Atspīdēšanas laika 7. svētdiena 2007.g.18.feb. 

2.Mozus 34:29-35

2.Kor.3:12 – 4:2

Lk. 9:28-36

Māc. J.Zariņa svētruna

Diemžēl, diktofonam beidzās barojošais elements un aptrūkās, kā saka, pašā interesantākajā vietā.. Bet to var labot, te ir trūkstošais teksts:

Tajā pat laikā mēs redzam, ka šis tuvums ir ļoti vilinošs, jo mācekļi aicina Jēzu palikt tepat kalnā un nedomāt par tiem ļaužu tūkstošiem, kas ir lejā un kas vēl joprojām dzīvo Vecās Derības aizsegā, tas ir grēkos un bezizejas cīņā ar tiem, ar dažādām grēku izpirkšanas upuru sistēmām.

Patiesībā, visas šīs šodienas runas un idejas par to, ka vērtību sistēma ir izmainījusies, ka tagad grūti pat sameklēt kaut ko, kas vēl būtu nevēlams, – tad tā ir tāda pati grēku izpirkšanas sistēma kāda bija Vecajā derībā – lielas pūles, bet jēgas nekādas. Viens izmisums. Šodien šis aklums ir labi redzams, bet tikai no tās vietas, kur ir Kristus, kurš tomēr nepalika kalnā, bet kāpa lejā pie cilvēkiem un gāja par viņiem mirt pie krusta. Viņš bija izredzēts un viņu nosauca debesu Tēvs.

Par to, ka patiesā Dieva godības klātbūtne ietekmē cilvēkus, rāda šīs rakstu vietas noslēguma vārdi – par to, ka mācekļi visu šo piedzīvojuši klusēja un tanīs dienās nevienam neko nesacīja.

Līdzīgi bija ar sievietēm, kas neatrada Jēzus miesas kapā, redz divus vīrus spožumā, un ir pārbijušās.

Pāvils saka, ka mēs tādā Dieva godības klātbūtnē, kā spogulī ieraugām arī sevi un šajā Viņa klātbūtnes spēkā, topam pārvērsti Viņa līdzībā..

Ar šiem vien vārdiem pietiku, lai mēs varētu dzīvot cerībā, Viņam sekojot. Viņa līdzība, Dieva spožums, tīrības un šķīstības mirdzums, tā ir tā mīlestība un žēlastība, kas nāk no Viņa, ko Tēvs Viņam dod, lai Viņš varētu uzņemties mūsu grēku smagumu un atpestīt, izvest mūs ārā no nāves pakļautības.

Lai kādi laiki arī nenāktu, lai arī tie būs grūti kristīgai pārliecībai, tomēr mums visu mūžu ir jāmācās dzīvot ar Viņa garu, stiprināties tajā, mācīties atkal un atkal no Viņa vārdiem, jo mums pretī ir tik liels melu un akluma, apmātības un vienkāršas muļķības, arī slimības jau pārvērstas cilvēku dzīves, ka ir vajadzīgs ļoti liels spēks, lai to mierīgi uzskatītu un nekļūdītos, nepaaugstinātu sevi par izredzēto, bet spētu aizstāvēties ar Viņa izredzētību. Tas ir iespējams tikai ar Viņa paša vadību un gādību. Lai mēs vienmēr pēc tās tiecamies un to lūdzam. Amen