Vai tu tici, ka mūsdienās Jēzus vārdā ir iespējama dziedināšana no fiziskām kaitēm?
- Jā (92%, 56 balsis)
- Nē (3%, 2 balsis)
- Es labāk izteikšos komentāros (3%, 2 balsis)
- Nav viedokļa (2%, 1 balsis)
- Nez vai (0%, 0 balsis)
Balsotāju skaits: 61
Loading ...
Jā, protams, un to ari esu redzejis!!! ari man ir palidzejis!! aleluja!
Šajā pat aptaujā esmu ievietojusi komentu “Lai modinātu”. Tā ir personiska liecība gan dziedināšanai, gan brīnumam. Vienkārši ar peli jāpabrauc pa komentu pasāžām kāds strēķītis uz leju
Un arī diskusijā par “apzagto” luterismu (ja vien pietiks pacietības) dažuviet atradīsiet brīnumainus stāstus par bīnumiem – kaut vai komentā “Jaanai par būtisko”. Arī rakstā “Ceļš uz virsotni. Uz sevi pašu” ir vairākas liecības, kas man šķita svarīgas. Diemžēl to la.lv lapu dažreiz piemeklē niķi, parasti tas gadās, kad tiek mainīti avīzes teksti, pārsvarā vēlās vakara stundās. Bet tikko pamēģināju ieiet – viss atvērās 
Jauku vakariņu!
http://www.la.lv diemžēl neveras vaļā
varbūt kāds var liecināt par savā vai pazīstamu cilvēku dzīvēs notikušiem brīnumiem un dziedināšanām?
Par dziedināšanu domājot, varu ieteikt uzklikšķināt http://www.la.lv, atvērt “Latvijas Avīzes” mājas lapu, tad uzklikšķināt “Mājas Viesis” un rakstu ar nosaukumu “Ceļš uz virsotni. Uz sevi pašu”. Tur ir saruna ar sievieti, kas bērnībā piedzīvojusi smagu psiholoģisku traumu, ilgus gadus cietusi no dziļas depresijas, līdz mielēm iepazinusi bailes no nāves, bailes no vientulības un bailes no patiesības. Taču, pieaugot ticībā, spējusi, kā viņa pati saka, atsperties no akas dibena, lai ar sparu rauties augšup. Un tad sekoja vēl viens pārbaudījums: viņas vistuvākajam cilvēkiem, tam, kurš dārgāks par pašas dzīvību, ārsti noteica visdrūmāko diagnozi ar piebildi – jāgatavojas uz visļaunāko. Apbrīnojama bija šīs sievietes reakcija. Un brīnumains ir rezultāts. Varbūt kādam šis stāsts var kalpot par uzmundrinājumu, mierinājumu un arī par pamudinājumu.
Mīļais Jēzu, stiprini Mikus māmiņas Andas paļāvību uz Tevi. Tava žēlastība un Tava mīlestība lai sargā svētī un vada Miku un tos, kas ar un ap viņu. Tavs prāts un Tava vissvētākā griba tagad un mūžīgi. Āmen.
Dārgais Kungs Jēzu, dziedini mazo Miku! Dod spēku un drosmi iziet cauri šim pārbaudījumam mazā Mika tuviniekiem, dod lūdzu zināšanas un prasmi ārstiem dziedināt mazo Miku! Āmen!
Šobrīd tik ļoti nepieciešams šāds dziedināšanas brīnumš! Tāpēc atkārtošos, jo man tas ir tik svarīgi –
Brāļi un māsas Kritū! Vēršos pie jums ar lūgumu savās lūgšanās pieminēt arī manu nupat dzimušo māsasbērnu Miku! Puisītis piedzima vesels, bet tagad viņam palika slikti un ārsti vēl nezina kāpēc, un tā kā nedēļas nogalē slimnīcā ir tikai dežūrārsti, tad roši vien neko ātrāk par 1dienu īsti nezinās… Lūdzu aizlūdziet pa viņa dziedināšanu un spēku manai māsai – Andai!
Ai, mīļā Agita, paldies par jaukajiem vārdiem. Esmu ar Jums vienisprātis – Dievs katru no mums mīl kā vienīgo, katru mīl tā, it kā bez tevis plašajā bezgalībā nebūtu vairs neviena, ko varētu mīlēt. Tāpēc katrs mēs no debesu Tēva saņemam visu mīlestības pilnumu ar uzviju mūžību mūžībām. Katrs!
Bet mums jāzina arī tas, ka mīlestība mīt tikai Tēvā un saucas Dēls. Kas to nicina, tas kritīs varenās dievības rokās un uz mūžību pazaudēs savu brīvību un nāve būs tā tiesa. Dievs visu tiesā pēc savas varas; bet žēlastība un mūžīgā dzīvība ir tikai Tēvā un sacas Dēls. Vienīgi Dēlam jeb mīlestībai ir dzīvība, tā dod dzīvību un dara dzīvu. Tāpēc Kristus par sevi liecina: Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība, neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.
Lai Jums gaišs un svētīts Adventa laiks!
Sirsnībā,
Vija
Paldies, Agita!
Man tikai iebildīte – jā, es piekrītu, ka Dievs mūs katru mīl un vienlīdzīgi, taču nedomāju, ka viņš, piem., mani uzskata par visgudrāko vai visveselāko.. Es jau arī nemlīu cilvēksu tapēc, ka viņi ir Einšteini vai dietalogi :^) , bet gan tapēc, ka konkrētās personas ir tieši tādas, kādas viņas ir.
When a heart is broken there is nothing to break
Kristus ir patiess cilvēks un patiess Dievs. Viņš un Viņa teiktais, darītais kā brīnums, var palīdzēt cilvēkiem tādēļ, ka Viņš ir Dievs. Piedod grēkus un dziedināt Viņš var tādēļ, ka ir Dievs.
It kā maza nianse – jūs rakstāt “Viņam bija Dieva domas”, kuras mēs realizējot utt. – Tā ar mazu atkāpīti, ar viena vārda aizvietošanu, pēkšņi vainās viss pārējais, pat visa pasaule.
Kristus ir patiess Dievs.
P.S. Paldies par līdzdalību sarunās, tikai šī viena lieta “iekrita acīs” un tā ir tik būtiska, ka nevar ļaut šai patīkamai domai, kas novieto Kristu mums blakus, sekot.
Steidzos pie mūsu diakonijas saaicinātajiem 75 senioriem uz Adventa iesākuma pēcpusdienu.
