Pārpublicējums no laikraksta Latvijas Avīze 01.02.2011. numura

kur Vilis Vītols tā raksta:

Kanzasas (ASV) štata parlamenta* atklāšanas sēdē skaitīta lūgšana

“Latvijas Avīzes” 27. janvāra numurā publicētajam Ievas Leinasares rakstam “Vai mana tauta ir sajukusi savā prātā?” ir dziļāka nozīme, nekā tas pirmajā brīdī varētu likties. Raksts attiecas ne tikai uz tagad aizliegto brokastu lūgšanu kādā Jūrmalas bērnudārzā, bet gan uz vispārējo morālo deģenerāciju, ko izplata un mēģina mums uzspiest dažas Rietumeiropas un ASV aprindas. Neesmu no dedzīgajiem baznīcā gājējiem, bet šoreiz vēlos paust atbalstu visiem tiem cilvēkiem, kas ir PAR pieminēto brokastu lūgšanu. Sagadīšanās pēc tieši vakar saņēmu no mana Venecuēlā dzīvojošā brāļa kādu rakstu, kas klejo internetā. Tam var piekrist – pilnībā, daļēji vai nemaz, bet ir vērts to izlasīt kopā ar Leinasares kundzes teikto. Man rakstu atsūtīja spāņu valodā, esmu to pārtulkojis. Bez komentāriem.

“Kad mācītājs Džo Raits tika aicināts noturēt īsu svētbrīdi pirms sesijas darba sākšanas, visi klātesošie sagaidīja parasto lūgšanu, bet viņi dzirdēja šo:

“Kungs, mēs nākam šodien Tavā priekšā lūgt Tev piedošanu un lūgt Tevi – vadi mūs.

Mēs zinām, ka Tavs Vārds saka: “Nolādēti tie, kas sauc par “labu” to, kas ir “ļauns”, un tas ir tieši tas, ko esam darījuši.

Esam pazaudējuši garīgo līdzsvaru un esam izmainījuši savas vērtības.

Esam izmantojuši nabago un to saucam par “man laimējies”.

Esam atalgojuši slinkumu un to saucam par “sociālo pabalstu”.

Esam nokāvuši mūsu vēl nedzimušos bērnus un to saucam par “brīvo izvēli”.

Esam nonāvējuši mūsu notiesātos un to saucam par “tiesiskumu” (Kanzasas štatā pastāv nāvessods. – Tulkotājs).

Esam izlaiduši mūsu bērnus un to saucam par “atbalstīt viņu pašapziņu”.

Esam izmantojuši savam labumam mums uzticēto varu un to saucam par “politiku”.

Esam iekārojuši mūsu kaimiņa mantu un to saucam par “būt ambiciozam”.

Esam piesārņojuši radio un televīzijas vidi ar rupjībām un pornogrāfiju un to saucam par “vārda brīvību”.

Esam izsmējuši mūsu senču jau kopš ilga laika par labām atzītās vērtības un to saucam par “novecojušo un pagātni”.

Ak Dievs, ieskaties mūsu siržu dziļumos, attīri un atbrīvo mūs no mūsu grēkiem!

Āmen.”

Reakcija bija tūlītēja. Viens deputāts pameta sēžu zāli lūgšanas laikā. Vēl trīs kritizēja mācītāja teikto, nosaucot to par “netolerances vēsti”. Bet nākamo sešu nedēļu laikā Centrālā katoļu baznīca, kur sprediķo mācītājs Raits, saņēma vairāk nekā 5000 telefona zvanus, no kuriem 47 bija nelabvēlīgi…

* Kanzasas House of Representatives