Bīskapa Alberta pils 

1200. gada aprīlī ar 23 kuģiem, daudzu krusta karotāju pavadīts, Daugavā iebrauc Livonijas bīskaps Alberts. 1201. gadā viņš te dibina “pilsētu pie Rīges upes” – Rīgu. Tiem tirgotājiem, kas ierodas vēlāk, vieta tiek ierādīta augstāk gar Rīdziņas krastu, bet bīskapam un ordenim, kā pēdējiem atbraucējiem, vieta jāieņem pašā Rīdziņas augšgalā. Tas nozīmē, ka 1202. gadā, pārceļot savu kūriju no Ikšķiles uz Rīgu, bīskapam Albertam kā pirmajam jaunās rezidences celšanai tiek ierādīts pilnīgi neapbūvēts gruntsgabals Rīdziņas upes malā, ārpus pirmās vācu apmetnes mūriem. Tā sākas šī kvartāla vissenākās apdzīvotās vietas – Bīskapa sētas (tagad Jāņa sētas) – apbūve starp tagadējām Skārņu, Jāņa, Kalēju ielām un Svētā Gara konventu. Pēc bīskapa Alberta pārcelšanās uz Bīskapa kalnu, pirmo Rīgas pili no 1216. līdz 1234. gadam izmanto Zobenbrāļu ordenis.

Svarīgākais objekts Bīskapa sētā ir bīskapa Alberta pirmā Rīgas pils. Indriķa Livonijas hronikā tā pirmoreiz minēta 1207. gadā. Daudzie kari, dominikāņu klostera noslēgtība, Livonijas sadalīšana un nonākšana apkārtējo lielvalstu pakļautībā – šie un daudzi citi notikumi gadsimtiem ilgi bija atstājuši novārtā pils izpēti, un nopietna interese par to sākas tikai XX gadsimtā. Pirmoreiz tas notiek 1909. gadā, kad, restaurējot baznīcas interjeru, altārtelpas ziemeļaustrumu sienā pēc apmetuma noņemšanas atklājas vecs 14,5 m garš ķieģeļu mūris.

Izpētot visu ēku pagalmus Jāņa ielas ziemeļpuses apbūvē un precizējot atrasto viduslaiku celtņu mūru fragmentu topogrāfiju, kā arī izmantojot arhitektes T. Vītolas pētījumus, izrādās, ka tie veido paralēli Jāņa ielai novietota gara korpusa kontūru ar četrstūrainu torni Kalēju ielas pusē. Pamatojoties uz analoģiju ar citzemju celtnēm, R. Zandberga rekonstruē Rīgas pils plānu. Tā bijusi gara, t.s. palasa būvtipa divstāvu ēka ar palīgtelpām pirmajā un dzīvojamām un reprezentācijas telpām otrajā stāvā. Sv. Jāņa baznīcas pagrabos apskatāmie senie mūri apliecina, ka vienīgi šis Rīgas dievnams var lepoties ar to, ka tā sienas balsta bīskapa Alberta pils pamati.

Rīgas bīskapa Alberta pils. Arhitektes R. Zandbergas rekonstrukcija (1968–1970).

• A – skats no dienvidaustrumiem;
• B – otrā stāva plāns;
• C – pirmā stāva plāns.

1. identificētas pirmatnējās konstrukcijas;
2. nepieejamas, domājams, saglabājušās pirmatnējās konstrukcijas;
3. 1930. gadā nojauktas konstrukcijas (arhitektes T. Vītolas rekonstrukcija pēc nezināma autora uzmērojumiem);
4. domājams, pārbūvētas pirmatnējās konstrukcijas;
5. iespējams, tagad nojauktas pirmatnējās konstrukcijas (pēc analoģijas);
6. esošā apbūve.