Teksts pārpublicēts no žurnāla IR, šeit ir saite:
http://www.ir.lv/2013/2/6/janis-porietis-speleja-inauguracija
Bet tas ir mūsu drauedzes Jānis, kas vēl vasarā bija baznīcā, spēlēja dievkalpojumā un ierakstīja kopā ar ērģelnieci Ilzi Reini skaņdarbus CD diska izdošanai, kas mums vēl priekšā.
Tālāk žurnālā rakstītais:
Zvanīja mobilais. «Tu sēdi?» Jānim jautāja profesors. Kanzasas Universitātes trompešu ansambli aicinot spēlēt Amerikas prezidenta inaugurācijas ceremonijā. Līdz tai bija atlikušas 11 dienas. Lai spēlētu inaugurācijas parādē, sacenšas ap diviem tūkstošiem grupu, taču kādi no apstiprinātajiem trompetistiem pēkšņi atteicās. Vēl citi nepiekrita, jo nemākot spēlēt un soļot vienlaikus. Veiksme krita kanzasiešiem, kuri arī ikdienā nemaršēja, tomēr apņēmās to iemācīties. «Tā nav vienkārša soļošana, bet tā sauktais rolling feet, lai skaņa veidojas līgana,» intervijā skaipā saka Jānis, kurš Kanzasas Universitātes doktorantūrā studē trompetes spēli.
Uz inaugurāciju Vašingtonā kanzasieši ar autobusu brauca 21 stundu. Agri no rīta Pentagonā bija drošības pārbaude. Uz jumtiem snaiperi, visapkārt tik daudz policistu, ka šķiet – gandrīz pa vienam uz katru iedzīvotāju. Mūziķus aizveda uz telti, lai viņi gaidītu savu kārtu parādē. «Iespējas apsēsties nebija, nostāvējām trīs stundas.» Parādei vajadzējis sākties plkst.14.35, taču «prezidents nolēma piestāt, lai sasveicinātos ar tautu, un viss iekavējās par divām stundām». Tikmēr vietējā TV stāstīja par parādes dalībniekiem. Pieminēja, ka starp trompetistiem ir studenti no Latvijas un Ķīnas. «Prieks, ka Latvijas vārds izskanēja. Patriotiskas jūtas uzjundīja.»
Kanzasas trompetistu gājiens bija aptuveni divus kilometrus garš. Obama uz to noraudzījās no stiklotas nojumes un cēlās kājās, lai godinātu sveicējus. Arī Kanzasas pūtējus. «Es viņu neredzēju, jo nevarēju pagriezt galvu ne pa labi, ne pa kreisi. Bija jāsoļo un jāskatās notīs,» atceras Jānis. Spēlējuši divus skaņdarbus: Home on the Range un Fanfare. «Tas bija vēsturisks, neaizmirstams un pacilājošs mirklis.» Pēc spēlēšanas pūtēji paēduši un autobusā aizmiguši.
Amerikā Jānis studē, pateicoties Kanzasas Universitātes profesoram Stīvenam Leisringam. Pirms četriem gadiem viņš Latvijā izdzirdēja Jāni spēlējam un uzaicināja strādāt par asistentu – tādējādi par mācībām nebūtu jāmaksā. Paralēli doktorantūrai Jānis spēlē bigbendā, kvintetā un universitātes orķestrī – martā būs pirmatskaņojums, kas veltīts 11.septembrī bojāgājušo tuviniekiem. «Uz darbavietu orķestrī gaida simt čaļu. Kā ievelc elpu, nākamais var paiet garām.»
Jānis spēlējis ar pasaulslaveniem trompetistiem: Filu Smitu Ņujorkas filharmonijā un Maiklu Saksu no Klīvlendas orķestra. «Kolosāli cilvēki. Mūziķiem ir savs likums – neesi kretīns, jo tad neviens ar tevi negribēs strādāt. Vari spēlēt kā Dievs, bet, ja mēģinājumā nespēj sastrādāties…» Reiz privātstundas Jānim bijušas pie trompetista Džona Luisa, kurš aizvedis parādīt, kā ieraksta mūziku Holivudas filmām. Tobrīd spēlēta mūzika filmai The Other Guys. «Viņi ir profi – atnāk, apskatās notis un iespēlē ar pirmo reizi.»
Patlaban Jānis raksta doktordarbu par trompetes lomu latviešu komponistu darbos. Šovasar pēc darba aizstāvēšanas Jānis atgriezīsies Latvijā. Uz palikšanu.
Vareni!