Lai Dievs jūsu sirdīs un mājās ienāk ar mieru!
atvainojiet, ka es te tik ljoti daudz..
es sheit esmu pirmo reizi un uz katru, ko izlasu ir kas sakaams un katrs rakstiitaajs apmiiljojams.
arii par kljuudaam rakstiibaa, luudzu sapratni no juusu puses.Sheit man nesanaak ne rakstiit, ne runaat latvieshu meelee, bet shiis ir lietas, ko maacaamies jebkur, ar lielu miilestiibu, vai ne?
Minx, gribeeju Tev izrakstiit vienu citaatu no savas, manaa atbildee par Jeezus dzidinaashanu, mineetaas graamatas:
“Would existence without personal friends be to you a blank? Then the time will come when you will be solitary, left without sympathy; but this seeming vacuum is already filled with divine Love. When this hour of development comes, even if you cling to a sense of personal joys, spiritual Love will force you to accept what best promotes your growth. Friends will betray and enemies will slander, until the lesson is sufficient to exalt you; for”man’s extremity is God’s opportunity.”
Zini, Dievam mees visi, katrs esam vismiiljaakais beerns!Visskaistaakais, jaukaakais, gudraakais, viedaakais, bagaataakais, veselaakais un talantiigaakais, mums tikai ir jaamaacaas to atziit. Mums ir jaaatziist Vinjsh, kas muus ir radiijis, jo Vinjsh ir radiijis tikai Labo, vinjsh nepaziist ljaunumu, nekad to nav ietveeris savaa pilniigajaa, harmoniskajaa universaa. Tajaa momentaa, kad Tevii rodaas shii iistaa sajuuta, Tu vienkaarshi dziivo, esi uz viljnja ar muuzhiibu. Un to var sajust tikai ar gariigo sajuutu..
**********
”Every mortal must learn that there is neither power nor reality in evil.
Evil is self-assertive. It says:”I am a real entity, overmastering good.” This falsehood should strip evil of all pretensions. The only power of evil is to destroy itself. It can never destroy one iota of good. Every attempt of evil to destroy good is a failure, and only aids in peremptorily punishing the evil-doer.”
************
The starting point of divine Science is that God, Spirit, is All – in – all, and that there is no other might nor Mind, – that God is Love, and Therefore He is divine Principle.
To grasp the reality and order of being in its Science, you must begin by reckoning God as the divine Principle of all that really is. Spirit, Life, Truth, Love, combine as one, – and are the Scriptural names for God. All substance, intelligence, wisdom, being, immortality, cause, and effect belong to God. These are His attributes, the eternal manifestation of the infinite divine Principle, Love. No wisdom is wise, no life is Life but the divine; no good, but the good God bestows.”
********
If we feel the aspiration, humility, gratitude, and love which our words express, – this God accepts; and it is wise not to try to deceive ourselves or others, for “there is nothing covered that shall not be revealed.
We should examine ourselves and learn what is the affection and purpose of the heart, for in this way only can we learn what we honestly are.”
*******
The closet typifies the sanctuary of Spirit, the door of which shuts out sinful sense but lets in Truth, Life, and Love.
The Father in secret is unseen to the physical senses, but He knows all things and rewards according to motives, not according to speech. To enter into the heart of prayer, the door of the erring senses must be closed. Lips must be mute and materialism silent, that man may have audience with Spirit, the divine Principle, Love, which destroys all error.
In the quiet sanctuary of earnest longings, we must deny sin and plead God’s allness.
******
Shii ir maza daljinja no taa ar ko gribaas padaliities, jo tas ir patiesi dziedinoshi.
Kristietiibai ir jeega tikai tad, ja mees speejam maaciities to, ko Jeezus maaciija, jo paareejam, kas notiek materiaalajaa pasaulee, nav noziimes.
Ceru, ka nevienam nav iebildumu manis garumgarajaam veestuleem.
Varu tikai pateikties jums, ja lasaat un, ja kaadam shiis
rindas ir saprotamas un miiljas.
Agita
Vija, man ir milzumliels prieks, ka juus tik skaisti rakstiijaat par deela dzidinaashanu!
Un ziniet, kas bija tas jaukaakais? Ka juus darbojaaties pati sevii!!!
Savaas kristiigaas maaciibas studijaas esmu apguvusi ljoti interesantu lietu, ka mums ir katram sava ”porcija”, ar kuru jaatiek galaa. Shii porcija katram mums ir savaadaaka, izejot no taa, cik daudz mees redzam, gan fiziski, gan gariigi, bet abas shiis redzes ir ljoti atshkjiriigas!
Jeezus dziedinaaja, jo vinjsh neredzeeja ar materiaalajaam aciim, bet ar gariigaam aciim. Un juus tik jauki to staastaat savaa gaveeshanas staastaa!
Juus iisteniibaa attiiriijaat savu domu, attiiriijaat kaadu dalju, no tiek ljoti aizmiglotaas cilveeka apzinjas! paldies par to!
Tad, ja mees par kaut ko esam satraukti, ciesham vai slimojam, vai redzam kaadu slimu esam, mums ir tikai jaamaina savs skats uz sho cilveeku. Mums ir jaaredz(un arii jaaizprot, kaapeec) cilveeks taads kaa vinju ir radiijis Dievs, – pilniigu, perfektu, skaistu, harmonisku, miera un raamuma pilnu, bagaatu, speeciigu un visu, visu paareejo, kas ir labs. Taadaa veidaa mees atklaajam vairaak no Kristus apzinjas. Un taa kaa mums ir tikai viens praats, viena miesa, viena dziive, tad mees plaiidzam ne tikai individualitaatei, ko mees redzam, bet arii tiem, kuriem ir liidziigas probleemas materiaalajaa pasaulee! Tas ir ljoti, ljoti skaisti!
Paldies!
Ljoti interesanti, ka Latvijaa esot, par sho teemu domaaju ljoti bizhi. Lasot Biibeli, tik daudz dziedinaashanu! Tacju mana pieredze raada, ka tie maaciitaaji un kristieshi ar kuriem par sho teemu esmu runaajusi, tam tic tikai kaa briinumam vai kaut kam, ko nevar izskaidrot.
Bet tad, pirms diviem gadiem, manaas rokaas nonaaca graamata ”Science and health with key to the Scriptures”, ko sarakstiijusi Mary Baker Eddy, sheit Bostonaa, Masachussetts.
