kā jūsu Tēvs ir žēlīgs.

Mt. 5,25: Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka pretinieks tevi nenodod soģim un soģis tevi nenodod sulainim un tevi neiemet cietumā.

Uzdevums: Lasi Lk. 23,34: Jēzus aizlūdz par saviem krustā sitējiem.

82. Kā mēs varam iegūt žēlīgu sirdi?

Mūsu sirds top žēlīga pret mūsu tuvāko, ja savā sirdī izsūdzam savus grēkus Dievam un ticam, ka Viņš ir salīdzinājis tos visus tāpat kā mūsu tuvākā grēkus. Tad atceramies, ka Dievs ir radījis arī mūsu tuvāko par savu attēlu un ir atpircis arī viņu. Atceramies, ka arī viņa vienīgais apmierinājums grēka briesmās ir Dieva žēlastība Kristū.

Jēk. 3,9-10: Ar viņu mēs slavējam to Kungu un Tēvu, ar viņu mēs lādam cilvēkus, pēc Dieva līdzības radītus. No tās pašas mutes iziet svētība un lāsts. Tam, mani brāļi, nebūs tā notikt!

Ef. 4,32: Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi, piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis.

Rom. 14,15: Bet, ja tavs brālis ēdiena dēļ ir noskumis, tad tu vairs nestaigā mīlestībā. Neved ar savu ēdienu postā to, par ko Kristus ir miris.

Uzdevums: Lasi Mt. 25,35-36: Jēzus vārdi ticīgajiem tiesas dienā.