Dzejolis, kas mani uzrunāja. 

Es biju neticīgs

Un

Es pielūdzu sevi

Savas vajadzības

Savas vēlmes

Savas iekāres

Bet to nesapratu

Jo visi tā dara

Tā tam jābūt

Tā tas bijis no laika gala

Ticēt praktiski zinātniskajam racionālismam

Es domāju sevi gudru esam

Un jutos gudrāks par citiem

Jo lasīju gudras grāmatas

Es biju ļoti loģisks. Kā matemātika

Manī sadzīvoja 10 pasaules uzskatu

Bet man nebija sava

Piezimt. Mācīties. Izklaidēties. Apprecēties. Strādāt. Nomaksāt nodokļus. Nomirt.

Tik nesapratu kāda tam visam ir jēga

Es turēju sevi par pasaules centru

Es piekopu Karnegī psiholoģiju

Es smaidīju, lai citi smaidītu pretī

Es teicu labus vārdus, lai citi man teiktu labus vārdus

Es tev, tu man

Man bija svarīgi iegūt

Visu, kas bija citiem

Un zināt vairāk par visiem

Es trenējos

Lai būtu stiprāks par visiem

Lai justos stiprāks par visiem

Es biju izdomājis savu dzīvi

Jurists. Labi pelnošs. Sieva — modele. Aston-Martin. Māja pie jūras.

Es meklēju laimi šai pasaulē

Lietās. Cilvēkos. Notikumos.

Bet guvu tik apmierinājumu. Ne laimi

Es lūkojos uz reliģiju.

Tā likās vecmodīga. Neloģiska. Nepierādāma. Mierinājums vājajiem.

Bet es biju stiprs. Gudrs. Mūsdienīgs.

Īstenība biju es.

Es tik ļoti biju Es.

Ka man kļuva pretīgi.

—

Kādu vakaru

Mani aizskāra mīlestība

Es nomiru savā Es

Viss atklājās mīlestībā

Es guvu atbildes uz visiem jautājumiem

Un atbilde bija

Dievs.

(Autors nezināms)

http://www.bibele.lv/celamaize.php