Graamata pirmoreiz izdota 1875.gadaa un naakamajaa izdevumaa graamatinjas beigaas ir lieciibas par dziedinaashanu, kuraam nav ne saakuma, ne gala. Shii sieviete savaa laikaa kristietiibu pasludiinaaja par zinaatni(Christian Science), ko arii pieraadiija, taa teikt ”ar ziimeem”vai, saprotamaak izsakoties, ar dziedinaashanu no greeka, ljaunuma, slimiibaam un naaves.
Ljoti interesanti, ka pirmo reizi dziivee es izprotu Pirmo nodalju Biibelee. parasti visi skaidrojumi notiek materiaalajaa un fiziskajaa plaaksnee, bet vinja paraada visu tikai un vieniigi gariigaa plaaksnee. Pie kam pieraadot, ka materiaalaa pasaule ir viltojums, ko ljaunums vai velns(kaa nu kursh to sauc) meegjina pakaljdarinaat Dieva radiitajam Universam.
Vienmeer intuitiivi biju negatiivi noskanjota pret to, ka mees visi esam greecinieki(nezin kaapeec) un, ka no taa valjaa netiksim nekad. Bet kaa gan mees varam taadi buut, ja Dievs muus ir radiijis peec sava gjiimja un liidziibas? Ja Dievs ir tikai un vieniigi, absoluuts, vieniigais, viss it visaa, un tikai un vieniigi labs, harmonisks, vesels, perfekts, pilniigs, pabeigts? Leenaam, pamaziiteem saaku to maaciities un apguut, ka ir tikai viens vieniigs Dievs, kura sinoniimi ir – Augstaakais Princips, Dievishkjais praats, Gars, Dveesele, Muuzhiigaa dziive, Patiesiiba un Miilestiiba.
Un tad, saakot no shii punkta, skaidri redzams, ka, ja mees esam radiiti peec vinja gjiimja un liidziibas, tad mees esam visas shiis iipashiibas izpaudoshi, atspoguljojoshi, pilniigas, perfektas, pabeigtas individualitaates un mums nav vajadziigi neaadi papildu aksesuaari vai darbiibas, lai tadi buutu. Vieniigais, kas nepiecieshams, ir atziit un izprast to, kursh ir muusu radiitaajs.
Kaads jautaa, no kurienes tad slimiibas un viss paareejais? Runaajot par to, varam lasiit 2. nodalju, kuraa, nezin kaapeec, Dievs kungs visu rada no jauna un visu rada no materiaalas pasaules. Kaa raksta M.B.Eddy:”Ja pirmaa interpretaacija ir iista un pareiza, tad otraa, kas ir preteeja, ir kljuuda un nepatiesa vai otraadi.” Pirmajaa nodaljaa Dievs rada cilveeku peec sava ”gjiimja un liidziibas”, viirieti un sievieti. Otrajaa, nezin kaapeec, vinjsh ar savu perfekto radiijumu ir neapmierinaats un visu paartaisa, turklaat, tik neveikli it kaa vinjam nebuutu ne mazaakaas varas un speeka. Vai nav diivaini?
Kristiigajaa zinaatnee sho sauc par ljaunumu, tukshumu vai velnu, kas ir iluziorisks, neiists un, kas meegjina melot par cilveeku. Un ljoti svariigi ir tieshi shis”par”, jo meli nav cilveekaa gariigajaa esiibaa, bet materiaalajaa, mirstiigajaa”praataa”. Ir ljoti gruuti to izteikt, jo realitaatee nav taada mirstiigaa Praata, bet valodaa nav cita
vaarda, lai izteiktu iluuziju, melus, to, kas nav iists.
Naakamais interesantais punkts ir tas, ka velnam nav nevienas citas lieciibas kaa vien piecas manjas – redze, dzirde, tauste, smarzha un garsha. Shiis ir vieniigaas ljaunuma”liecinieces”, kuras izgaist patiesiibas vai Dievishkjaa praata priekshaa, jo Dievs taas nav radiijis un nepaziist. Dievs visu ir radiijis gariigu un visu, ko redzam materiaalajaa pasaulee, ka jau ieprieksh saciiju, ir viltojums, pie kam, dazhkaart, ljoti ticams.
Jeezus maaciija sho zinaatni savaa laikaa un M.B.Eddy to urakstiija savaa graamataa, kura ir paliidzeejusi un joprojaam paliidz visiem cilveekiem, kas ar to sastopaas.
Veel viens ljoti mulsinoshs punkts agraak man bija tas, ka Jeezus tika pienjemts par Dievu, bet vinjsh bija cilveeks ar Kristus praatu(Dievishkjo, Vieniigo, Augstaako Praatu, kursh ir ikkatram cilveekam!), kas paliidzeeja vinjam pieraadiit to, ka cilveeks nav mirstiigs, ka vinjsh dziivo muuzhiigi un ir bez greeka un bez slimiibas.Kaa sho Kristus praatu attiistiit? Vienkaarshi sekojot vinja maaciibai, pildot Dieva dotos baushljus, – tas arii ir krusts, kas mums ir jaauznjemaas, trauks no kura jaadzer un maize, kura kopaa jaaeed. Tad muus nespeej vajaat neviena slimiiba vai maanjticiigas bailes, jo tas viss izgaist patiesiibas priekshaa kaa riita rasa pirmajos saules staros.
Taa ir ljoti dzilja un vienkaarsha maaciiba, bez jebkaadiem rituaaliem, pienjemot un atceroties, un atziistot, kas mees esam, un kamii mees dziivojam.
Veel viena maza nianse, ko Latvijaa dziivojot meedzam biezhi dzirdeet par ljaunaam un labaam dveeseleem. Taadas lietas vienkaarshi nav, jo mees visi dziivojam vienaa, Garaa un vienaa Dveeselee.
Shii ir tikai maza druscinja no visas shiis skaistaas, tiiraas maaciibas, bet ljoti gribeejaas padaliities savaa pieredzee par to, ka cilveeks pats par sevi ir vesels un, ka, ja muusu praats ir Kristuu un Patiesiibaa, mees nevaram buut ne slimi, ne ljauni, ne mirstiigi.
