“Zaļais stars” 

….iesākot rakstīt,gandrīz nekad nelietoju lielo sākuma burtu, kā tas būtu vajadzīgs rakstībā,tas tāpēc, ka gribas izcelt Dieva lielumu, kas manās domās.

Kas tad ir “zaļais stars”,tas ir Dieva acu skatiens, mūsu acīm tās redzams

kā rietošas saules gaisma , kas iet caur dažādām temperatūrām , mitruma un gaisa slāņiem.To var saukt par brīdi, ka jūties laimīgs par to ko ieraugi sevī, kad diena ir beigusies.Tā ir Lielā Dieva mīlestība ko esi saņēmusi domās, darbos un vārdos,ar ko kādam esi varējusi palīdzēt.

…ļāvu redzēt caur savām acīm Dieva prieku un laimi.

Varētu būt jautājums, kāda tad tā izskatījās?

…..dienas beigās gaidot pieturā trolejbusu,ielas pretējā pusē redzēju nākam jaunu vīrieti, kura abas rokas bija aizņemtas, jo pie tām turējās divu mazgadīgu bērnu rociņas.Pēkšņi uzradušām žāvām,nebija vairs brīvu roku ko pielikt

mutei priekšā.Žāvas, kas baudīja brīvību mani sajūsmināja,jo vīrieti kuru redzēju

tur nemaz nebija, viņš bija sadalījies savā mīlestībā.

Dieva,Tā Kunga vislielākā vēlēšanās, lai to mīlestību ko saņemam no Viņa mēs

prastu dalīt nedomājot.

Paldies Jēzum par krustu.