Pazīmes, pēc kurām var nojaust, ka esi sācis atkrist no Dieva: 

Pazīmes, pēc kurām var nojaust, ka esi sācis atkrist no Dieva:

1. Ticības dzīve kļūst formāla. Viss it kā ir, bet iekšā tukšs.
2. Iepriecinājuma, prieka Dievā trūkums. Viss ir baigi labi, taču prieks kaut kur pazudis.
3. Būšana par Kristus mācekli kļūst par nastu, nevis atraisa, stiprina un ceļ.
4. Nesavaldīts raksturs. Vecās lietas sāk kaitināt, ātri uzvelcies.
5. Tiesāšana, vainas meklēšana citos.
6. Intereses trūkums par Dievu, vairs nemeklē, nelasi, nelūdz stundām ilgi, dienām un naktīm.
7. Intereses trūkums par slepenu lūgšanu. Publisko lūgšanu var nolūgt, ja vajag, bet slepenai nejūt jēgu.
8. Intereses trūkums par grēcinieku atgriešanu.
9. Intereses trūkums par misiju. Dievam misija vienmēr interesē, bet ja tevi neinteresē, tad esi tālu no Dieva.
10. Intereses trūkums par labdarību. Dievam tā interesē vienmēr un daudz.
11. Intereses trūkums par garīgām sarunām.
12. Intereses trūkums par sadraudzību ar garīgiem cilvēkiem.
13. Intereses trūkums par svētdarīšanu, svēttapšanu, vairs nedeg vēlmē tapt šķīsts.
14. Intereses trūkums par jaunatagrieztajiem.
15. Intereses trūkums par citu kristiešu stiprināšanu, iedrošināšanu un pieaugšanu.
16. Lūgšanu gara trūkums.
17. Ja lūgšanās parādās sevis nosodījums, vainas apzināšanās, nevis vienkārši saruna ar mīļo Tēti.
18. Ja lūgšanās lūdz tikai par sevi.
19. Ja neierodas uz dievkalpojumu, Bībeles studiju, lūgšanu vakaru bez nopietna iemesla.
20. Tiekšanās pēc pasaulīgām izklaidēm. Cenšanās ar to piepildīt tukšumu sevī.
21. Garīgs aklums. Bieži pieķer sevi pie domas, ka nesaproti, kas notiek garīgā jomā.
22. Apātija garīgajās lietās pretstatā palielinātai interesei par pasaulīgām lietām.
23. Sevis un savu iegribu apmierināšanas gars.
24. Apēnota un klusa sirdsapziņa.
25. Vaļīgi morālie principi.
26. Bailes no cilvēku noraidījuma ir lielākas par bailēm no atšķirtības no Dieva.
27. Pieķeršanās ārējām reliģiskām tradīcijām.
28. Nevēlēšanās strādāt pie šīm garīgās atkrišanas pazīmēm.
(Izmantots Asnates emuārs)

5 komentāru

  1. Astere saka:

    Vērts pārlasīt un iegaumēt, ko Dieva vārds dara! ↓

  2. Vidaanda saka:

    Amen.

  3. ingus saka:

    Šīs pazīmes dzīves laikā ir katram. Jāpadzīvo ilgāk.
    Noprotu, ka Dieva vārda skaidrojums ir ņemts no citas konfesijas.
    Lūgšanu gars. ??? Svētais Gars ir tas, kas mūs mudina uz lūgšanu un, kas nones lūgšanas Tēvam.
    Kas maldās garīgi akls nekad nezina, ka maldās, nepieķer sevi pie domas, ka ir akls.
    Bībeli cilvēki lasa tikai divus gadsimtus, kad Bībeles eksemplāri vairs nebija tik dārgi. Ko darīja iepriekšējos gadsimtos? Klausījās sludinātājus baznīcās, uz ielas, utml., ticēja uz Kungu Kristu un tika pestīti no vainas, soda, grēka, velna un nāves.
    Universāla pazīme atkrišanai no Dieva ir: Neticēt, ka Kristus miris par mani pazudinātu un pazudušu grēcinieku.
    Satraucoša pazīme ir Dieva vārdu mācības un sludināšanas neuzklausīšana.
    Dieva vārds aizskar, norāj, pamāca, atmasko, audzina taisnīgumā, ticībā utt.
    Dieva vārds norādīs, kur grēko kristietis, atdzīvinās sirdsapziņu.
    Dieva vārds atgādinās par lūgšanu, apliecinās pestīšanu Kristū.
    Dieva vārds to dara.
    Kur nav Dieva vārda, nav patiesas lūgšanas, nav patiesas sadraudzības, nav patiess Kunga mielasts.
    Bez Dieva vārda (specifiski Kristus evaņģēlija) nav Kristus draudzes.

  4. Astere saka:

    Jā, un domāju, ka tam varētu pievienot vēl arī 21.punktu: Garīgs aklums, tikai – pretēji rakstītajam – bez pārliecības, ka ko nesaproti.
    Bieži atkrišana sākas ar piesliešanos dažādiem, no pirmā acu uzmetiena pat nesaskatāmiem un rafinēti noslēptiem maldiem, kas pakāpeniski aizved dziļā garīgā purvā.
    Nopietni iesaku noklausīties pašreizējiem notikumiem ļoti aktuālu raidījumu, īpaši tā otro pusi un nobeiguma daļu: http://www.lkrtv.lv/watch.php?vid=7eba767e1

  5. jaana saka:

    Manuprāt, šis uzskaitījums jebkuru cilvēku var pārliecināt, ka esi sācis atkrist no Dieva. Ja visam piekristu, tad mani personīgi tas varētu pārliecināt, ka vispār nekad nekad neesmu bijusi Dieva bērns, jo: neesmu lūgusi stundām, dienām un naktīm, neesmu gājusi misijā, nedegu vēmē tapt šķīstai, jo apzinos, ka ar saviem spēkiem, to nespēju un nekad nebūšu pilnīga, dažreiz nosodu citus, lai gan pēc tam lūdzu Dievam palīdzību apslāpēt šo vēlmi utt.
    Vai nepietiktu tikai ar pazīmi, ka nelasi Dieva vārdu, nelūdz, neapmeklē dievkalpojumus un un tiekšanās pēc pasaulīgām izklaidēm.

Pašlaik komentāri ir slēgti šim rakstam.

Powered by WordPress