Piektā lūgšana 

Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.

Kas tas ir?

Mēs lūdzam šinī lūgšanā, lai debesu Tēvs neuzlūko mūsu grēkus un to dēļ neliedz mums piedošanu, jo mēs neesam cienīgi saņemt, ko lūdzamies, nedz esam to pelnījuši, bet lai Viņš no žēlastības visu to dod; jo mēs ik dienas daudz grēkojam un sodu vien pelnaām. Tad arī mēs no sirds gribam piedot un labu darīt tiem, kas pret mums apgrēkojas,

280. Ko mēs lūdzam piektajā lūgšanā?

Mūsu pestītājs māca mums lūgt no Dieva grēku piedošanu. Mūsu pašu grēki mums, visiem Dieva bērniem, ir vislielākais un visgrūtākais ļaunums, kas mūs ļoti apbēdina.

PS. 130,3-4: Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak, Kungs, lai pastāv? Bet pie Tevis ir piedošana, lai Tevi bīstas.

Luters: „Es nedomāju, ka Dievs bez un pirms mūsu lūgšanas nepiedotu mums mūsu grēkus.. jo Viņš dāvināja mums evaņģēliju, kurā ir pilnīga grēku piedošana, jau pirms mēs esam to lūguši vai pat par to domājuši. Bet šī lūgšana ir tādēļ, lai mēs atzītu savus grēkus un saņemtu grēku piedošanu.”

281. Cik bieži mums ir ir vajadzīga šī lūgšana?

Tā iemesla dēļ, ka mums vienmēr ir mantotā grēka skartā miesa un mēs grēkojam katru dienu dažādos veidos, mēs nenopelnām neko citu kā sodu; tādēļ mums vienmēr ir vajadzīga grēku piedošana. Tāpat kā katru dienu mēs lūdzam dienišķo maizi, mums katru dienu nepieciešams lūgt arī garīgo maizi jeb grēku piedošanu.

1. Moz. 32,11: Es esmu pārāk niecīgs visas tās žēlastības un uzticības priekšā, ko Tu savam kalpam esi parādījis.

LK. 15,21: Bet dēls tam sacīja: Tēvs, es esmu apgrēkojies pret debesīm un pret tevi, es neesmu vairs cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu.

Dan.6,10: Daniēls… nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis.

Dan. 9,18-19: Jo mēs zemojamies Tava vaiga priekšā ar savām lūgšanām, balstīdamies ne uz savu taisnību, bet cerēdami un paļaudamies uz Tavu lielo žēlastību. Ak, Kungs, paklausi! Ak, Kungs, piedod!

282. Kādēļ pievienojam savai lūgšanai vārdus „kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem”?

Mūsu piedošana neliek Dievam piedot mums. Viņš ir piedevis mums visai pasaulei grēkus Jēzus, sava Dēla, salīdzināšanas darba dēļ. Tātad mēs nepelnām sevim piedošanu ar to, ka mēs piedodam mūsu tuvākajiem viņu pārkāpumus pret mums. Mēs grēku piedošanu iegūstam vienīgi ar ticību Dieva žēlastībai, kā Dieva dāvanu, bez saviem darbiem.

„Mūsu Tēvs” lūgšanā Pestītājs nemācīja lūgšanu neticīgajiem, bet tiem, kuri jau tic, ka viņu grēki ir piedoti, atzīst Dieva žēlastību. Tātad šajā lūgšanā Pestītājs māca ticīgiem, ka viņiem vienmēr jābūt nomodā, lai viņu sirdis neapcietinātos pret savu tuvāko un viņi tādejādi neizraidītu Svēto Garu no savas sirds un nepazaudētu glābjošo ticību, un kā grēkus nenožēlojušie nevarētu iegūt piedošanu savas neticības dēļ.

Uzdevums: Lasi MT.5,21-26: Jēzus māca saviem mācekļiem dzīvot saticībā.

283. Uz ko Dieva dotā grēku piedošana mudina mūs, un par ko tā mums atgādina?

Tas, ka Dievs piedod mums mūsu grēkus vienīgi no savas žēlastības:

1.Mudina mūs pateicībā savās sirdīs piedot arī mūsu tuvākiem visus viņu pārkāpumus pret mums.

Kol. 3,13: ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs.

2.Atgādinamums, ka tas, kurš negrib piedot savam tuvākam un kuram tomēr šķiet, ka ticībā var saņemt pats sev Dieva piedošanu, pieviļas. Tāds cilvēks patiesībā neatzīst savus grēkus un nevar iegūt arī to piedošanu. Viņš ar apcietinātu sirdi krāj sev Dieva sodu.

Mt.6,15: Bet, ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jūsu Debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arīdzan nepiedos.

Uzdevums: Lasi MT. 18,23-25; Jēzus līdzība par nežēlīgo kalpu.

Luters: „Ja tu nepiedosi, tad nedomā, ka Dievs piedos tev. Bet , ja tu piedosi, tad tev ir drošība, ka arī tev tiks piedots debesīs – ne tavas piedošanas dēļ – , jo Dievs piedod tāpat, vienīgi aiz tīras žēlastības, jo, kā māca evaņģēlijs, tā ir solījis. Viņš šo piedošanu sniedz kā drošu ķīlu, kā zīmi.”