Mt. 20: 20-28
Māc. Ingus Dauksta sprediķis
Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.
Mt. 20: 20-28
Māc. Ingus Dauksta sprediķis
Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.
© 2006 - 2010 Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Powered by WordPress
Aira, aicini uz sarunu savējās draudzenes un vienkārši draudzes māmiņas! Šeit pozitīvs varētu būt tas, ka satiekas lidzīgi domājoši, ar vienādām vērtībām. Laicīgajos māmiņportālos par ticības un baznīcas lietām tik.. dīvainas lietas lasītas…
Labdien!
Man šī ideja pa viedokļu apmaiņu loti patīk. It īpašī strādājošās vairaku bērnu māmiņām tas ir ļoti aktuāli (kā man). Paldies mācītājam Jurim par komentāru šeit! Ģimenes tēma man ir ļoti aktuāla.
Sv.Antonijs
Cilvēks, kuram ir Dievs – ir viss,
kuram Dieva nav – nav nekā,
bet cilvēks kuram ir Dievs
un ir viss – nav nekā vairāk,
kā tam, kuram ir tikai Dievs.
Kristiešiem domas – ir saruna ar Dievu caur Svēto Garu, un tas ko mēs sakām; “Man ienāca prātā” ir tikai saņemtā atbilde, kura domāta tikai pašam domātājam. Mēs katrs esam unikāls – otra tāda nav un līdz ar to Dieva atbilde attiecas tikai uz mani. Tāpēc savas domas vienā vai citā jautājumā ir tikai mana gara auglis ar kuru tad varu dalīties ar citiem. Kad sanāk kopā šie unikālie gara augļi tad varam salīdzināt, kā Dievs caur katru uzrunājis mūs par vienu un to pašu problēmu, un veidot Kristus miesu – vienu svētu kristīgu draudzi, kura taču sastāv no mums pašiem, no mums dotiem Dieva talantiem. Tie gadījumi, kad šaubāmies par vienu vai otru “man ienāca prātā”, šajā brīdī ar mums runā pilnīgi cits, kura galvenā rūpe – novirzīt mūs no Dieva teiktā. Līdz ar to diskusija par Rakstu tēmām ir neauglīga – tās ir dogmas, kurām vai nu ticam, vai nē. Bet par praktiskiem jautājumiem, konkrēti par Ģimenes dienas svētrunu, katram ir sava Dieva dotā atziņa. Homiletika – runas māksla – nosaka runātāja runas paņēmienus, lai pateiktu galveno, gan sabiezinot “krāsas”, gan pārspīlējot faktus, bet pateikt gribētais ir sasniedzis klausītāju. Diskutēsim savā draudzē.
Kāpēc jāslēdz? Kad būs vajadzība un saradīsies runātāji, tad varēs runāt. Mūsu lapa, kas vajadzīgs to darām. Pirms gadiem kaislības virmoja, tadag vairāk lasa ikdienas uc sakrātos materiālus. Gadās, ka kaut ko pajautā, bet tās runas, kas Lelb lapā, 100-tiem komentāru garumā… nez vai tās ko celsmīgu dod.
Vasaras vidū ceram uz kārtējo lapas upgreidu, būs vieglāk ievietot matriālus, cerams, ka paplašināsies arī cilvēku skaits, kas kaut ko liks iekšā, fotogrāfijas piemēram, ļoti trūkst.
ja jau tikai 2 diskutētāji varbūt forums kā tāds jāslēdz?
tāpat skaidrs, ka visi diskutē lelb.lv lapā un citur (arī cilvēki no Jāņa baznīcas draudzes ) . Savādāk tiešām kaut kā jocīgi sanāk- – ka cilvēkam atbild pēc nez cik mēnešiem vai vispār neatbild, cilvēki viļas… Nedzīvs forums līdz ar to. Un ko cilvēks darīs- ies uz citu forumu… Un kāpēc gan ne, pietiktu jau tak ar tikai dažiem kristiešu forumiem mūsu mazskaitlīgajā L- jā…
Vienīgie “diskutētāji” šajā lapā esam mēs ar Jaanu. Nav te neviens noskaņots runāties, ienāk, izlasa dienas jaunumus un staigā tālāk, paldies, ka varam būt noderīgi!