Kaa arii M.B. Eddy raksta savaa graamataa, ka biezhi ir dzirdeejusi cilveekus sakaam, ka vinji nemaz nedomaa par kaadu konkreetu slimiibu, bet te peekshnji, taa paarsteidz muus nesagatavojushos.” Tas arii ir izskaidrojums, ka mees esam viena miesa, bet muusdienaas ir tik ljoti daudz melu un maanju par cilveeku, tik daudz jaunu medikamentu un jaunu slimiibu izgudrojumu, ka mirstiigais cilveeks baidaas no ik katra shii jauninaajuma. Ja mees esam veeriigi, luudzam un turam savu praatu skaidru un tiiru, slimiiba muus nevar sasniegt. Ja mees pieljaujam, ka Dievs ir radiijis vai uzsuutiijis ljaunumu, mees no taa pashi ciehsam, jo tas nav Vinjsh, kas to dara, bet muusu mirstiigais praats. Un bailes un greeks ir pashizniicinoshi, – tie pashi sevi rada un veelaak sevi par to soda. Bet, pats galvenais, ka muusu gariigais cilveeks nekad no taa neciesh. Un, ja mees noreagjeejam un izmainaam savas domas virzienu, tad slimiiba izgaist kaa nebijusi.
paldies par sho jautaajumu, kuram pavisam nejaushi sanaaca ”uzskriet virsuu”, bet priecaajos, ka vareeju shajaa domaa padaliities arii ar Jums!
Skaistu Ziemsveetku laiku veelot,
Agita Arista
Ljoti interesanti, ka Latvijaa esot, par sho teemu domaaju ljoti bizhi. Lasot Biibeli, tik daudz dziedinaashanu! Tacju mana pieredze raada, ka tie maaciitaaji un kristieshi ar kuriem par sho teemu esmu runaajusi, tam tic tikai kaa briinumam vai kaut kam, ko nevar izskaidrot.
Bet tad, pirms diviem gadiem, manaas rokaas nonaaca graamata ”Science and health with key to the Scriptures”, ko sarakstiijusi Maru Baker Eddy, sheit Bostonaa, Masachussetts.
Graamata pirmoreiz izdota 1875.gadaa un naakamajaa izdevumaa graamatinjas beigaas ir lieciibas par dziedinaashanu, kuraam nav ne saakuma, ne gala. Shii sieviete savaa laikaa kristietiibu pasludiinaaja par zinaatni(Christian Science), ko arii pieraadiija, taa teikt ”ar ziimeem”vai, saprotamaak izsakoties, ar dziedinaashanu no greeka, ljaunuma, slimiibaam un naaves.
Ljoti interesanti, ka pirmo reizi dziivee es izprotu Pirmo nodalju Biibelee. parasti visi skaidrojumi notiek materiaalajaa un fiziskajaa plaaksnee, bet vinja paraada visu tikai un vieniigi gariigaa plaaksnee. Pie kam pieraadot, ka materiaalaa pasaule ir viltojums, ko ljaunums vai velns(kaa nu kursh to sauc) ir vaajsh pakaljdarinaajums Dieva radiitajam Universam.
Vienmeer intuitiivi biju negatiivi noskanjota pret to, ka mees visi esam greecinieki(nezin kaapeec) un, ka no taa valjaa netiksim nekad. Bet kaa gan mees varam taadi buut, ja Dievs muus ir radiijis peec sava gjiimja un liidziibas? Ja Dievs ir tikai un vieniigi, absoluuts, vieniigais, viss it visaa, un tikai un vieniigi labs, harmonisks, vesels, perfekts, pilniigs, pabeigts? Leenaam, pamaziiteem saaku to maaciities un apguut, ka ir tikai viens vieniigs Dievs, kura sinoniimi ir – Augstaakais Princips, Dievishkjais praats, Gars, Dveesele, Muuzhiigaa dziive, Patiesiiba un Miilestiiba.
Un tad, saakot no shii punkta, skaidri redzams, ka, ja mees esam radiiti peec vinja gjiimja un liidziibas, tad mees esam visas shiis iipashiibas izpaudoshi, atspoguljojoshi, pilniigas, perfektas, pabeigtas individualitaates un mums nav vajadziigi neaadi papildu aksesuaari vai darbiibas, lai tadi buutu. Vieniigais, kas nepiecieshams, ir atziit un izprast to, kursh ir muusu radiitaajs.
Kaads jautaa, no kurienes tad slimiibas un viss paareejais? Runaajot par to, varam lasiit 2. nodalju, kuraa, nezin kaapeec, Dievs kungs visu rada no jauna un visu rada no materiaalas pasaules. Kaa raksta M.B.Eddy:”Ja pirmaa interpretaacija ir iista un pareiza, tad otraa, kas ir preteeja, ir kljuuda un nepatiesa vai otraadi.” Pirmajaa nodaljaa Dievs rada cilveeku peec sava ”gjiimja un liidziibas”, viirieti un sievieti. Otrajaa, nezin kaapeec, vinjsh ar savu perfekto radiijumu ir neapmierinaats un visu paartaisa, turklaat, tik neveikli it kaa vinjam nebuutu ne mazaakaas varas un speeka. Vai nav diivaini?
Kristiigajaa zinaatnee sho sauc par ljaunumu, tukshumu vai velnu, kas ir iluziorisks, neiists un, kas meegjina melot par cilveeku. Un ljoti svariigi ir tieshi shis”par”, jo meli nav cilveekaa gariigajaa esiibaa, bet materiaalajaa, mirstiigajaa”praataa”. Ir ljoti gruuti to izteikt, jo realitaatee nav taada mirstiigaa Praata, bet valodaa nav cita
vaarda, lai izteiktu iluuziju, melus, to, kas nav iists.
Naakamais interesantais punkts ir tas, ka velnam nav nevienas citas lieciibas kaa vien piecas manjas – redze, dzirde, tauste, smarzha un garsha. Shiis ir vieniigaas ljaunuma”liecinieces”, kuras izgaist patiesiibas vai Dievishkjaa praata priekshaa, jo Dievs taas nav radiijis un nepaziist. Dievs visu ir radiijis gariigu un visu, ko redzam materiaalajaa pasaulee, ka jau ieprieksh saciiju, ir viltojums, pie kam, dazhkaart, ljoti ticams.
Jeezus maaciija sho zinaatni savaa laikaa un M.B.Eddy to urakstiija savaa graamataa, kura ir paliidzeejusi un joprojaam paliidz visiem cilveekiem, kas ar to sastopaas.
Veel viens ljoti mulsinoshs punkts agraak man bija tas, ka Jeezus tika pienjemts par Dievu, bet vinjsh bija cilveeks ar Kristus praatu(Dievishkjo, Vieniigo, Augstaako Praatu, kursh ir ikkatram cilveekam!), kas paliidzeeja vinjam pieraadiit to, ka cilveeks nav mirstiigs, ka vinjsh dziivo muuzhiigi un ir bez greeka un bez slimiibas.Kaa sho Kristus praatu attiistiit? Vienkaarshi sekojot vinja maaciibai, pildot Dieva dotos baushljus, – tas arii ir krusts, kas mums ir jaauznjemaas, trauks no kura jaadzer un maize, kura kopaa jaaeed. Tad muus nespeej vajaat neviena slimiiba vai maanjticiigas bailes, jo tas viss izgaist patiesiibas priekshaa kaa riita rasa pirmajos saules staros.
