Tur, bēniņos 

Svētā Jāņa baznīcas bēniņtelpa

Raugi, kas paveikts.

Altārdaļas 12 augšējo sānlogu vitrāžas, kas tagad dažas bojātas un dažas veselas, visas bija liktas vienā kārtā, bez dubulta rāmja un stiklojuma. Ziemās apsildījām kā bēniņus, tā debesis.

Savukārt veco vitrāžu rāmji bija veidoti atverami, augšējie pusloki – izceļami. Tāpēc pielikt katrai vitrāžas daļai savu iekšlogu nozīmētu padarīt vitrāžu logus neatveramus, nemazgājamus un neatjaunojamus. Tā nevarēja.

Lūk, mūsu risinājums – jauns, pietiekami liels logs pāri visai iekšloga konstrukcijai, kas, kad atvērts, ļauj atvērt un izcelt tīrīšanai vai restaurēšanai jebkuru vitrāžu. ”Pietiekami liels” te izrādījās divi metri un 40 cm augsts. Tas ir pusotrs cilvēka augums. Klāt 5 mm stikls, ārējie rāmji, blīves, viss kā logam pienākas. Un tādi 12, blokos pa divi.

Problēma – kā tik lielus logus uznest bēniņos? Mūsu priekšteči, 1741. gada rudenī pēc krievu cara spiegu izraisītā Vecrīgas ugunsgrēka atjaunojot iebrukušās altārdaļas velves, ļoti steidzās, un altārtelpas jumta daļas piekļuvei atvēlēja tikai šauras durtiņas un tikpat šauras vītņu kāpnes. Par šauru logu uznešanai.

Lūk, arī risinājums, improvizēta celtņa strēle cauri atvērtam vitrāžas logam, 40 metri resnas virves un 18 metri tievākas, āķis un citi dzelži, un tad diviem vīriem vilkt, diviem saņemt.

Sanāca. Tagad siltuma rēķini mazināsies, atgūsim iztērēto pa ziemu vai divām. Meistars Ernests no Madlienas puses.

Paldies par jūsu ziedojumiem, bez tiem šis un citi darbi uz priekšu neietu!

Svētīgi, Gatis

Viens komentārs

  1. Agate saka:

    Paldies, Gati, par tavu darbu! Lai Dievs tev bagātīgi atlīdzina ar visa veida garīgām svētībām Kristū.

Pašlaik komentāri ir slēgti šim rakstam.

Powered by WordPress