Pūpolsvētdiena vai Palmu svētdiena? 

palmu sv

Palmu svētdiena (latīniski Palmarum) savu nosaukumu ir ieguvusi no palmu zariem, kurus Jeruzālemes iedzīvotāji klāja uz zemes Jēzus ceļā. Pie mums, kur palmas neaug, to vietā lietojam pūpolus. Tāpēc latvieši šo svētdienu sauc par Pūpolu svētdienu.

Pūpolu svētdiena ievada Lielo jeb Svēto nedēļu ar Zaļo Ceturtdienu, kad tika likti pamati Svētajam Vakarēdienam, Lielo Piektdienu ar krustā sišanu, Kluso sestdienu un pašām Lieldienām, kad svin Kristus Augšāmcelšanos.

Kāda ir Pūpolsvētdienas nozīme? Tā ir diena, kad Jēzus tika sagaidīts Jeruzalemē kā uzvarētājs, kā glābējs, ar godu un slavas dziesmām, ļaudis klāja uz ceļa drēbes un palmu zarus. Viņš gāja pretim savai uzvarai, bet ļaudis nespēja to saprast un pieņemt, Viņa ceļš veda nevis uz troni, bet gan pie krusta. Pūpolsvētdiena tiek saukta arī par Ciešanu svētdienu. Šajā dienā baznīcās tiek lasīts Kristus ciešanu apraksts un ļaudis tiek aicināti iedziļināties tajā, cik dārgi ir maksājusi cilvēces grēku izpirkšana.

Kristīgajā ticībā Palmu svētdiena kā svētki pirmo reizi tika svinēta 4. gadsimtā Bizantijā. Vāciju Palmu svētdienas procesijas sasniedza 11. un 12. gadsimtā, kad baznīcās tika spēlēti liturģiski uzvedumi, izmantojot simbolisku Jēzus iejāšanu Jeruzalemē. Pamazām Palmu jeb Pūpolu svētdienas tradīcijas sasniedza arī Latviju.

(Izmantoti internetresursi.)

Šogad 1. aprīlis  ir Pūpolsvētdiena!

Sveicam!  Lai Ciešanu nedēļā ir laiks lasīt un lūgt, lai mierā un pārdomās Jūs tiekat bagātīgi svētīti un iepriecināti, jo Kristus mūs ir izglābis!

Komentāri ir slēgti.

Powered by WordPress