Ak, vai, vai! Atkal, bet nav gar zemi, kā pagājušo reizi, bet ir tik traki, ka nav laika visam. Tik daudz mācībās un jauniešos, un lelbā un viss tik daudz saskrējies!
Kā lai visu paspēj – nav laika, bet tiešām, es skatos uz saviem brīvajiem vakariem un ir čābīgi! Vai Dievs darīs brīnumu un ar pieci maizēm un divi zivīm pabaros 5 tūkstošus un vēl salasīt grozus ar druskām? Ir taču Advents … gribas tādu mieru un vientulību ar Jēzu …
Īstenībā jau nezinu kā Tev tur tie darbi sakrājušies vai saskrējuši. Vienkārši atgādinājums, ka ne vienmēr tā skriešana noved tur kur vajag. Novēlu lai izdodas, ar Viņa svētību!
Atver acis, un visa pasaule ir pilna ar Dievu!
Paldies par linku, taču trūkst man laika pašlaik, lai izlasītu, bet es to … tikko pamanīju virsrakstu tavam komentāram “neskrien” … … …
Es centīšos!
http://www.gratis.lv/?id=55&lang=&top=5&sa=46
Atver acis, un visa pasaule ir pilna ar Dievu!
Jā, ja man vēl papildus visam būtu mācības, tad būtu baigais stress un spiediens, bet akadēmiskais man nodrošinājis pirmo normālu “atpūtu” bez mācību stresa pēdējos .. mm … 8 gados laikam.
Diennaktī ir 24 h un vairāk diez vai būs. Bet ja ir sajūta, ka ūdens smeļas mutē un neko nevar paspēt, vajag vienkārši apstāties skrējienā. Tas palīdz. Lietas sakārtojas un kļūst skaidri redzams, kas svarīgs, kas nē. Neviens nav visspēcīgs, arī Tu drīksti kaut ko nevarēt. Un vēl pastāv iespēja palūgt kādam palīdzību.