Šādos brīžos tik grūti ticēt tam, ka viss notiek ar Viņa labo roku vadību. Kad runājam par sliktām lietām teorētiski, gribās filozofēt. bet kad tā it TAVA māsa, kur ir slimnīcā,kad tas ir TAVS māsas bērns, kas nekad nepiedzims, jo tika aizsaukts vēl pirms atnākšanas,tad gluži vienkārši sāp. Un visi skatās un gaida no tevis mierinājumu, bet tu neatrodi vārdus, jo tav pašam arī ļoti, ļoti sāp. Un arī tev gribās sagaidīt to pašu atbildi, ko no tevis gaida. Jo atbildes nav. Tikai sāp. Un vienīgais, ko spēj ir atkal un atkal domās saukt Jēzu un lūgt mierinājumu un dziedināšanu pirmām kārtām jau viņai – un būsim godīgi, arī sev.
© 2006 - 2009 Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Powered by WordPress
Izlasiet, lūdzu, rakstu “Satiksimies debesīs”
Tad jau vēl, jo vairāk, ja esi vienīgā kristiete ģimenē, loģiski, ka nospriedīs- bez maz vai vari veikt visādus brīnumus, taču jāpaskatās no no otras puses-šī nelaime un sāpes ir pavērušas ceļu Dieva darbam pie māsas un visas ģimenes atgriešanās. Skarbi, ka jāiziet šādām sāpēm cauri, bet tam ir mūžības vērtība.
Jā, viss jau ir tā, kā jūs sakāt. Taču dzīve ir sarežģīta lieta. Man, kas nekad nespēj atrast pareizos vārdu šajā gadījumā jāiztiek ar tiem. Jo ‘visi skatās’ ir tēlaini teikts, jo diemžēl šobrīd mūs šķir viena jūra un vairāku valstu ģeogrāfiskās robežas.
Un no manis gaida atbildes, jo diemžēl vēl arvien esmu vienīgā kristiete ģimenē. Un tādos brīžos vienmēr ir tā, ka neticīgie gaida no manis brīnumus – it kā es varētu piezvanīt uz Debesīm un pasūtīt brīnumu pulksten tikos un tikos tur un tur…
Un gribās atrast tos vārdus, bet es neprotu…
Lūgt paļāvībā tomēr nav vienīgais, ko spēj. Tev jāspēj māsa arī spēcināt (ne velti “visi skatās un gaida no tevis mierinājumu” – kādam šajā brīdī IR jāuzņemas “stiprā” loma), jāpalīdz pieņemt notikušo un saprast, ka dzīvei jābūt pilnasinīgi dzīvojamai arī pēc izsērošanas. Dārga cilvēka nāvi, ja vien tā nepienāk pēc 90 un vienkārši iemiegot, vispār nekad nav iespējams uztvert bez smaga pārdzīvojuma, zaudējuma izjūtas. Bērniņš, kaut arī nedzimis, paguva ienest jūsu ģimenē prieku… un par to jāpateicas. Sāpēs var salūst, tāpēc lūdzu, lai Tavai māsai, Tev un jūsu tuviniekiem pietiek ticība, spēks, gudrība un mīlestība.
Cik traģiski!Patiesi jūtu līdzi. Dažkārt ir tā, lai mierinātu otru nemaz nav nepieciešami vārdi, bet tikai līdzās esamība. Manupārt,ir garīgi grūti, ja jāmierina kāds mīļš cilvēks, bet paša sirdī smeldz.Jāatceras, ka Dievs neuzliek mums to, ko nevaram panest. Lai Dievs dod izturību un smelties spēku Viņa Vārdā.
Sāpes ir jāizsāp, kristietis jau nav nejūtīgs akmens. Galvenais sāpēs nepazaudēt Kristu. šis ir tas gadījums, kad neviens nevar atbldēt kāpēc tā notiek. “Tavs prāts lai notiek…” Es zinu, to nav viegli pieņemt, un arī tad ,kad esi samierinājies ar zaudējumu, sāpe smeldz. Bet mums ir Tas Kungs, kas palīdz mums stāvēt pāri sāpēm un zaudējumiem.
Kungs, Jēzu Krist, palīdzi Avei un viņas tuvajiem tikt pāri šīm sāpēm un dod viņiem mieru, kā tikai Tu spēj dod. Amen