I daļa. Vissvarīgākie ticības artikuli, 17. – 19.artikuli 

17.artikuls

Par Kristus atkal atnākšanu uz tiesu

Tāpat māca, ka Kristus pasaules nobeigumā nāks turēt tiesu un uzmodinās visus mirušos; dievbijīgajiem un izredētajiem dos mūžīgo dzīvību un nebeidzamu prieku, bet bezdievīgos, ļaunos cilvēkus un velnus notiesās bezgalīgām mokām.

Noraida anabapstistus, kuri uzskata, ka notiesāto cilvēku un velnu sodam reiz pienāks gals.

Noraida arī citus, kuri tagad izplata jūdu maldus, ka pirms mirušo augšāmcelšanās dievbijīgie pārņemšot pasaules pārvaldīšanu, visur nomākdami bezdievjus.

18.artikuls

Par brīvo gribu

Par brīvo gribu māca, ka cilvēka gribai ir kaut kāda brīvība piepildīt pilsonisko taisnīgumu un izvēlēties prātam pakļautas lietas. Bet tai nav spēka bez Svētā Gara palīdzības piepildīt Dieva taisnīgumu jeb garīgo taisnīgumu, tāpēc ka „miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara” (I Kor. 2:14}. Bet Dieva taisnīgums rodas sirdī, kad tiek uzņemts Svētais Gars caur vārdu. To pašu skaidros vārdos pasaka Augustīns „Hypognostcon”III grāmatā:”Mēs atzīstam, ka visiem cilvēkiem ir brīva griba izšķirties kādos prāta spriedumos, bet nevis , ka būtu spējīgi lietās, kas attiecas uz Dievu, bez Dieva ko uzsākt vai arī droši pabeigt, – bet tikai attiecībā uz tagadējās dzīves darbiem, kā labiem, tā ļauniem; labiem darbiem, proti, tiem, kuri nāk no labas dabas,t.i., gribēt strādāt tīrumā, gribēt ēst un dzert, gribēt iegūt draugu, gribēt apģērbties, gribēt namu uzcelt, gribēt ņemt sievu, turēt lopus, mācīties kādu derīgu amatu, gribēt kaut ko labu, kas attiecas uz tagējo dzīvi. Tas viss nav nokārtots bez dievišķās vadības, tiešām viss no Viņa un caur Viņa ir cēlies un pastāv. Un tiešām ir brīvība arī ļauniem darbiem, proti, gribēt kalpot elkiem, gribēt slepkavot u.t.t.”

Mēs noraidām pelaģiānus un pārējos, kuri māca, ka bez Svētā Gara, vienīgi ar dabiskajiem spēkiem mēs varētu Dievu pār visām lietām mīlēt, tāpat Dieva pavēles pildīt, kas attiecas uz darbības būtību (substantiam actum). Ja vēl ārējos darbus daba kaut kādā veidā varētu veikt (kā varētu atturēt rokas no zādzības vai slepkavības), tomēr iekšējās ierosmes tās nevarētu panākt, tādas kā dievbijību, uzticību Dievam, šķīstību, pacietību u.t.t.

19.artikuls

Par grēka cēloni.

Par grēka cēloni māca, ka , lai gan Dievs ir radījis un uztur dabu, tomēr grēka cēlonis ir ļauno,proti, velna un bezdievju griba, kuri, bez Dieva palīdzības, novēršas no Viņa, kā Kristus to apstiprinājis: „Velns, melus runādams, runā pēc savas dabas”(Jņ. 8:44).