Kāds kluss prieks ieplūst sirdī- par šo dienu, par rudenīgo rītu, kad lietus lāses izraibinājušas loga rūti. Man tomēr ir dots daudz, kaut pasaulei tas ir par mazu. Rudens akvareļu krāsas sajauktas sirdī ar ko krāsot, kad drūmas domas klejo. Paņemu vārdu otu un pieķēpāju balto papīra lapu-kaut šo krāsu nepietrūktu nekad!
© 2006 - 2009 Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Powered by WordPress
Jaunākie komentāri
Jānis / pirms 91 mēn.
Astere / pirms 93 mēn.
Jānis / pirms 93 mēn.
guntabl / pirms 95 mēn.
Armands / pirms 95 mēn.