Kungs, mēs esam tik pateicīgi par Tava Vārda majestātisko godību. Mēs gavilējam par to, ka Tavs Vārds nav izdomājums, bet ir īsts un patiess. Mēs atzīstam, ka reizēm vēlamies būt visvareni, un mums liekas, ka mūsu muļķība ir pārāka par Tavu gudrību. Reizēm mēs apšaubām to, ka Tu esi labs. Un reizēm mēs izvēlamies personiskas ērtības Tavas žēlastības vietā. Mēs lūdzam, lai Tu tuvotos mums Savā neatlaidīgajā mīlestībā, ienāktu mūsos, aizstāvētu mūs, būtu ar mums un neatlaidīgi turpinātu Savu darbu, līdz mēs būsim pilnīgi pārveidoti. Paldies par Tavu mīlestību. Mēs Tevi lūdzam Jēzus vārdā. Āmen.
Zemāk īss foto atskats par to, ko piedzīvojām Bevuļēnos un ceļā uz tiem.
Nedēļu vēlāk, 29.jūnijā Bevulēnos bija diakonijas grupas viendienas izbraukums – sabildēju ūdens rozes, kas nu jau izplaukušas pašā krāšņumā! Bet skatos, ka šeit jau tās ieliktas
Bevulēni “paņem” ar savu mieru, taisni jāsaka – ar svētu nošķirtību no pasaules steigas! Retās mašīnās, kas aiztrauc pa ceļu garām, tikai pasvītro šo izredzētību.
Radīsim iespējas maksimāli izmantot mums doto un dāvināto! Lai stārķis nestaigā velti vardes izķerdams no telšu laukuma.
Sirsnīgs paldies!!! Tas bija brīnišķīgs ar prieku, sadraudzību un jaunām atziņām piepildīts laiks. Cik vērtīgas lekcijas!