Taa ir ljoti dzilja un vienkaarsha maaciiba, bez jebkaadiem rituaaliem, pienjemot un atceroties, un atziistot, kas mees esam, un kamii mees dziivojam.
Veel viena maza nianse, ko Latvijaa dziivojot meedzam biezhi dzirdeet par ljaunaam un labaam dveeseleem. Taadas lietas vienkaarshi nav, jo mees visi dziivojam vienaa, Garaa un vienaa Dveeselee.
Shii ir tikai maza druscinja no visas shiis skaistaas, tiiraas maaciibas, bet ljoti gribeejaas padaliities savaa pieredzee par to, ka cilveeks pats par sevi ir vesels un, ka, ja muusu praats ir Kristuu un Patiesiibaa, mees nevaram buut ne slimi, ne ljauni, ne mirstiigi.
Kaa arii M.B. Eddy raksta savaa graamataa, ka biezhi ir dzirdeejusi cilveekus sakaam, ka vinji nemaz nedomaa par kaadu konkreetu slimiibu, bet te peekshnji, taa paarsteidz muus nesagatavojushos.” Tas arii ir izskaidrojums, ka mees esam viena miesa, bet muusdienaas ir tik ljoti daudz melu un maanju par cilveeku, tik daudz jaunu medikamentu un jaunu slimiibu izgudrojumu, ka mirstiigais cilveeks baidaas no ik katra shii jauninaajuma. Ja mees esam veeriigi, luudzam un turam savu praatu skaidru un tiiru, slimiiba muus nevar sasniegt. Ja mees pieljaujam, ka Dievs ir radiijis vai uzsuutiijis ljaunumu, mees no taa pashi ciehsam, jo tas nav Vinjsh, kas to dara, bet muusu mirstiigais praats. Un bailes un greeks ir pashizniicinoshi, – tie pashi sevi rada un veelaak sevi par to soda. Bet, pats galvenais, ka muusu gariigais cilveeks nekad no taa neciesh. Un, ja mees noreagjeejam un izmainaam savas domas virzienu, tad slimiiba izgaist kaa nebijusi.
paldies par sho jautaajumu, kuram pavisam nejaushi sanaaca ”uzskriet virsuu”, bet priecaajos, ka vareeju shajaa domaa padaliities arii ar Jums!
Skaistu Ziemsveetku laiku veelot,
Agita Arista
Ljoti interesanti, ka Latvijaa esot, par sho teemu domaaju ljoti bizhi. Lasot Biibeli, tik daudz dziedinaashanu! Tacju mana pieredze raada, ka tie maaciitaaji un kristieshi ar kuriem par sho teemu esmu runaajusi, tam tic tikai kaa briinumam vai kaut kam, ko nevar izskaidrot.
Bet tad, pirms diviem gadiem, manaas rokaas nonaaca graamata ”Science and health with key to the Scriptures”, ko sarakstiijusi Maru Baker Eddy, sheit Bostonaa, Masachussetts.
Graamata pirmoreiz izdota 1875.gadaa un naakamajaa izdevumaa graamatinjas beigaas ir lieciibas par dziedinaashanu, kuraam nav ne saakuma, ne gala. Shii sieviete savaa laikaa kristietiibu pasludiinaaja par zinaatni(Christian Science), ko arii pieraadiija, taa teikt ”ar ziimeem”vai, saprotamaak izsakoties, ar dziedinaashanu no greeka, ljaunuma, slimiibaam un naaves.
Ljoti interesanti, ka pirmo reizi dziivee es izprotu Pirmo nodalju Biibelee. parasti visi skaidrojumi notiek materiaalajaa un fiziskajaa plaaksnee, bet vinja paraada visu tikai un vieniigi gariigaa plaaksnee. Pie kam pieraadot, ka materiaalaa pasaule ir viltojums, ko ljaunums vai velns(kaa nu kursh to sauc) ir vaajsh pakaljdarinaajums Dieva radiitajam Universam.
Vienmeer intuitiivi biju negatiivi noskanjota pret to, ka mees visi esam greecinieki(nezin kaapeec) un, ka no taa valjaa netiksim nekad. Bet kaa gan mees varam taadi buut, ja Dievs muus ir radiijis peec sava gjiimja un liidziibas? Ja Dievs ir tikai un vieniigi, absoluuts, vieniigais, viss it visaa, un tikai un vieniigi labs, harmonisks, vesels, perfekts, pilniigs, pabeigts? Leenaam, pamaziiteem saaku to maaciities un apguut, ka ir tikai viens vieniigs Dievs, kura sinoniimi ir – Augstaakais Princips, Dievishkjais praats, Gars, Dveesele, Muuzhiigaa dziive, Patiesiiba un Miilestiiba.
Un tad, saakot no shii punkta, skaidri redzams, ka, ja mees esam radiiti peec vinja gjiimja un liidziibas, tad mees esam visas shiis iipashiibas izpaudoshi, atspoguljojoshi, pilniigas, perfektas, pabeigtas individualitaates un mums nav vajadziigi neaadi papildu aksesuaari vai darbiibas, lai tadi buutu. Vieniigais, kas nepiecieshams, ir atziit un izprast to, kursh ir muusu radiitaajs.
Kaads jautaa, no kurienes tad slimiibas un viss paareejais? Runaajot par to, varam lasiit 2. nodalju, kuraa, nezin kaapeec, Dievs kungs visu rada no jauna un visu rada no materiaalas pasaules. Kaa raksta M.B.Eddy:”Ja pirmaa interpretaacija ir iista un pareiza, tad otraa, kas ir preteeja, ir kljuuda un nepatiesa vai otraadi.” Pirmajaa nodaljaa Dievs rada cilveeku peec sava ”gjiimja un liidziibas”, viirieti un sievieti. Otrajaa, nezin kaapeec, vinjsh ar savu perfekto radiijumu ir neapmierinaats un visu paartaisa, turklaat, tik neveikli it kaa vinjam nebuutu ne mazaakaas varas un speeka. Vai nav diivaini?
Kristiigajaa zinaatnee sho sauc par ljaunumu, tukshumu vai velnu, kas ir iluziorisks, neiists un, kas meegjina melot par cilveeku. Un ljoti svariigi ir tieshi shis”par”, jo meli nav cilveekaa gariigajaa esiibaa, bet materiaalajaa, mirstiigajaa”praataa”. Ir ljoti gruuti to izteikt, jo realitaatee nav taada mirstiigaa Praata, bet valodaa nav cita
vaarda, lai izteiktu iluuziju, melus, to, kas nav iists.
