Pirmais ticības loceklis – Par radīšanu 

Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju.

Kas tas ir?

Es ticu, ka Dievs mani radījis ar visām radītām lietām, man devis miesu un dvēseli, acis, ausis un visus locekļus, saprašanu un visus prātus un vēl uztur — turklāt drēbes un kurpes, ēdienu un dzērienu, sētu un māju, sievu un bērnus, laukus, lopus un visādu mantu — ar visu, kas šai miesai un dzīvībai vajadzīgs, bagātīgi un ik dienas mani apgādā, no visām briesmām pasargā un no visa ļauna glābj un glabā; un visu to Viņš dara aiz tīras tēvišķas, dievišķas laipnības un žēlastības, lai gan neesmu to pelnījis un neesmu tā cienīgs. Par visu to man būs Viņam pateikties, Viņu slavēt, Viņam kalpot un paklausīgam būt. Tas ir tiešām tiesa.

Dievs Tēvs

154. Kādēļ mēs saucam Dieva pirmo personu par Tēvu?

Dieva pirmo personu par Tēvu mēs saucam tāpēc, ka Viņš ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs un arī mūsu patiesais Tēvs.

Jes. 63,16: Tu taču patiesi esi mūsu Tēvs. Ābrahāms nekā nezina par mums, Israēls mūs nepazīst. Tu, Kungs, esi mūsu Tēvs, mūsu Pestītājs: jau no seniem laikiem tas ir tavs vārds.

Jņ. 20,17: Bet Jēzus viņai saka: “Neaizskar mani, jo es vēl neesmu aizgājis pie Tēva; bet ej pie maniem brāļiem un saki tiem: Es aizeimu pie sava Tēva un jūsu Tēva, pie sava Dieva un jūsu Dieva.”

Vienā un tanī pašā vienīgā dievišķā būtnē ir trīs personas, vienādi varenas, vienādi mūžīgas. Dievs Tēvs, Dievs Dēls, Dievs Svētais Gars, un visi trīs ir viena dievišķā būtne. Ar vārdu “persona” netiek saprasta kāda daļa, nedz īpašība otrā, bet tāda, kas patstāvīga eksistē, tā kā tēvi šo vārdu šinī ziņā ir lietojuši.” (Augsburgas apliecība 1.)

155. Ko mēs apliecinām ar vārdiem — Visvarenais Radītājs?

Ar vārdiem par Visvareno Radītāju mēs apliecinām, ka Dievs Tēvs ar Savu Vārdu ir radījis visu no nekā. Tāpat mēs ticam, ka Dievs ir spējis radīt pasauli tādā veidā un tajā laikā, kā Viņš to Bībelē ir darījis zināmu.

1. Moz. 1,1: Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.

Ps. 33,9: Jo Viņš runāja, un tā notika, Viņš pavēlēja, un viss radās.

Ebr. 11,3: Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva vārda spēkā, ka no neredzamā cēlies redzamais.

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 1: pasaules radīšana. Pārdomā, kādas atšķirības ir starp ticību radīšanai un attīstības teorijai (evolūcijai).

156. Ko mēs saprotam ar vārdiem “debess un zeme”?

Ar vārdiem “debess un zeme” mēs saprotam visu to, ko Dievs ir radījis: kā redzamo, tā arī neredzamo.

Kol. 1,16: Viņa radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan valdības, gan varas. Viss ir radīts caur viņu un uz viņu.

Eņģeļi

157. Kas ir eņģeļi?

Eņģeļi ir Dieva radītas, neredzamas, garīgas būtnes. Tie ir divējādi: labie un kritušie jeb ļaunie eņģeļi.

