I daļa. Vissvarīgākie ticības artikuli, 1.- 4. artikuli 

1.artikuls

Par Dievu

Mūsu baznīcas māca pilnīgā saskaņā ar Nīkajas konsila lēmumiem par Dievišķās Būtibas vienību un trim personām, ka ir patiesi un ticami bez kādas šaubīšanās, proti, ka ir viena Dievīšķa Būtība, kas tiek saukta un ir Dievs, – mūžigs, nemiesisks, nedalāms, ar neizmērojamu varu, gudrību un labumu, visu redzamo un neredzamo lietu Radītājs un Uzturētājs, un tomēr ir trīs Personas, kam tā pati būtība un vara un kas ir vienādi mūžigas – Tēvs, Dēls un Svētais Gars.

Vārds “persona” tiek lietots tādā pat nozīmē, kā šo vārdu šajā sakarībā ir lietojuši baznīcas tēvi, neapzīmējot nedz daļu, nedz īpašību kādā citā, bet to, kas pastāv pats par sevi.

Mēs noraidām visas viltus mācības, kādas ir cēlušās pret šo artikulu, kā maniheiešus, kuri atzīst divus pirmsākumus, labu un ļaunu, tāpat valentiāņus, ariāņus, eunomiāņus, muhamedāņus un visus tiem līdzīgos. Noraida arī samosatiešus, vecos un jaunos, kuri aizstāv tikai vienas Personas esamību un par Vārdu un Svēto Garu izmanīgi un bez godbijības retorizē, ka tie neesot atsevišķās Personas, bet Vārds nozīmējot runātu vārdu un Gars – dzīvu rosību radītajās būtnēs.

2.artikuls

Par iedzimto grēku

Tāpat māca, ka kopš Ādama krišanas grēkā visi cilvēki, dabiskā kārtā dzimuši, ir piedzimuši ar grēku, tas ir, bez dievbijības, bez paļaušanās uz Dievu un ar ļaunu iekāri un ka šī slimība jeb iedzimtā vaina ir patiesi grēks, kas vēl tagad pazudina un ieved mūžigajā nāvē tos, kuri neatdzimst caur Kristību un Svēto Garu.

Noraida pelagiāņus un citus, kuri noliedz, ka iedzimtā vaina ir grēks, un tādejādi mazina Kristus nopelna un darba godību, apgalvodami, ka cilvēks var tapt taisnots Dieva priekšā ar saviem paša spēkiem un saprašanu.

3.artikuls

Par Dieva Dēlu

Tāpat māca, ka Vārds, tas ir, Dieva Dēls, ir pieņēmis cilvēka dabu svētlaimīgās un šķīstās jaunavas Marijas miesās, tā ka divas dabas, dievišķā un cilvēcīgā, personas viengabalainībā neatdalāmi ir savienotas, viens Kristus, patiess cilvēks, piedzimis no Jaunavas Marijas, patiesi cietis, krustā sists, miris un apglabāts, lai mūs salīdzinātu ar Tēvu un taptu upuris ne tikai par iedzimto vainu, bet arī par visiem cilvēku aktuālajiem grēkiem.

Tas pats nokāpis ellē un patiesi trešajā dienā augšāmcēlies, pēc tam uzkāpis debesīs, lai sēdētu pie Tēva labās rokas un valdītu mūžīgi pār visiem radījumiem, svētotu tos, kas tic uz Viņu, sūtīdams viņu sirdīs Svēto Garu. Lai Tas viņus vada, mierina un iedrošina, dara dzīvus un aizstāv pret velnu un grēka varu.

Tas pats Kristus, visiem redzot, atkal atnāks tiesāt dzīvos un mirušos u.t.t., kā Apustuļu ticības apliecībā sacīts.

4.artikuls

Par taisnošanu

Tāpat māca, ka cilvēki nevar tapt taisnoti Dieva priekšā saviem pašu spēkiem, nopelniem vai darbiem, bet tie bez jebkāda nopelna top taisnoti Kristus dēļ ticībā, kad tie tic, ka ir pieņemti žēlastībā un ka grēki piedoti Kristus dēļ, kurš ar savu nāvi gandarījis par mūsu grēkiem. Šādu ticību Dievs atzīst un pieskaita par taisnību savā priekšā (Rom. 3-4).