Piecdesmit okupācijas gadi 

1944. gada naktī no 13. uz 14. oktobri “krīt” Rīga, un krievu aviācijas uzlidojumos īsā brīdī iet bojā vērtības, pārsniedzot Pirmā pasaules kara postījumus. Ar trim tiešiem artilērijas šāviņiem tiek stipri bojāts arī Sv. Jāņa baznīcas jumts apm. 750 m2 platībā. Noārdīta tiek turpat puse no draudzes telpas un liela daļa altārtelpas jumta, izbiruši ir gandrīz visi altārtelpas logi.

Jāņa baznīcas jumts pēc artilērijas apšaudes 1944. gada 13. oktobrī.

Jāņa baznīcas jumts pēc artilērijas apšaudes 1944. gada 13. oktobrī.

XX gadsimta 50.–60. gados vairākkārt notiek Jāņa sētas zinātniskās izpētes darbi. Vispirms laikā no 1957. līdz 1959. gadam arhitekta E. Slavieša vadībā tiek izpētīta un restaurēta vēl mūsdienās redzamā pilsētas mūra nocietinājumu daļa Jāņa sētā. No 1962. līdz 1964. gadam izpētes darbus turpina arhitekte T. Vītola un arheologs R. Malvess, bet no 1968. līdz 1970. gadam – arhitekte R. Zandberga, īpašu uzmanību veltot bīskapa pils atrašanās vietas meklējumiem

Powered by WordPress