Svētais Gars 

“Es ticu uz Svēto Garu.. “

210. Kas ir Svētais Gars?

Svētais Gars ir dievības trešā persona, patiess Dievs, vienāds būtībā ar Tēvu un Dēlu.

Mt. 28,19: Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.

Piezīme: Jēzus nesaka “vārdos”, jo ir tikai viens Dievs un tā arī tikai viens Dieva vārds, kas ir Tēva, Dēla un Svētā Gara vārds.

211. Kā tu zini, ka Svētais Gars ir patiess Dievs?

Svētais Gars ir patiess Dievs, jo Bībele piešķir Viņam:

1. Dieva vārdu.

Ap.d. 5,3-4: Tad Pēteris sacīja: “Ananija, kāpēc sātans piepildījis tavu sirdi, ka tu meloji Svētajam Garam un paturēji sev daļu tīruma maksas? Vai tas, tavs būdams, nevarēja tavs palikt, un vai arī pārdots tas nebija tavā rīcībā? Kāpēc tu esi ieņēmis tādu lietu savā sirdī? Tu neesi melojis cilvēkiem, bet Dievam.”

1. Kor. 3,16: Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo?

2. Dieva īpašības:

Visuresošs.

Ps. 139,7-8: Kurp es lai aizeju no Tava gara, un kurp es lai bēgu no Tava vaiga? Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē. Tu esi arī tur.

Viszinošs.

1. Kor. 2,10: Mums Dievs to ir atklājis ar savu garu, jo gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.

Visvarens.

1. Kor. 12,11: Visu to padara viens un tas pats gars, piešķirdams katram savu tiesu, kā gribēdams.

Svēts.

Jes. 6,3: “Svēts, svēts, svēts ir tas Kungs Cebaots! Visa zeme ir pilna Viņa godības!”

Viņa vārds arī ir Svētais Gars.

3. Dieva darbus:

Iziet no Tēva un Dēla.

Jņ. 15,26: Kad nu nāks Aizstāvis, ko es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, tas dos liecību par mani.

Jņ. 16,7: Tomēr es jums saku patiesību: Tas jums par labu, ka es aizeimu. Jo, ja es neaizietu. Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis es to sūtīšu pie jums.

Gal. 4,6: Bet, ka jūs esat bērni, to ir Dievs apliecinājis, sūtīdams sava Dēla garu jūsu sirdīs, kas sauc: Aba — Tēvs!

Rom. 8,9: Bet jūs neesat miesā, bet garā, tik tiešām, ka Dieva gars mīt jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus gara, tas nepieder viņam.

2. Tes. 2,8: Tikai tad netaisnais parādīsies atklāti, un Kungs Jēzus iznīcinās viņu ar savas mutes elpu un izdeldēs viņu, kad pats atnāks godībā.

Jes. 11,1.2.4: Zars riesīsies no Isaja celma, un atvase no viņa saknēm nesīs augļus. Un pār to klāsies un to sargās tā Kunga Gars, gudrības un saprāta Gars, padoma un spēka Gars, atziņas un tā Kunga bijības Gars. Bet viņš tiesās nabagus pēc taisnības un cietējiem virs zemes spriedīs goda pilnu tiesu un pēc patiesības. Bet varmācīgos viņš sitīs ar savas mutes zizli un bezdievjus nokaus ar savu lūpu dvašu.

Radīšana.

Ps. 33,6: Ar tā Kunga vārdu ir radītas debesis, un viss debesu spēks ir radīts ar Viņa mutes elpu.

Jaunpiedzimšana un atjaunošana.

Tit. 3,5: Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos

Svētajā Garā.

Jņ. 3,5: Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi es tev saku, ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!”

Dieva Vārda došana jeb inspirācija.

2. Tim. 3,16: Ikkatrs Dieva iedvesmots raksts ir arī noderīgs mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā.

2. Pēt. 1,21: Jo praviešu sludināšana nav nekad cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā.

Brīnumi.

Mt. 12,28: Bet, ja es izdzenu ļaunos garus ar Dieva garu, tad Dieva valstība ir jau pie jums atnākusi.

212. Kā Svētais Gars tevi ir aizvedis līdz ticībai?

Svētais Gars:

1. Caur bauslību ir licis apzināt man savu grēcīgumu.

Jer. 23,29: “Vai mans vārds nav kā uguns?” — saka tas Kungs, — “un kā veseris, kas sagrauj klintis?”

Gal. 3,24: Tātad bauslība ir līdz Kristum bijusi mūsu audzinātāja, lai mēs ticībā kļūtu taisnoti.

Rom. 3,20: Jo ar bauslības darbiem neviens cilvēks nevar kļūt taisns Viņa priekšā. Jo bauslība dod — grēka atziņu.

