Augsburgas ticības apliecība 

Priekšvārdi ķeizaram Kārlim V

Neuzvaramais valdniek, augstais ķeizar, visžēlīgais kungs! Jūsu ķeizariskā majestāte ir izziņojusi valsts saeimu Ausburgā, lai spriestu par palīdzību pret turkiem, visbriesmīgākajiem mūžsenajiem kristiešu vārda un reliģijas ienaidniekiem, kā varētu viņu trakošanai pretoties ar drošiem pasākumiem un nemitīgu gatavošanos karam, un tāpat arī par nesaskaņām mūsu svētās reliģijas un kristīgās ticības lietā, lai šajā reliģijas lietā partiju ieskatus un domas savā starpā mīlestībā, lēnprātībā un laipnībā visu klātbūtnē abpusēji uzklausītu, apdomātu un apspriestu, ka to, ko abas puses rakstos nepareizi apskatījušas, ievirzītu pareizās sliedēs, un tā šajā lietā varētu panākt izlīgumu un atgūt vienu nesajauktu patiesību un kristīgu vienprātību, lai mēs tomēr mācītu vienu skaidru un patiesu reliģiju un tā kā mēs esam un cīnamies viena Kristus vadībā, tā arī lai varam dzīvot vienā kristīgā baznīcā vienotībā un vienprātībā.

Un tā kā mēs, apakšā parakstījusīes, līdz ar citiem kūrfirstiem un valdītājām kātrām esam aicināti uz izziņoto valsts saeimu, tad , ķeizara pavēlei paklausīgi sekodami, esam atnākuši agrāk Ausburgā un gribam sacīt bez lielīšnās; mēs esam šeit ieradušies starp pirmajiem.

Kad nu Jūsu ķeizariskā majestāte kūrfirstiem, firstiem un citām valsts valdītājām kārtām, še Ausburgā, pašā sapulču laika sākumā starp pārējām lietām bija noteikusi, ka katrai valsts valdošai kārtai ķeizara rīkojuma spēkā ir jāceļ priekšā un jāparāda vācu un latīņu valodā savi ieskati un domas, tad pēc notikušās apspriedes nupat (nedēļas) ceturtajā dienā (t.i.,trešdienā), ir dota atbilde Jūsu ķeizariskajai majestātei, ka mēs no savas puses tuvākajā sestajā dienā (t.i., piektdienā) nodosim mūsu ticības apliecības artikulus. Tā mēs, Jūsu ķeizariskās majestātes gribai paklausīdami šajā reliģijas lietā, iesniedam mūsu mācītāju un mūsu ticības apliecību, kā šo mācību pēc Svētiem Rakstiem un skaidrā Dieva vārda viņi līdz šim mūsu zemēs, firstu pārvaldījumos, valstīs, pilsētās un novados ir sludinājuši un mācījuši draudzēs.

Kad saskaņā ar minēto ķeizariskās majestātes pavēli arī citi kūrfirsti, firsti un valsts valdītājas kārtas būs iesnieguši līdzīgos latīņu un vācu rakstos savus ieskatus reliģijas lietā, tad esam gatavi paklausībā Jūsu ķeizariskajai majestātei, mūsu visžēlīgaam kungam, draudzīgi apspriesties ar šiem augstajiem kungiem, mūsu draugiem un valdoš jām kārtām par lietderīgiem un pieņemamiem ceļiem, lai, cik vien godīgi iespējams, vienotos un šādā veidā lietu nokārtotu starp mūsu partijām abpusēji pēc iesniegtiem rakstiem, samierinoši, bez naidīga sasprindzinājuma, Dievam palīdzot, izlīdzinot nesaskaņas un mums atkal nonākot vienas patiesas, vienprātīgas reliģijas, tāpat kā visi esam un cīnāmies viena Kristus vadībā un kā mums vajag apliecināt vienu Kristu, saskaņā ar jūsu ķeizariskās majestātes pavēli, lai visi tiktu novesti pie Dieva patiesības. To mēs izlūdzamies Dievam ar viskvēlākajām lūgašanām.

