Latvijā ir kāda tradīcija, par kuru pēdējos gados ir ļoti daudz rakstīts un tajā pat laikā arī daudzi par to klusē. Vai luterānim būtu jādodas svētceļojumā uz Aglonu?
Šī tradīcija ir ikgadējie svētceļojumi uz Aglonu, kā arī pašas svētku svinības Aglonā 15. augustā, kas veltītas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanai miesīgi un garīgi. Šie svētki tiek plaši atspoguļoti masu informācijas līdzekļos. Reliģiskā un laicīgā prese ir pilna ar dažādiem aprakstiem, intervijām un fotoattēliem par svētceļojumu un pašiem svētkiem. Svētceļojuma dalībnieki stāsta par svētceļojumā piedzīvoto svētību un gūto pieredzi, par pārvarētajām grūtībām un saņemto gandarījumu. Fotoreportāžās tiek bagātīgi rādīts tas, kas tajā laikā redzams vai uz visiem Latvijas lielceļiem: svētceļnieku pulciņi,nogurušas, bet laimīgas sejas, marles saitēm notītas kājas, kas savainotas ceļā, taču svētceļojums, par spīti visam, tiek turpināts līdz gala mērķim…
Tas ir tas, par ko tiek runāts, tomēr ne mazāk pārsteidzošs ir tas, par ko tiek klusēts.
Pēdejos 1000 gadus norit nepārtraukti strīdi starp katoļiem un pareizticīgajiem, strīdos pēdējos 500 gadus ir iesastījušies arī luterāņi – kuram tad tā godināšana pienākas lielāka – olai vai vistai. Esmu pārliecināts , ka uz šiem jautājumiem savā interpretācijā var atbildēt Zariņa kungs un Dauksta kungs. Atkarībā no svēto sakramentu skaita , tās pirmās divas to trešo diemžēl uzskata par haltūristiem.
Par tuvākām Svētvietām- zinu ka it sevišķi luterāņi paklusām dodas Svetceļojumos uz to pašu Aglonu, uz Pjuhticas/ Kurremā pareizticīgo sieviešu klosteri, uz Pečoru pareizticīgo vīriešu klosteri. It sevišķi pēdējās divās vietās vienmēr var dzirdēt latviešu valodu.
Interesants raksts, laikam gan, īstenībā māc. A.Bites sprediķis pārdomām. Ar interesi izlasīju arī komentārus, tie gan gadu veci tāpat kā sprediķis, bet masu mēdiji jau atkal ziņo par svētceļniekiem uz Aglonu. Reklāma kā jau visas reklāmas rada vēlēšanos reklamēto pamēģināt. Un no tā rodas jautājumi kāpēc mums luterāņiem nav šādi svētceļojumi un vai mums nevajag. Vispirms jautājums: vai Dieva Vārds to prasa? Neprasa.(Var jau gadīties, ka kļūdos, tad citējiet,kurā Bībeles vietā.) Tātad svētceļojumi ir cilvēku izgudroti un rada kārdinājumu izpelnīties Dieva žēlastību ar saviem darbiem. Un vēl, daudz dzirdēts, ka katoļi tikai godina Jaunavu Mariju nevis pielūdz, bet Jes.42:8 Es esmu tas Kungs, tas ir mans vārds, savu godu Es citam nedošu un vēl izmainītā lūgšana Mūsu Tēvs debesīs…