Naakamais interesantais punkts ir tas, ka velnam nav nevienas citas lieciibas kaa vien piecas manjas – redze, dzirde, tauste, smarzha un garsha. Shiis ir vieniigaas ljaunuma”liecinieces”, kuras izgaist patiesiibas vai Dievishkjaa praata priekshaa, jo Dievs taas nav radiijis un nepaziist. Dievs visu ir radiijis gariigu un visu, ko redzam materiaalajaa pasaulee, ka jau ieprieksh saciiju, ir viltojums, pie kam, dazhkaart, ljoti ticams.
Jeezus maaciija sho zinaatni savaa laikaa un M.B.Eddy to urakstiija savaa graamataa, kura ir paliidzeejusi un joprojaam paliidz visiem cilveekiem, kas ar to sastopaas.
Veel viens ljoti mulsinoshs punkts agraak man bija tas, ka Jeezus tika pienjemts par Dievu, bet vinjsh bija cilveeks ar Kristus praatu(Dievishkjo, Vieniigo, Augstaako Praatu, kursh ir ikkatram cilveekam!), kas paliidzeeja vinjam pieraadiit to, ka cilveeks nav mirstiigs, ka vinjsh dziivo muuzhiigi un ir bez greeka un bez slimiibas.Kaa sho Kristus praatu attiistiit? Vienkaarshi sekojot vinja maaciibai, pildot Dieva dotos baushljus, – tas arii ir krusts, kas mums ir jaauznjemaas, trauks no kura jaadzer un maize, kura kopaa jaaeed. Tad muus nespeej vajaat neviena slimiiba vai maanjticiigas bailes, jo tas viss izgaist patiesiibas priekshaa kaa riita rasa pirmajos saules staros.
Taa ir ljoti dzilja un vienkaarsha maaciiba, bez jebkaadiem rituaaliem, pienjemot un atceroties, un atziistot, kas mees esam, un kamii mees dziivojam.
Veel viena maza nianse, ko Latvijaa dziivojot meedzam biezhi dzirdeet par ljaunaam un labaam dveeseleem. Taadas lietas vienkaarshi nav, jo mees visi dziivojam vienaa, Garaa un vienaa Dveeselee.
Shii ir tikai maza druscinja no visas shiis skaistaas, tiiraas maaciibas, bet ljoti gribeejaas padaliities savaa pieredzee par to, ka cilveeks pats par sevi ir vesels un, ka, ja muusu praats ir Kristuu un Patiesiibaa, mees nevaram buut ne slimi, ne ljauni, ne mirstiigi.
Kaa arii M.B. Eddy raksta savaa graamataa, ka biezhi ir dzirdeejusi cilveekus sakaam, ka vinji nemaz nedomaa par kaadu konkreetu slimiibu, bet te peekshnji, taa paarsteidz muus nesagatavojushos.” Tas arii ir izskaidrojums, ka mees esam viena miesa, bet muusdienaas ir tik ljoti daudz melu un maanju par cilveeku, tik daudz jaunu medikamentu un jaunu slimiibu izgudrojumu, ka mirstiigais cilveeks baidaas no ik katra shii jauninaajuma. Ja mees esam veeriigi, luudzam un turam savu praatu skaidru un tiiru, slimiiba muus nevar sasniegt. Ja mees pieljaujam, ka Dievs ir radiijis vai uzsuutiijis ljaunumu, mees no taa pashi ciehsam, jo tas nav Vinjsh, kas to dara, bet muusu mirstiigais praats. Un bailes un greeks ir pashizniicinoshi, – tie pashi sevi rada un veelaak sevi par to soda. Bet, pats galvenais, ka muusu gariigais cilveeks nekad no taa neciesh. Un, ja mees noreagjeejam un izmainaam savas domas virzienu, tad slimiiba izgaist kaa nebijusi.
paldies par sho jautaajumu, kuram pavisam nejaushi sanaaca ”uzskriet virsuu”, bet priecaajos, ka vareeju shajaa domaa padaliities arii ar Jums!
Skaistu Ziemsveetku laiku veelot,
Agita Arista
vai tu tici, ka arī šodien debesis ir zilas un zāle vēl joprojām ir zaļa, kā tas bij pirms 2000 gadiem?
Domājot par to, kāpēc Dievs pieļauj slimības, pēkšņi atskārtu, ka ir vēl viens šā jautājuma aspekts.
Mārtiņa stāsts:
Kad pirmo reizi redzēju Mārtiņu, tādu gaišu un klusu, nodomāju: tie, kurus sauc par bērniem ar īpašām vajadzībām, ir debesu eņģeļi, ko Dievs sūta viņu vecākiem kā pārbaudījumu un reizē arī svētību. Mārtiņš piedzima priekšlaicīgi, viņa svars bija 1060 grami. 19 diennaktis ārsti cīnījās par puisīša dzīvību. Bet vecāki ik rītu pie sava mazuļa inkubatora dziedāja korāļus un tautasdziesmas. Tagad Mārtiņam ir septiņi gadi. Viņš ir dzīvs, kustīgs, saprātīgs un ļoti mīļš bērns. Es pazīstu Mārtiņa vecākus Kristīni un Viktoru jau kopš 1989. gada, kad viņi abi vēl dzīvoja Austrālijā un nebija viens otru uzlūkojuši. Un droši varu apgalvot – ja katrs no viņiem turpinātu rakstīt disertācijas un kāpt pa karjeras kāpnēm, nudien viņi nebūtu spējuši tik īsā laikā atklāt tādus dziļumus un tādus dvēseles dārgumus viens otrā un katrs sevī, kā tas ir noticis, patiecoties Mārtiņam.
Alises stāsts:
Alisei, kas jau bija dejojusi uz skatuves, saņēmusi kritiķu atzinību, aplausus un ziedus, bija 19 gadi, kad bērnu trieka uz mūžu laupīja viņai iespēju patstāvīgi pārvietoties. Jā, sākumā bija izmisums, sāpes un cīņa ar bezcerību. Taču Alisi glāba ticība. Liedzis spēju kustēties, Kristus Alisei dāvāja brīnumainas atklāsmes. Neilgi pirms nāves Alise man teica: “Esmu pateicīga mīļajam Tēvam par slimību, ar ko Viņš mani ir svētījis. Kas to zina, kurp es būtu aizdejojusies… Atņemot ārējo brīvību, Dievs man ir atvēris bezgalīgās mīlestības mūžīgās debesis. Es patiesi esmu laimīga.” Pieticībā, mīlestībā un pazemībā Alise vadīja savas klusās sirds lūgšanu dienas. Trūkumā un slimības sāpēs viņas miesa ik dienu tika sista krustā un nonāvēta, un tad, kad Tēvs viņu sauca pie sevis, viss mirstamais viņā jau sen bija nomiris, un Alise – par to es ne mirkli nešaubos – tika apskaidrota mūžīgās dzīvības svētlaimē.