158. Kādi ir labie eņģeļi?

Labie eņģeļi ir svētas, garīgas būtnes, kurus Dievs jau ir apstiprinājis par mūžīgi svētlaimīgiem. To ir daudz, un viņu spēks ir varens. Tie slavē Dievu un izpilda Viņa pavēles. Eņģeļi bija klāt Kristus pestīšanas darba dažādos posmos, un tie pavada Kristu uz Pastaro Tiesu. Turklāt eņģeļi patiesi kalpo sevišķi ticīgajiem viņu ceļā uz debesīm.

Mt. 18,10: Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem nenicināt, jo es jums saku: viņu eņģeļi debesīs vienmēr redz mana debesu Tēva vaigu.

Dan. 7,10: No viņa izplūda uguns liesmas, un tūkstošu tūkstoši kalpoja viņam, un desmit tūkstoš reizes desmit tūkstoši stāvēja pakalpot gatavi viņa priekšā. Iesākās tiesa, tiesas locekļi nosēdās un atvēra grāmatas.

Ps. 103,20: Teiciet to Kungu, Viņa eņģeļi, jūs, Viņa stiprie sargi, kas Viņa pavēles pilda, klausīdami Viņa vārda balsi!

Mt. 25,31: Bet, kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā un visi eņģeļi līdz ar viņu, tad viņš sēdēs uz sava godības krēsla.

Ebr. 1,14: Vai tie visi nav kalpotāji gari, izsūtāmi kalpošanai to labā, kam jāmanto pestīšana?

Ebr. 12,22: Bet jūs esat tuvojušies Ciānas kalnam un dzīvā Dieva pilsētai, debesu Jeruzalemei un eņģeļu neskaitāmiem pulkiem, svētku sapulcei.

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 3,24: ķerubi apsargāja paradīzi, 2. Ķēn. 6,12-17: eņģeļi apsargā Elīsu, Jes. 6,1-7: serafi sludina Dieva svētumu, Dan. 6,22: eņģeļi apsargā Dāvidu, Lk. 2,13-14: eņģeļu lielais pulks Ziemassvētku naktī slavēja Dievu, Lk. 16,22: eņģeļi aizveda Lācara dvēseli uz debesīm un Lk. 24,4-5: eņģeļi izpauda Jēzus augšāmcelšanos. Atceries, kādā veidā Bībele stāsta par eņģeļu parādīšanos cilvēkiem.

159. Kādi ir ļaunie eņģeļi?

Ļaunie eņģeļi arī ir garīgas būtnes. Dievs radīja viņus sākotnēji par labiem, bet tie krita grēkā, un Dievs noliedza tos uz mūžību. Ļaunie eņģeļi ir viltīgi, spēcīgi un savā ļaunumā izveicīgi. Arī viņu ir daudz. Tie ir Dieva un cilvēka visniknākie ienaidnieki, labā un visa patiesā noliedzēji, kas cenšas samaitāt un izpostīt Dieva darbus. Sevišķi tie grib aizkavēt cilvēku pestīšanu, aizraujot tos sev līdzi mūžīgajā pazušanā. To pārvaldītājs ir velns, ko Bībele sauc par sātanu jeb apsūdzētāju, kārdinātāju, pretinieku un ļaunumu. Ļaunie eņģeļi Bībelē tiek saukti arī par nešķīstiem un ļauniem gariem.

2. Pēt. 2,4: Jo arī eņģeļus, kas apgrēkojās, Dievs nesaudzēja, bet nometa tos pazemes tumšajās bedrēs, lai glabātu sodam.

Ef. 6,11-12: Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.

Mk. 5,9: Un viņš tam jautāja: “Kāds tev vārds?” Un tas viņam saka: “Vārds man leģions, jo mūsu ir daudz.”

Jņ. 8,44: Jūs esat no sava tēva — velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs.

1. Pēt. 5,8-9: Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks — velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. Tam turieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē.

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 3,1-5: velna viltīgā kārdināšana paradīzē, un Mt. 4,1—11: Jēzus kārdināšana. Ar kādiem dzīvniekiem Bībelē salīdzināts kārdinātājs?

