Šovakar noklausījos Modra Ozolinkeviča runu par šo tematu. Un tā man atgādināja būtisku lietu, kas ir kristietis. Vai es esmu šī vārda vispār cienīga? Par kristiešiem iesāka saukt Kristus sekotājus, kas bija līdzīgi Kristum. Savukārt Kristus dzīve bija Tēva prāta pildīšana un kalpošana cilvēkiem. Tātad kristieti raksturo 2 lietas: paklausība Dieva prātam un kalpošana citiem, ne sev, ne saviem sapņiem un vēlmēm, ne savām idejām un mērķiem.
Un mūsdienās visi centrējas uz sevi, mana dzīve, manas izvēles, mani mērķi, mans… Ja par pirmo raksturojumu es varu atbildēt vismaz ar cerību, ka cenšos, tad uz otro mani māc spēcīgas bažas. Vai pirms un par visām savām vēlmēm un plāniem esmu lūgusi Dieva atbalstu? Un vai ar to, kur, manuprāt, es kalpoju, ir gana?
Un es atkal gūstu atgādinājumu, ka laikam vajag tomēr novadīt to īso lekciju kursu par Sv.Gara dāvanām, kas mums dotas kalpošanai.
Jaunākie komentāri
Jānis / pirms 67 mēn.
Astere / pirms 69 mēn.
Jānis / pirms 69 mēn.
guntabl / pirms 70 mēn.
Armands / pirms 71 mēn.