Kārli,
Varu runāt tikai no savas pavisam nelielās pieredzes. Atšķirībā no badošanās, kas ir saistīta ar ķermeņa attīrīšanu no sārņiem, gavēnis (kā es to saprotu) ir dvēseles attīrīšana no ļaunajiem gariem.
Gavēnis, ko esmu pieminējusi sarunā par dziedināšanu, sākās ar dziļu un patiesu sava grēcīguma atziņu, katra pārkāpuma apzināšanu, satriektu, nožēlas pilnu sirdi, dedzīgu lūgumu pēc piedošanas un paļāvību uz Kristus mīlestību un žēlastību.
Gaišu un svētīgu nededēļas nogali vēlot,
Sirsnībā,
Vija
Vija-berns,
Ko Jūs saprotat ar vārdu gavēnis, kāda ir šī vārda pareiza izpratne praksē? Es to saprotu tā, ka tu atsakies no kādas lietas un tā vietā lūdzies un lasi Vārdu. Bet vai ir jākoncetrējas uz ko vienu, vai kā parasta lūgšana un pluss vēl gavēnis?
KdbK ><>Kristus draugs brālis Kristū<><
Vienam no trim maniem dēliem (toreiz jaunākajam, tagad – vidējam) dzīves pirmajos gados bieži vien bija sausi, apsārtuši vaidziņi, pacelītes un elkoņu locītavas, kas turklāt vēl niezēja. Bērna alerģija mani sāpināja, reizēm klusībā izmisīgi jautāju: “Par ko tā?” Tradicionālās medicīnas līdzekļu iedarbība bija īslaicīga, netradicionālo metožu praktizētāji mūs neņēma pretī. Līdz beidzot kāds vīrs man pateica: “Nevaru palīdzēt – aizliegums.” Pēkšņi atskārtu, ka nav lielāka dziednieka par Dievu. Un nav iedarbīgāka līdzekļa par lūgšanu. Un kas gan par manu bērnu spētu lūgties karstāk, nekā es pati?!
Viss sāka notikt vienlaikus. Sajutu nepieciešamību gavēt. Nevis badoties, bet gavēt. Tas bija sūrs gavēnis, droši zinu, ka tikai ar Dieva žēlastību to jaudāju izturēt. Es gavēju, lūdzu, lasīju Rakstus, atkal lūdzu. Dienu no dienas gavēt kļuva arvien vieglāk, (tiesa, uzkāpt pa kāpnēm ceturtajā stāvā – arvien grūtāk). Lūdzoties izjutu neaprakstāmu prieku, mīlestību un pateicību. Lūdzu piedošanu par visām kļūdām un pārkāpumiem, ko apzināti vai neapzināti biju pieļāvusi, aizlūdzu par tuviem un mīļiem cilvēkiem, par aizgājējiem, par visiem, kas vientuļi, slimi un noskumuši. Un, protams, lūdzu dziedināšanu savam bērnam. Un savai sirdij – gaismu. Tolaik es vēl joprojām ar daudz ko nebiju tikusi skaidrībā. Kas ir šis Dēls, ko Tēvs sūtījis visas radības glābšanas labad? Un ja es, grēcīgs un vājš cilvēks, drīzāk mirtu pati, nekā sūtītu ciešanu nāvē savu bērnu, ko tad īsti ir darījis Dievs? Vai Jēzus un Tēvs ir divas personas? Un, ja Jēzum “nu ir dota visa vara debesīs un virs zemes”, kā teikts Mateja evaņģelija noslēgumā, kas gan tādā gadījumā notiek ar Tēvu? Šie un vēl daudzi citi jautājumi man nedeva un nedeva mieru. Un tad kādā klusuma brīdī pēkšņi viss kļuva gaišs. “Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir Brīnišķais Padoma Devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais Tēvs, Miera Lielskungs.” Un tad vēl Jāņa evaņģelijā: “Vārds bija Dievs”, “Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū”. Un Paša Jēzus liecība: “Es un Tēvs, mēs esam VIENS”, “Kas redzējis Mani, ir redzējis arī Tēvu.” Kur nu vēl caurspīdīgāk un skaidrāk!
Mans 40 dienu gavēnis beidzās Lieldienu rītā. Dēla ķermenītis bija tīrs. Tas, kas bija noticis manī, atklājās vien pašiem tuvākajiem. Bet tas, kas bija noticis ar manu bērnu, bija ikkatram acīm redzams un rokām aptaustāms.
Es nebūtu šajā pieredzē dalījusies, ja vien kāds aptaujā nebūtu nobalsojis ar “nē”. Tiesa, es nevienu nedziedināju Jēzus vārdā. Tas, kurš dziedināja, gan bērnu, gan mani, bija Jēzus pats.
Esmu domājusi arī par to, kāpēc Dievs pieļauj slimības, karu un postu. Cilvēks ir Dieva darbs, kuram saskaņā ar dieviskās kārtības likumu pašam jāveidojas, lai taptu par to, kam viņš ir ticis radīts. Dievs ir devis mums baušļus, prātu un sirdsapziņu, un pilnīgu izvēles brīvību. Mums ir visi līdzekļi matērijas jeb nāves uzvarēšanai, bet arī iespēja pēc tās netiekties. Un tieši tālab uz zemes ir gan vislielākais ļaunums, kas aiz cilvēku patvaļas (dieviskās kārtības likuma ignorēšanas) spējīgs pieaugt līdz visdziļākajai ellei, gan arī visaugstākais labums, kas spējīgs pacelties līdz pat vissvētlaimīgajām debesīm.
Likums ir dots, un dota ir iespēja likumu pārkāpt. Kurš cilvēks Dieva likumu dara par savu, tic un dzīvo pēc baušļiem, kurus Kristus mums mācījis, to Viņš atdzemdina pats un bez cilvēka palīdzības (tā arī ir Dieva žēlastība); tādam cilvēkam, kurš žēlastībā, viss ir debesis. Bet tam, kurš likumam nepakļaujas un pretojas, visur ir elle un ciešanas.