2. Caur evaņģēliju Viņš ir aicinājis mani iegūt Dieva žēlastību jeb grēku piedošanu. Viņš ar evaņģēlija spilgto gaismu ir apgaismojis manu tumšo sirdi tā, ka es pazīstu Jēzu Kristu, savu Pestītāju, un no sirds ticu uz Viņu. Tādā veidā Svētais Gars ir devis manai sirdsapziņai īstu patvērumu, mierinājumu un mieru.

Lk. 14,17: Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: Nāciet, jo tas ir sataisīts.

1. Pēt. 2,9: Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā.

Rom. 10,17: Tātad ticība nāk no sludināšanas, un sludināšana — no Kristus pavēles.

Jņ. 16,14: Tas mani cels godā, jo viņš ņems no tā, kas ir mans, un jums to darīs zināmu.

Uzdevums: Lasi Ap.d. 16,25-34: Filipu pilsētas cietuma sarga atgriešana pie Dieva.

213. Kā Bībele attēlo šo Svētā Gara darbu?

Bībele lieto, starp citu, sekojošus jēdzienus, lai atainotu to Svētā Gara darbu, caur kuru cilvēks ņem dalību Dieva žēlastībā:

1. Pievēršana Dievam jeb atgriešanās pie Dieva. Lasi Ap.d. 11,20-21; 1. Pēt. 2,25.
2. Jaunpiedzimšana. Lasi Jņ. 3,5; 1. Jņ. 5,1; 1. Pēt. 1,23.
3. Uzmodināšana no miroņiem jeb atdzīvināšana. Lasi Kol. 2,12; Ef. 2,5-8; Lk. 15,32.
4. Apgaismošana jeb atgriešanās no tumsības gaismā.
5. Atgriešanās jeb prāta pārmaiņa. Lasi Lk. 13,3-5 (skaties pirmtekstu!); 15,7; 24,47.

Vārds “atgriešanās” ir jāsaprot pareizi. Bieži domā, ka tā ir cilvēka cenšanās pašam ar saviem spēkiem izmainīt dzīvi, lai būtu derīgs Dievam. Tas nebūt nav tā, bet gan nozīmē cilvēka prāta “izlabošanu” jeb prāta pārmaiņu, kuru veic Dieva Vārds, darbojoties savā spēkā pie cilvēka. Atgriešanos raksturo ir divi aspekti: 1. Sirdsapziņas ēdas — cilvēks savā sirdī caur bauslību saprot, ka tiešām pelnījis mūžīgu nosodījumu un Dieva novēršanos no sevis. 2. Mierinājums sirdsapziņai, ko rada evaņģēlijs, sludinot, ka Kristus iemantojis visiem grēciniekiem kā dāvanu — grēku piedošanu. Tā evaņģēlijs rada ticību grēku piedošanai un dod mieru sirdsapziņai. Atgriešanās augļi ir pateicīga, labprātīga paklausība Dieva Vārdam un gribai. Dažreiz Bībelē lietotais vārds “atgriešanās” (metanoia) apzīmē tikai tā pirmo daļu — grēku nožēlošanu jeb sirdsapziņas ēdas, piemēram, Lk. 24,47.

214. Vai Svētais Gars viens pats veic atgriešanu vai arī cilvēks pats šajā lietā var darboties līdzi?

Mantotā grēka dēļ cilvēks pēc savas dabas nepazīst ne Kristu, ne Dieva žēlastību. Viņam nav ne vēlmes, ne tieksmes, ne spēka patiesi vērsties pie Dieva vai izrādīt jel mazāko centību. Viss gods un pateicība par mūsu glābšanu pieder Dievam, kurš vienīgais liek mums atgriezties, lai mēs ticētu Jēzum.

Lai gan laicīgajā dzīvē cilvēkam ir kaut cik brīvas gribas, garīgajā dzīvē neticīgajam tādas pilnīgi trūkst. Tāds cilvēks, kurš jau vēlas ticēt Jēzum, tic Viņam, kaut arī nav vēl savu ticību apzinājies.

1. Kor. 2,9-10: Bet tā ir, kā rakstīts: “Ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas viņu mīl.” Mums Dievs to ir atklājis ar savu garu, jo gars izdibina visas lietas, arī Dieva dzijumus.

1. Kor. 2,14: Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams.

Ef. 2,1: Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos.

Jņ. 6,44: Neviens nevar nākt pie manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas mani sūtījis, un es viņu celšu augšā pastarā dienā.

Uzdevums: Apspriest, vai neticīgs cilvēks var izdarīt tā saucamo ticības izvēli un vai cilvēka varā ir izvēlēties Dievu un mūžīgo dzīvi.

215. Ko līdz ar ticību tevī vēl ir modinājis Svētais Gars?

Kad Svētais Gars modināja manī ticību Jēzum, Viņš atjaunoja arī manu sirdi un radīja manī jaunu gribu, ka patiesi no visas sirds es vēlos dzīvot par godu Dievam un mīlēt Viņu.