Cilvēks

160. Kas ir augstākā no Dieva radītajām redzamajām būtnēm?

Augstākā no Dieva radītajām būtnēm ir cilvēks, tāpēc, ka Dievs radīja viņa ķermeni īpašā veidā, deva cilvēkam ar saprātu apveltītu dvēseli, iecēla to pārvaldīt visu zemi, un galvenokārt tāpēc, ka Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības.

1. Moz. 2,7: Un Dievs tas Kungs izveidoja cilvēku no zemes un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks kļuva par dzīvu būtni.

1. Moz. 1,26-27: Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un mūsu līdzības; tas lai valda pār zivīm jūrā un pār lopiem, pār putniem apakš debess, pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” Un Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības, pēc sava tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.

161. Kāds bija Dieva tēls cilvēka?

Dieva tēls cilvēkā nozīmē, ka cilvēks pazina Dievu kā savu mīļoto Tēvu un dzīvoja ar Viņu sadraudzībā laimīgs, pat svētlaimīgs, bez grēka. Tātad cilvēks bija pilnīgi svēts un taisns jeb bezgrēcīgs. Tādējādi ticība, mācība un dzīve bija pareizā saskaņā. Tomēr cilvēks pazaudēja Dieva attēlu, krītot grēkā.

Kol. 3,10: Un apģērbiet jauno cilvēku, kas atjaunojas atziņā par sava radītāja attēlu.

Ef. 4,24: Un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.

162. Kā tēls ir cilvēkā pēc grēkā krišanas?

Pēc grēkā krišanas cilvēkā ir kritušā Ādama tēls.

1. Moz. 5,3: Kad nu Ādamam bija simt trīsdesmit gadi, tad viņš dzemdināja dēlu, kas viņam bija līdzīgs, un nosauca to vārdā Sets.

163. Kā Dieva tēls mūsos var atgriezties?

Dieva tēls mūsos var atgriezties, kad ar Svētā Gara spēku caur kristīšanu un evaņģēliju sākam ticēt Jēzum Kristum. Caur šo ticību mēs atkal patiesi atpazīstam Dievu, un mūsos rodas arī neviltota griba dzīvot taisni un svēti. Tomēr tikai debesīs, kad ticība pārvērtīsies spējā redzēt un mūsos vairs nebūs grēka, Dieva tēls atgriezīsies mūsos pilnīgi.

Kol. 3,10: Un apģērbiet jauno cilvēku, kas atjaunojas atziņā par sava radītāja attēlu.

Ef. 4,24: Un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.

1. Jņ. 3,2: Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim viņu, kāds viņš ir.

Ps. 17,15: Bet es Tavu vaigu skatīšu taisnībā un uzmodies pēc sirds patikas raudzīšos Tavā attēlā.

164. Ko tu par sevi apliecini pirmajā ticības loceklī?

Es apliecinu, ka Dievs ir radījis arī mani kā dāvanu, devis man ķermeni un dvēseli, kā arī visu citu pie tiem piederīgo.

Ps. 139,14: Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.

165. Ko tu atklāti atzīsti par Dieva pirkstu?

Es atzīstu, ka Dievs uztur un vada mani, tāpat kā visus savus radījumus. Tādu Dieva darbošanos mēs saucam par Dieva pirkstu.

Ap.d. 17,28: Jo viņā mēs dzīvojam un rosāmies, un esam, kā arī daži jūsu dziesminieki sacījuši: Mēs arī esam viņa cilts.

166. Kā Dievs dod mums pārtiku un citu šai dzīvei nepieciešamo?

Dievs dod mums pārtiku un citu šai dzīvei nepieciešamo ar citu savu radījumu starpniecību. Viņš izmanto citus cilvēkus, dzīvniekus, augus, zemi, gaisu, ūdeni, dabas bagātības, sauli utt. Dieva griba ir, lai mēs iegūstam no tiem sev iztikas līdzekļus ar čaklu darbu, katru dienu uzticoties Viņa svētībai.

