Kaa gan tur ir ar taam prioritaateem? Ja nnem, ka Dievs ir paari visam pirmaa vietaa, kam jaapieveersh uzmaniiba?Kalposhana, ggimene, darbs? Ggimene, draugi, maaciibas? Kaa jums ir un varbut veel ir kaads Biibeles pants, ko emsu palaidusi garaam, ko Dievs par visu shito saka?
Paldies!
© 2006 - 2007 Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Powered by WordPress
Absolventu vasaras nometne
“Ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirsim.” (1.Kor.15:32)
Irlava 2007, 19.-22.jūlijs
Kā saglabāt mūžības perspektīvu:
Ģimenē – 19.jūlijs, Aivars Vadonis
Finansēs – 20.jūlijs, Raivis Skadiņš
Darbā – 21.jūlijs, Aldis Cimermanis
Kalpošanā – 22.jūlijs
Šoreiz kā runātāji uzstāsies paši absolventi ar domu – nevis stāstīt pareizās lietas, bet stāstīt personiskās lietas. Lielākoties mēs savu dārgo laiku un domas veltam šīm četrām jomām. Nometnes galvenā doma – kā paturēt Dievu priekšplānā, pieskatot savus mīļos, strādājot, pelnot un tērējot, visur kur iesaistoties kalpošanā. Kāda vieta ir Dievam mūsu aizņemtajās dzīvēs?
Īpašu uzsvaru liksim uz nesteidzīgu atpūtu, sauļošanos, vieglām peldēm, sēdēšanu pie ugunskura, lēnām maltītēm, aristokrātisku tējas dzeršanu vēsā un jaukā mierā – viss atbilstoši augstāk minētajam uzstādījumam.
Trakulības pietaupīsim pārgājienam, sportiņam, dejām, dažāda veida sacensībām, prāta spēlēm un citām aktivitātēm.
Līdzi vajadzētu paņemt guļammaisu, matraci, Bībeli, rakstāmpiederumus, cepuri, no UV stariem aizsargājošas vielas, noderēs arī krūzīte vēlajām pasēdēšanām un slēgti apavi Irlavas brikšņu iepazīšanai.
Nometne notiek Irlavas pamatskolā, Tukuma raj.
Dalības maksa: Ls 15
Pieteikšanās līdz 1.jūlijam http://www.lksb.lv – sadaljaa absolventi
( nometnē var ierasties arī dienu vēlāk )
:embarrassed:
Tā ātrumā liekas, ka katrā laikā ir sava prioritāte. Kamēr jauns, tikmēr jāmācās. Kad sāk strādāt, tad jādomā par to un kamēr nav ģimene, tikmēr visu laiku paralēli ir domas par to, lūkošanās pēc sava mīļā cilvēciņa.
Ticības dzīve visam dod līdzsvaru, palīdz nenoklīst neceļos, aizrauties ar kādām nesvarīgām lietām.
Kad ir ģimene, tad laiks atkal dalās – līdz bērniem un ar bērniem, un tad bez bērniem..
Bet visu laiku ir jādomā par līdzsvaru, par to, ka Dievs ir klāt mūsu dzīvē, ka ar pateicību pie Viņa nākam. Vārdos viss vienkārši un viegli, dzīvē tomer ik pa laikam nākas konstatēt, ka tas līdzsvars ir pašķiebies kaut kam par labu, jo gribas tak vairāk par visu priecāties par mazo bērniņu, bet pateicoties Dievam, prieks vēl lielāks, jo notikums iegūst pārlaicīgu spēku.