Bet ja arī pārējo kūrfirstu, firstu un valdītāju kārtu kā otrās puses vainas dēļ šī lieta pēc Jūsu ķeizariskās majestātes pavēles, proti, ar abpusēju rakstu iesniegšanu un miermīlīgu salīdzināšanu neietu uz priekšu un būtu bez kādiem panākumiem – tad tomēr mēs nekādā ziņā neļausim sevi noraidīt, lai tik vien, kaut kādā veidā vienodamies, varētu panākt kristīgu vienprātību, ja tas vien var notikt ar Dievu un labā sirdsapziņā. Kā Jūsu ķeizariskā majestāte, tā arī pārējie kūrfirsti un valsts valdītājas kārtas, un kurš katrs, kas patiesi mīl reliģiju un ir dezīgi tai pieķēries, kurš katrs, kas šo lietu uzklausīsies ar taisnīgu prātu, mūsu centieniem laipni un ar cieņu varēs atzīt un saprast no šīs mūsu un mūsējo ticības apliecības.

Jūsu ķeizariskā majestāte laipni ir darījusi zināmu kūrfirstiem, firstiem un valsts valdītājām kārtām ne vienu reizi vien, bet bieži un (vēl) Špeieras valsts saeimā, kas notika Tā Kunga 1526,gadā, un ar Jūsu ķeizarisko rakstveida pavēli noteikusi valsts vārdā izsludināt un lasīt visiem priekšā, ka Jūsu ķeizariskā majestāte šajā reliģijas lietā zināmu iemeslu dēļ, kuri toreiz tika minēti, negribot neko noteikt, bet gan gribot pamudināt Romas pāvestu baznīcas konsila sasaukšanai. Tas pats un vēl plašāk tika paskaidrots pirms gada pēdējā valsts saeimā Špeierā, kur Jūsu ķeizariskā majestāte ar Ferdinanda kungu, Bohēmijas un Ungārijas ķēniņu, mūsu draugu un laipno kungu, un pēc tam ar sarunu vadītāju un ķeizara pilnvarotajiem starp citām lietām saskaņā ar norīkojumu lika pavēstīt, ko Jūsu ķeizariskā majestāte apdomājusi un izlēmusi līdz ar Jūsu ķeizariskās majestātes valdības vietnieku, priekšsēdētāju un ķeizariskās valdības padomniekiem un sūtņiem no citām valdītājām kārtām, kas sanākuši Regensburgā uz apspriedi par vispārējā koncila sasaukšanu, un ka Jūsu ķeizariskā majestāte arī atzīst par derīgu sasaukt koncilu, un , kad tās lietas, kuras toreiz bija pārrunājamas starp Jūsu ķeizarisko majestāti un Romas pāvestu, esot tuvu vienprātībai un samierinājumam, tad Jūsu ķeizariskā majestāte nešauboties, ka Romas pāvests būšot pierunājams vispārīga konsila noturēšanai. Tāpēc Jūsu ķeizariskā majestāte laipni apliecināja gatavību gādāt, lai Romas pāvests būtu vienis prātis tādu koncilu visdrīzākajā laikā sasaukt.

Ja nu tā notiktu, ka šīs nesaskaņas starp mums un otru pusi netiktu draudzīgi nokārtotas, tad piedāvājamies Jūsu ķeizariskās majestātes priekšā pārpārim visā paklausībā sanākt un (savu) lietu aizstāvēt tādā kristīgā un brīvā vispārīgā konsilā, kura sasaukšanas vajadzību visās valsts saeimās, kādas vien ir notikušas Jūsu ķeizariskās majestātes valdības gados , kūrfirsti, firsti un valsts valdītājas kārtas ar visnopietnākajiem apsvērumiem vienmēr lielā vienprātībā ir vēlējušies. Pēc šī sasaucamā koncila un Jūsu ķeizariskās majestātes šajā tik ļoti lielajā un vissvarīgākajā lietā mēs arī jau agrāk pieklājīgā veidā un tiesiskā formā esam lūguši palīdzību (resp., apelējuši). Šajā apelācijā arī vēl tagad mēs pastāvam un nedz gribam, nedz varam atkāpties, neļaujoties ne šādai, ne citādai iespaidošanai, izņemot, ja vien lieta draudzīgi, saskaņā ar ķeizara rakstiskā izsaukuma(citācijas) vēlēšanos tiktu uzklausīta un nokārtota kristīgā vienprātībā. To arī še, visiem redzami, oficiāli apliecinām.