Tiem, kas nevēlas uzklausīt ne sirdsapziņu, nedz Dieva cilvēkus — skolotājus un praviešus, Kungs pieļauj bargākus modinātājus — neražu, dārdzību, badu, sērgas, plūdus, aprobežotus bezsirds valdniekus un citus postus, taču ne tādēļ, lai cilvēku par viņa kļūdām sodītu, bet gan tālab, lai modinātu un vestu atpakaļ uz dieviskās kārtības ceļa.
Tagad mazu bēdu vai lielu notikumu klātbūtnē es vairs nejautāju, kāpēc Dievs to ir pieļāvis, bet gan – ko man būs no tā mācīties.
Tas jau arī ir jautājums par to, ko saprotam ar ticību. Vai tikai to, ka Dievam ir Visuvarenība dziedināt? Vai arī to, ka Viņš ir brīva personības, kas izvēlas, kam sniegt dziedināšanu un kuram tā nāks par svētību? Vai ticam, ka Dievs ir harmonijā ar Savu Vārdu un ticība nav manipulējams instruments, lai no Dieva iegūtu to, ko mēs (cilvēcīgi) vēlamies?
Komplicēti tomēr; kaut kur bija pants par to, ka ja mīlam Dievu, tad mūsu lūgšanas piepildās.. Man gribas domāt, ka, ja patiesi mīlētu Dievu, tad mūsu lūgšanas sakristu ar to, ko Dievs vēlas mums dot, ka tad mums būtu atziņa saprast, kāds ir Viņa prāts un kuras lūgšanas nav jālūdz.. Kaut kā tā.
When a heart is broken there is nothing to break
Es ticu, ka Dievs ir visuvarens. Tāpēc arī cilvēki var tikt dziedināti Jēzus vārdā. Bet es domāju Dievs rūpīgi izraugās pie kuriem šis brīnums tiešām notiks lai viņi to varētu liecināt tālāk un teikt Dieva varenos darbus. Līdzīgi , kā Naamans vecajā derībā. Bet visos brīnumos , kur Jēzus dziedināja Viņš teica, tava ticība tev palīdzēja. Tā , kā ticībai ir svarīga vieta pie dziedināšanas. savā dzīvē piedzīvoju, ka gribētos būt dziedinātam. tu ticībā saki, apliecini ka esi dziedināts. Bet kā nedzer noliktās ārstu zāles, tā atkal jau ceļš uz slimnīcu nobruģēts. Un tā 3 reizes. līdz jāpieņem realitāte, tāda kā ir.
Jo valsts vara ir Dieva kalpone un slimnīcas ir valsts iestādījums, lai palīdzētu tās pilsoņiem un ārsti arī ir Dieva svētība. Cik nu viņi katrs ticīgi tā ir cita lieta. Dievs var lietot ārstus, kā instrumentu. Un vēl arī tas, ja kāds saka: “Esmu dziedināts, Dievs mani dziedināja” “Kā viņš Tev to paziņoja?” Tā man pajautāja ārsts, atbildes man nebija.
KdbK ><>Kristus draugs brālis Kristū<><
Līdzīgi kā jaana. Viņš vienmēr var dziedināt, bet ne vienmēr dziedina. Un turklāt, kurš tad deva prātu izgudrot zāle sun ārstēšana spaņēmienus? tā ka citāda dziedināšana patiesībā nav iespējama, manuprāt…
Es balsoju jā, jo cita atbilde būtu noliegums Kristus visspēcīgumam, bet es nebūt nedomāju, ka cilvēks vienmēr tiek dziedināts, un tāpat kā Maarts uzskatu par nepareizu viedokli: ja netiec dziedināts, tad nav pilnīga tava ticība vai neesi pilnībā nožēlojis savus grēkus.Manuprāt, tas arī attiecināms uz visām mūsu lūgšanām jo galvenais jau ir “Tavs prāts lai notiek” un “mūsu taisnība un prāts nav Dieva prāts”
Sekošu Maarta piemēram.
Patiesībā sāpīga tēma. Jā, es ticu, ka Dievs var dziedināt fiziskas kaites, tomēr.. kas ir ķēdes vajais posms starp Dievu un cilvēka miesu, lai dzidināšanu piedzīvotu? Ticība? Grēks?
Man sirds sažņaudzas redzot neveselus bērniņus un es nerodu sakidrojumu – kapēc tā notiek? Vecāku grēku dēļ? Pamācības nolūkos (piem., vecāki paši ir nievājoši izturējušies pret invalīdiem un tagad viņiem pašiem ir bērniņš ar kustību problēmām)? Netīcības vai mazticības dēļ? Vai varbūt tieši otrādi – ticības, jo Dievs neuzliek mums vairāk kā varam panest?
Tīņa gados pati piedzīvoju dziednāšanu – lūdzos kādus gadus 3, rezultātā kaiti vairs neesmu redzējusi pēc tam. Bet, ja būtu kāda letāla slimība – nez kāda būtu mana ticība. Es kaut kā neticu obligātai dziedināšanai, bet drīzāk Dieva prātam.
When a heart is broken there is nothing to break
Noleemu labaak izteikties komentaaros. Jaasaprot, kas ar saciito domaats, kaa sho dziedinaashanu uznjemam. Katraa zinjaa neticu “labklaajiibas evangjeelijam”, esmu to jauniibaa piedziivojis un karsti ticeejis, esmu redzeejis cilveekus, kas gadiem tiecas peec shii fiziskaa briinuma, kameer ticiibaa saluust. Tas lai paliek uz harizmaatisko sludinaataaju sirdsapzinjas. Savos graamatu galdos vinji tirgo graamatas ar dziedinaashanu un mironju augshaamcelshanu aprakstiem no Aafrikas utml., kur nepastaav ne normaala slimiibu diagnoze un smadzenju naaves kontrole, ne izgliitiiba, taa ka shaadi “briinumi” Aafrikaa “nav briinums”. Bet cilveeki Latvijaa tiek dziiti sirdsapzinjas mokaas par savu “neticiibu”, kas liedzot vinjiem sanjemt dziedinaashanu no veezha, triekas utt. Dazhaas graamataas pat raksta, ka amputeetus locekljus var atjaunot, ja ir ticiiba. Sho masveida nepraatu redzot, der aizdomaaties, ko Kristus naaca glaabt – muusu garu un dveeseli vai miesu. Varbuut tieshi caur gara un dzveeseles dziedinaashanu Dieva speekaa miesa taps vesela?