Ko dod vai ko līdz kristība?
Tā dara, ka grēki top piedoti, tā pestī no nāves un velna un dāvā mūžīgo svētlaimi visiem tiek, kas tic, ko Dieva apsolījuma vārdi saka. Kuri ir šie vārdi? Mūsu Kungs Jēzus Kristus saka: Kas tic un top kristīgs, tas tiks izglābts, bet , tas kas netic, tas tiks pazudināts. (MT. 16,16)
303. Kā Svētā kristība ietekmē grēku piedošanu?
Tā kā Svētajā kritstībā caur ticību mēs tērpjamies Kungā Jēzū Kristū, tad Viņa taisnības apklāj visus mūsu grēkus, kā mantotos, tā arī izdarītos, un tad mēs topam nomazgāti tīri ar Viņa asinīm.
Gal. 3,27: Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus Vārdā, esat tērpušies Kristū.
Ap.d. 2,38: Bet Pēteris tiem atbildēja: “Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu.
Ap.d. 22,16: Un ko tu tagad vēl vilcinies? Celies augšā, liecies kristīties un nomazgā savus grēkus, piesaukdams Viņa Vārdu!
Ebr. 10,22: tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni.
304. Kā Svētā kristība glābj no nāves?
Svētā kristība glābj mūs no nāves, jo atņem nāvei tās dzeloni, kas ir grēks, un vieno mūs ar Jezu Kristu. Tā laicīgā nāve nevar kaitēt kristītam, ticīgam kristietim; arī mūžīgajai nāvei jeb pazudināšanai nav vara pār viņu, jo viņš ir Kristū un Kristus dzīvo viņā. Laicīgā nāve kristietim ir vārti uz mūžīgo dzīvību.
1. Kor. 15,55-57: Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis? – Nāves dzelonis ir grēks, bet grēka spēks ir bauslība. Bet paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.
Rom. 8,1: Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas.
305. Kā kristība atbrīvo no sātana?
Svētā kristība atbrīvo no sātana, jo ar kristību mēs atbrīvojamies no sātana valstības un pārceļamies Dieva Valstībā. Kristībā mēs tiekam tērpti Kristū un iegūstam grēku piedošanu. Sātans mums vairs nevar izvirzīt nekādas prasības. Turpretī mēs ar kristību slēgtās derības aizsardzībā tagad ticībā varam aizstāvēties pret kārdinātāju un sekmīgi viņam pretoties.
Kol. 1,12-13: un jūs ar prieku pateiksities Tēvam, kas jūs darījis cienīgus dabūt savu tiesu pie svētajo mantojuma gaismā. Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā,
Kol. 2,12: kristībā līdz ar Viņu aprakti un Viņā līdzi uzmodināti, ticēdami Dieva spēkam, kas Viņu uzmodinājis no miroņiem.
Gal. 3,27: Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus Vārdā, esat tērpušies Kristū.
Rom. 8,34: Kas mūs pazudinās? Vai Kristus Jēzus, kas ir nomiris, vēl vairāk, kas ir augšāmcēlies un ir pie Dieva labās rokas, kas arī mūs aizstāv?
1.Jņ. 4,4: Jūs, bērniņi, esat no Dieva un esat viņus uzvarējuši, jo lielāks ir Tas, kas jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē.
1.Jņ. 5,4: jo viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli – mūsu ticība.
306.Kā Svētā kristība dāvina mums mūžīgo svētlaimību?
Tā kā Svētā kristība dara mūs par Dieva bērniem, mēs kļūstam arī par mūžīgās svētlaimes mantiniekiem. Par to uz kristībā slēgtās derības pamata mēs ticībā varam būt pavisam droši.
1.Pēt. 3,21: Tas attēlo kristību, kura tagad arī jūs glābj. Tā nav miesas netīrības mazgāšana, bet ir labas sirdsapziņas izlūgšanās Dievā caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos,
Rom. 8,17: Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki – Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki; jo tiešām, ja līdz ar Viņu ciešam, mēs līdz ar Viņu tiksim arī apskaidroti.
Tit. 3,5-7: Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā, ko Viņš bagātīgi pār mums izlējis caur Jēzu Kristu, mūsu Pestītāju, lai, Viņa žēlastībā taisnoti, mēs kļūtu cerētās mūžīgās dzīvības mantinieki.
1.Pēt. 1,21: Jūs caur Viņu ticat uz Dievu, kas Viņu ir uzmodinājis no miroņiem un To godā cēlis, tā ka jūsu ticība ir kļuvusi arī par cerību uz Dievu.
Rom.5,5: bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.
307.Kā kristībā iegūtās dāvanas vajadzētu glabāt un lietot?
Kristībā iegūtās dāvanas vajadzētu glabāt un lietot ticībā.Neticība atstāj tās neizmantotas.
Mk. 16,16: Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts.
Ebr. 11,6: Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.
308. Vai kristība ir neapšaubāmi vajadzīga, lai izglābtos?
Mūsu Kungs Kristus nav sacījis „Kas netic un nav kristīts, bet tikai „Kas netic”. Tātad Viņš norāda, ka vienīgi neticība ved pazušanā un ka pestīšanai vajadzīgā ticība ir iespējama jau pirms kristības: ja tikai kristība netiek uzskatīta par nevajadzīgu. Ar tādiem gadījumiem varam saskarties, misijas darbu pildot. Uz tāda paša pamata, pēc Lutera skaidrojuma, var mierināt arī tos, kuru bērne nomiris, pirms viņš pagūts kristīt. (1.Moz.17,17) . Nevis kristību neiespējamība, bet gan tās nicināšana ved pazušanā.
Jaunākie komentāri
Jānis / pirms 74 mēn.
Astere / pirms 76 mēn.
Jānis / pirms 76 mēn.
guntabl / pirms 77 mēn.
Armands / pirms 78 mēn.