I.Adventa sv. 2006.g. 3.dec. 

Baznīcas gads noslēdzas ar Aizgājušo piemiņas dienu, kad liekas, tiek pasludinātas kādas beigas, bet tā tas ir cilvēkiem, kam nav mūžibas izpratnes, kam Kristus ir tikai ētikas skolotājs un pravietis. Kristus draudzē pēc šīs Mūžības svētdienas nākošā ir pirmā Adventa svētdiena, kurā sākas jauns baznīcas gads

Lasījums no VD

Jer. 33: 14-16 14 Ievēro, nāks dienas, saka Tas Kungs, kad Es piepildīšu to svētības apsolījumu, ko Es devu Israēla namam un Jūdas namam. 15 Tanīs dienās un tanī laikā Es izrietīšu Dāvidam īstu pilntiesīgu atvasi, kas nesīs sev līdzi tiesu un taisnību un liks tām valdīt virs zemes. 16 Tanīs dienās Jūdai nāks glābiņš un Jeruzāleme dzīvos drošībā. Vārds, kurā to nosauks, būs: Tas Kungs mūsu taisnība.

Lasījums no JD vēstulēm

1Tes,3:9-13 9 Ar kādiem pateicības vārdiem mēs gan varam Dievam atmaksāt par visu to prieku, ko izjūtam mūsu Dieva priekšā par jums, 10 dienu un nakti no visas sirds viņu lūgdami, lai mums būtu lemts redzēt jūs vaigā un stiprināt jūs ticībā, ja tas vēl vajadzīgs. 11 Bet Viņš, mūsu Dievs un Tēvs, un mūsu Kungs Jēzus lai pašķir mums ceļu pie jums, 12 un jūs lai Tas Kungs dara vēl pilnīgākus, vairodams mīlestību, kas jūs vieno savā starpā un ar visiem citiem, tāpat kā mēs jūs mīlam, 13 un lai stiprina jūsu sirdis, lai tās būtu nevainojamas savā svētumā Dieva, mūsu Tēva, priekšā, kad mūsu Kungs Jēzus atnāks ar visiem Saviem svētajiem.

Evaņģēlija Lasījums

Lk. 21:25-36 25 Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies. 26 Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies. 27 Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā. 28 Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas.” 29 Un Viņš tiem teica līdzību: “Uzlūkojiet vīģes koku un pārējos kokus, 30 kad tiem pumpuri raisās, jūs paši no sevis zināt, ka vasara jau ir tuvu. 31 Tāpat, redzot visu šo notiekam, jums būs zināt, ka tuvu ir Dieva valstība. 32 Tiešām Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms viss būs noticis. 33 Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs! 34 Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk; 35 jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū. 36 Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.”

Baznīcas gads noslēdzas ar Aizgājušo piemiņas dienu, kad liekas, tiek pasludinātas kādas beigas, bet tā tas ir cilvēkiem, kam nav mūžibas izpratnes, kam Kristus ir tikai ētikas skolotājs un pravietis. Kristus draudzē pēc šīs Mūžības svētdienas nākošā ir pirmā Adventa svētdiena, kurā sākas jauns baznīcas gads, (arī mums uz altāra atkal ir eglīte ar pirmo svecīti tajā) ar Kristus atnākšanas, piedzimšanas gaidīšanas laiku, tas ir viens no skaistākajiem baznīcas kalendāra laikiem – pilns optimisma, prieka un cerības.

Šajā 1. Adv svētdienā tiek lasītas dažādas rakstu vietas. Parasti tas ir stāsts par Jēzus iejāšanu Jeruzalemē uz ēzeļu mātes, prieka saucienu Ozianna pavadībā. Šī stāsta zīme mums ir Kristus ienākšana pazemībā un padevībā. Šajā vienā notikumā ir ietverti un atainojas daudzi Kristus mācības aspekti. Viņa pārliecināšanas spēks ir balstīts garā, viņam nav vajadzīgs baltais kara zirgs, Viņš var jāt kaut vai uz ēzeļa, Viņa taisnība no tā nemazinās un nezaudē jēgu.

Kā tagad dzird – ka cilvēka automāšīnai, mājai un dzīves veidam ir jāatbilst ieņemamajam amatam, pēc šī ārējā izskata visi arī vērtē. Tad jau patiešām Kristum bij jābrauc ugunīgos ratos, tad tik visi viņu cienītu un godātu, bet vai tad Viņš spētu mums palīdzēt?

Tagad Viņš palika šī priecīgā un arī skaudīgi glūnošā pūļa vidū mierīgs, jo skaidri zināja, kas būs turpmāk…

Šeit, Lūkas evaņģēlijā mēs lasījām par pēdējā laika zīmēm, kas vispirms sākās ar Jeruzālemes un Tempļa bojā ejas pareģojumu. Šos notikumus savā zemē cilvēki pieredzēja jau pavisam drīz, sava mūža laikā, bet pārējais katru gadu Adventā tiek sludināts mums. Ko tas mums saka?

