Jāņa ev. 7
Māc Jura Zariņs svētruna
Nakts klusumā katrs troksnis skan kā šāviens. Kāds seju aizsedzis cilvēks klauvē pie vārtiem, uzstājīgi un noteikti. Viņam atver, bet tālāk nelaiž, dzirdamas balsis: – Nē, nē, Viņš ir noguris, Viņš guļ. –
Tad atnācējs atsedz seju, un vārtsargs noliecas viņa priekšā, kā katrs ieraugot šo vīru dienas gaismā, jo viņa teiktais izšķir cilvēku likteņus.
Bet šonakt viņš gribt lemt pats par savu ceļu.
Tā pirms 2000 gadiem, sarunā pagāja laiks un Nakts klusumu nemanot ir nomainījusi rīta steiga un priecīgu trokšņu drūzma. Pa vārtiem iznāk cilvēks, kura seja ir atsegta un mierīga, pagriežoties atpakaļ, viņš dziļi paklanās Tā priekšā, kas iznācis viņu pavadīt, un tad, izslējies visā augumā, viņš iziet ļaužu pilnajās ielās. Kā katrs no mums.
Amen
Arī mūsu mācītājs Imants Alksnis šodien par Nikodemu lasīja. Trīsvienības svētki bija apvienoti ar 14. jūnija piemiņas dievkalpojumu, un tā kā dievkalpojumi mums iespējami reti, arī Vasarsvētki tika pieminēti. Bet sprediķis līdz ar to bija interesants, atklājot ļaunā gara un Svētā Gara pretstatus.