Ar ticību Viņš vienmēr dod spēku uzvarošai cīņai pret kārdinātāju, pasauli un paša grēcīgo miesu, kā arī iedvesmu un spēku dzīvot kristīgi un darīt labus darbus.

Ps. 51,12: Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu!

1. Pēt. 5,8-9: Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks — velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. Tam turieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē.

1. Jņ. 5,4: Jo viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli, — mūsu ticība.

Gal. 5,24: Bet tie, kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši līdz ar kaislībām un iekārošanām.

Rom. 6,22: Bet tagad, kad jūs esat atsvabināti no grēka un esat kļuvuši par Dieva kalpiem, jūsu ieguvums ir svētdzīve, un tās gals — mūžīga dzīvība.

Rom. 7,22: Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslības likumam.

Uzdevums: Apspriest, kā cilvēka prāts un saprašana, griba un jūtu dzīve pārmainās, kad viņš atgriežas ticībā. Vai pārmainās arī cilvēka raksturs?

216. Kas ir labi darbi?

Viss, ko kristietis domā, runā un dara saskaņā ar Dieva desmit baušļiem, ir labs. Šādi darbi ir arī ticībā pildīti laicīgās dzīves uzdevumi jeb aicinājums, ticībā nodzīvota dzīves daļa, kā arī kristieša garīgā kalpošana. Labie darbi ir Dievam pa prātam un noderīgi, pateicoties ticībai, jo ticība sniedz grēku piedošanu Kristū un šķīstīšanos no visa ļauna, ar ko vārgais cilvēks aptraipa labo.

Ef. 2,10: Jo mēs esam viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.

Kol. 3,23-24: Visu, ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, jo jūs zināt, ka tas Kungs par atmaksu jums dos debess mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam — Kristum.

Ef. 6,5-8: Kalpi, paklausiet saviem laicīgajiem kungiem kā Kristum bijībā un bailēs ar neviltotu sirdi. Pildiet Dieva gribu kā Kristus kalpi, no visas dvēseles, ne tikai acu priekšā, cilvēkiem izpatikdami, bet labprāt kalpodami, it kā tas būtu jādara tam Kungam un ne cilvēkiem. Jo jūs zināt, ka ikviens, ja tas dara ko labu, to pašu mantos no tā Kunga, vai viņš būtu vergs vai brīvais.

Ebr. 11,4: Ticības spēkā Ābels ir nesis Dievam labāku upuri nekā Kains.

Ps. 119,32: Es tecēšu Tavas bauslības ceļu, jo Tu apgaismo manu sirdi.

1. Kor. 10,31: Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu.

Gal. 5,13: Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā.

1. Pēt. 2,9: Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta. Dieva īpašums, lai jūs paustu tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā.

217. Kā tu pastāvēsi ticībā?

Es varu droši paļauties, ka Svētais Gars caur evaņģēliju saglabās un pasargās mani līdz galam īstajā ticībā.

Fil. 1,6: Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.

218. Kāpēc ikviens, kas dzird evaņģēliju, tomēr nekļūst ticīgs?

Svētais Gars vēlas viest ticību katrā, kurš dzird evaņģēliju, bet tomēr ne visi kļūst ticīgi. Tāpēc tie, kas līdz pēdējam brīdim pretojas Dieva Vārdam un Svētajam Garam, taps pazudināti pašu vainas dēļ.

Ec. 33,11: Saki tiem: Tik tiešām, kā Es dzīvoju, — saka Dievs tas Kungs, — Man nav prieka par bezdievja nāvi, bet gan par to, ka bezdievis atgriežas no sava ļaunā ceļa un dzīvo. Atgriezieties, jele atgriezieties no saviem ļauniem ceļiem! Kāpēc tu gribi mirt, Israēla nams?

Mt. 23,37: Jeruzaleme, Jeruzaleme, kas nokauji praviešus un nomētā ar akmeņiem tos, kas pie tevis sūtīti! Cik reiz es gribēju sapulcināt ap sevi tavus bērnus, kā vista sapulcina savus cālīšus apakš saviem spārniem, bet jūs negribējāt.

Hoz. 13,9: Israēl, tu grūd sevi postā; vienīgi Es esmu tavs glābiņš un atbalsts.

2. Tes. 3,2: Un lai mēs tiekam paglābti no nekrietnajiem, ļaunajiem cilvēkiem: neba visi ir ticīgi.

Ps. 109,17: Viņš mīlēja lāstu — lai tas tagad krīt uz viņa galvu; viņš nemīlēja svētību, tā tagad lai paliek tālu nost no viņa!

Ebr. 4,2: Jo arī mums evaņģēlijs ir pasludināts tāpat kā viņiem. Bet dzirdētais vārds tiem nepalīdzēja, tāpēc, ka klausītājos nebija savienojies ar ticību.