Ps. 145,15-16: Visas acis gaida uz Tevi, un Tu viņiem dodi viņu barību savā laikā; tu atver savu roku un paēdini visus, kas dzīvo, ar labu prātu.

1. Moz. 3,19: “Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst, kamēr tu atgriezies pie zemes, jo no tās tu esi ņemts: tu esi puteklis, un pie pīšļiem tev būs atkal atgriezties.”

1. Pēt. 5,7: Visu savu zūdīšanos metiet uz viņu, jo viņš gādā par jums.

Dievs reizēm var balstīt cilvēkus bez jau minētajiem parastajiem līdzekļiem, t.i., pārdabiskā, brīnumainā veidā. Tā Viņš rūpējās par Israēlu ceļojuma laikā tuksnesī (5. Moz. 8,3-4), par Eliju pie Sareptas atraitnes (1. Ķēn. 17), kā arī paēdināja tautu caur Jēzus brīnuma darbiem (Jņ. 6,1-15, Mt. 15,32-39).

167. Kā Dievs apsargā tevi?

Dievs vada un valda pār mani dzīves ceļā tā, ka man ir droša apsardzība visās briesmās. Viņš neļauj man notikt nekādam patiesam ļaunumam, vienīgi tam, kas man pašam nāk par labu. Tā es reiz nokļūšu mūžīgā svētlaimē.

Mt. 10,29-30: Vai nepārdod divi zvirbuļus par vienu artavu? Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva. Bet arī jūsu galvas mati ir visi skaitīti.

Ps. 23,4: Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču jaunuma nebīstos, jo tu esi pie manis. Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina.

Rom. 8,28: Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.

Uzdevums: Atceries no Bībeles vēstures, kā Dievs ir pasargājis savējos, piemēram, Jāzepu (1. Moz. 37-50) un Mozu (2. Moz. 2), liekot arī ļaunajam kalpot savam labajam nodomam. Pārdomā, kā Dievs ir vadījis tavu dzīvi un tevi sargājis.

168. Kādēļ Dievs tev dara visu labu?

Dievs dara man visu labu vienīgi no savas labvēlības, bez nekāda manis paša nopelna vai īpašībām, jo Viņš ir žēlsirdīgs Tēvs un žēlīgs Dievs.

Ps. 145,9: Tas Kungs ir labsirdīgs pret visiem, un Viņa žēlastība aptver visus Viņa radījumus.

Rom. 11,35: Jeb kas viņam ko iepriekš devis, par ko nāktos atmaksa?

1. Moz. 32,10: Un Jēkabs sacīja: “Tu, mana tēva Ābrahāma Dievs un mana tēva Īzāka Dievs, Tu, ak, Kungs, kas esi sacījis man: Atgriezies savā zemē un pie savas cilts, tad Es tev darīšu labu.”

Uzdevums: Lasi Lk. 7,6-7: virsnieks Kapernaumā.

169. Kāds ir tavs pienākums pret Dievu?

Man savā sirdī jāatzīst Dieva rūpes par mani kā liela Viņa dāvana, jāpateicas par Viņa žēlastību un visu savu mūžu labprātīgi jāpilda ikviens Viņa bauslis.

Ps. 116,12: Kā es atmaksāšu tam Kungam par visu, ko Viņš man labu darījis?

Ps. 118,1: Teiciet to Kungu, jo Viņš ir mīlīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!

1. Jņ. 5,3: Jo šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus, un viņa baušļi nav grūti.

170. Ko tu nobeigumā apliecini ar vārdiem: “Tas ir tiešām tiesa “?

Ar šiem vārdiem es vēlreiz apliecinu, ka viss, kas šajā ticības loceklī sacīts, ir neapšaubāma, negrozāma un nesatricināma patiesība, uz ko es ticu savā sirdī dzīvojot un mirstot.