Šis lasītais Kristus pasludinājums ir skaidri izteikts apokaliptisks – tas runā par pasaules galu. Nav nekādas laika un vietas norādes – ja pirms tam bija Jūdeja un Jeruzaleme, tad tagad pēkšņi ir runa par sauli un mēnesi, par visu pasauli, tas Jezum nemaz nav raksturīgi, jo Viņš vienmēr runāja ar konkrētiem cilvēkiem, atbildēja uz viņu jautājumiem un dziedināja viņu vainas, bet te vispirms ir pieminētas “tautas virs zemes, un tālāk ka šīs lietas notiks visā pasaulē.

Ja tiek sajaukta debesu kārtība, Dieva radītā, stingrā un noteiktā, kuru pēta zinātnieki un atklāj visus šos likumus, kas uztur mūs ar kājām pie zemes un kas ļauj mums reizēm pacelties arī spārnos (ar delta plānu vai lidmašīnu..) – ja šī Dieva kārtība tiek izjaukta, tad pasaule atgriežas sākuma haosa stāvoklī, kad tā bija neiztaisīta un auksta, kad Dieva pirksts tai vēl nebija iedvesis dzīvību. Tad, kad šie debesu stiprumi sakustēsies, cilvēkiem vairs nebūs žēlastības un tad : cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē. Tā ir tiesas dienas sajūta, ko mums ziņo Advents, no kuras nevarēs izvairīties neviens. Nevarēs dzīvot un teikt, ka viss beigās būs labi.

Šī cilts to pieredzēs – un tie nu ir vieni vārdi par kuriem cilvēki ir daudz domājuši, redzot, ka cilts, kā valsts apzīmējums ir zudis daudzkārt. Šeit ir izteikta cita pavisam vienkārša doma – ir ticīgo cilts un neticīgo. Kristus cilts un pasaules cilts. Šī cilts nezudīs, jo tā nevarēs izvairīties no šiem beigu notikumiem. Jo nezudīs arī Kristus vārdi, kas visu to pasludina.

Kristus iedrošina savus klausītājus, stāstot līdzību par vīģes koku, kas varbūt turpat acu priekšā auga, it kā sakot, ka vispār jau tas viss būs vienkārši, viss notiks savā laikā. Tiem, kas ir Viņa ciltī, kas joprojām uzklausa Viņu, Jēzus jau toreiz pateica vairākus pavēles vārdus. Kā mums sagaidīt šo pēdējo stundu?

Stiprinieties, celiet uz augšu galvas, uzlūkojiet to, kas jums ir apkārt. Mūsu optismisms, lai ir balstīts paļāvībā un zināšanās, par to saka nākošais vārds – zināt, redzot visu šo notiekam, jums būs zināt. Protams, ka Jēzus skaidri zina par šīs otras cilts augšanu, tādēļ mums tiek teikts sargieties! Un esiet nomodā.

Domājot par šiem vārdiem, kas teikti tādā ārkārtīgi svarīgā brīdī, mēs saprotam, ka tie ir universāli vārdi, kas mūs uztur ik dienas, tādēļ tie derēs arī pēdējā dienā, vai vienkārši visā mūsu dzīvē. Mēs katru rītu sev sakām stiprinies, cel galvu uz augšu, redzi un zini! Un tajā pat laikā esi uzmanīgs! It kā grūti savienojamas lietas – paļāvība un uzmanība, bet šeit tieši atklājas, ka Dievs atbildību par saviem lēmumiem uzliek uz mums. Viņš dod žēlastībā, bet vai un kā mēs to izmantojam, tā paliek mūsu atbildība.

Tas, kas mums vienmēr palīdzēs izdarīt pareizo izvēli, atkal ir Viņš pats – šis mūsu nomods un sargāšanās, stiprināšanās un zināšanas, nāk caur lūgšanām. Dievu lūgadami jūs izglābsieties. Ja jūs lūdzat, tad jūs esat Kristus ciltī, tā nezudīs, jo par to ir nācis Cilvēka Dēls. Šajā vienā vārdā tiek ietverts gan Kristus, kā cilvēka dēla nestais upuris, kas tiek nests par mums visiem, gan Viņa augšāmcelšanās, kas ir īstais miera un paļāvības iemesls.

Neticīgajam ziņa par pasaules galu nes vēl lielākas izbailes, ticīgajam nav jābaidas, jo šī pati vēsts par beigu dienu, ticīgajam ir Evaņģēlija vēsts, kas sludina viņa glābšanu Kristus upura dēļ, un mums Viņš saka, šī cilts nezudīs.

Adventa laiks vienmēr ir priecīgas, bet arī klusas gaidīšanas laiks. Viņš klaudzina pie mūsu sirds durvīm un mēs šajā laikā izmeklējam savu dzīves un ticibas ceļu un izmantojam visas iespējas, lai stiprinātos, lai celtu galvas uz augšu un lai mācītos. Adventa laikā ir daudz pasākumu, arī mūsu baznīcā, centīsimies to visu ar Dieva svētību izmantot, lai būtu viņam tuvāk, lai varētu piedzīvot to prieku, ko nes ticībā, par kuru raksta Pāvils vēstulē Tes. lai Tas Kungs dara vēl pilnīgākus, vairodams mīlestību, kas jūs vieno savā starpā un ar visiem citiem, tāpat kā mēs jūs mīlam, 13 un lai stiprina jūsu sirdis, lai tās būtu nevainojamas savā svētumā Dieva, mūsu Tēva, priekšā, Amen