Sprediķī vienmēr ir Dieva vārda spēks, Gara klātbūtne un mācītāja laicīgais teksts. Kas gan arī izriet no Vārda, bet var arī būt stipri paralēls. Ģimeņu dienā par māti un tēvu, un bērnu audzināšanu gribas runāt sirsnīgi, laicīgi, ar dzīvām ainām no mūsu mājas dzīves. Un tad arī visādas pārdomas rodas. Ir jau visādi tēvi, tikko dzirdējām par kādu, kurš savai meitiņai dzīvību atņēma.. traģiski, bet nevienam nenāks prātā to zīmēt uz tēviem kā tādiem. Tā ka ja sakām, ka tēvi ir ne vienmēr tie aktīvākie bērnu audzinātāji, tad jāsaka, ka ir arī tādi, kas vieni paši bērnus audzina, var būt, ka mammai ir labs darbs, kas vienīgais ģimenei, un tad tētim jāsēž pie bērniem, nekas traks, sirsnīgi. Ja tik mamma neatsvešinās, visu dienu pa “banku” dzīvodama, mājās jutīsies ne savā ādā. Kāds vē pateiks pārguris kādu pārmetumu, viens otram.. tādēļ ir vietā atgādināt par saudzēšanu, sargāšanu..
Kas tur vēl bija, par šūpļa dziesmām, nu tīri laicīga runa, ko kas tagad dzied, ja vispar dzied, šūpļa dziesmās dzīvnieciņi ar cilvēku īpašībām un sirsnību apveltīti, bērniņus bieži par lāčukiem saukā, kad jau resns ģīmītis, bet pats vēl nevarīgs spirina kājeles, tur i lāču dziesma rodas. Labās īpašības, kā pasakās, apdziedātas. Starp citu, bieži vien vārdiņi tiek sacerēti uz vietas, uz savu mīļumu skatoties, tad tikai meldiņš paliek zināms, bet vārdiņus rindo kas uz sirds tajā brīdī. Ha, vai tik filmā nav tāds kadrs, kur bērnu midzinot dzied_ Kur tad tu nu aiz-gā-ji? un atbild_ Es jau bi-ju tur un tur!
Bet uz Velc pelīte saldu miegu meldiņa brīnišķi skan -Dod, Dieviņi saldu miegu, mazajami bērniņam…
Bērnu audzināšana un mācīšana ir pavisam attāls temats, un bagāts ar interpretācijām. Drīskt vai nedrīkst, bet māca visi, un katrs uzskata, ka zina to pareizāko, vai no savas vai apkārtējās pieredzes, vai tradīcijām. Tāpat kā visi zina kā jāārstē, kādām jābūt teātra izrādēm un daudz ko citu. Ja tas nes tādu saviesīgas runāšanas un pieredzē dališanās raksturu, tad nav tik traki, (es domāju, ka katra nepamatota runa, gala rezultātā var iespaidot arī ko uz sliktu, piem. ārstēšanās ziņā, kādas tik recpetes un ieteikumi nav dzirdēti!)
Tieši bērnu audzināšanas uzskati mainās no paaudzes uz paudzi, sākot no tā kā jādzemdē, tagad atkal kā pirms 150 gadiem dzemdē mājās, būtu nu paskatījušies arī tā laika statistiku, kas tikai vecvecmammu atmiņās pierakstīta, sievas vecmamma pierasti stāstīja kā viņai dzemdībās divi miruši, viens no dvīņiem izdzīvojis utml. Bet tagad labāk mājās, kas zina labāk, var diskutēt, bet manus uzskatus tas nemainīs, es domāju, ka tas ir bīstami.
In tad seko bērnu barošanas paņēmieni, kas mainās visu laiku, kad tiek līdz audzināšanai, tad skaidrs ka ģimenē ir vismaz divi uzskati- tēva un mātes, bet var pievienoties arī citu radiņu un māsiņu padomi, gudrība ir pastāvēt malā. Pat labos padomus labāk nemanāmi parādīt, pārtinot vai nomierinot, vai jaunu rotaļu iemācot, lai nestāv visu laiku pie galda.
Svētīgu visiem nedēļu!
Sprediķa liakā radās daži jautājumi, neskaidrības. Help!
Vai tiešām tēvs mūsdienās bērniem neko nesniedz? Nav tā, ka visi tēvi to vien dara kā slinko, skatās TV u.tml. Šķiet, ka tas ir ļoti plašs vispārinājums.
Kas slikts ir šūpuļdziesmās, tās pat nav īsti pagāniskas…
Ja cilvēks drīkst mācīt tikai to, ko pats zina, vai cilvēks, kuram nav bērni, drīkst mācīt par viņu audzināšanu u.tml. lietām?
Paldies! Ceru uz diskusiju.