Filips Melanhtons (1497-1560) 

Materiālu sagatavoja Kaspars Šlihta

Kas bija Melanhtons?

Viena no izplatītākajām atbildēm – mīkla jeb mistērija – ir maz iepriecinoša. Grāmatas par viņu ir ar nosaukumiem “Klusais reformators” (K. Manšeks), “Neatzītais reformators” (M. Rodžerss), “Nezināmais Melanhtons” (R. Štuperihs). Viņu vienlaicīgi dēvē ne tikai par kristīgu reformatoru, humānistu, izcilu zinātnieku, izglītotāju, cilvēku ar smalku dvēseles struktūru, bet arī par kompromisu meklētāju, unionistu, nodevēju un nelieti. Melanhtons nekad nav saņēmis doktora grādu, nekad nav sprediķojis no kanceles, nekad nav ticis ordinēts, tomēr tieši viņš, nevis Luters, ir galvenais sarunu veicējs un vadītājs neskaitāmās konferencēs starp teologiem un politiķiem. Šodien Melanhtona darbi ir 80 sējumos, vairāk kā 10 000 vēstuļu.

Dzimst 1497. g. 16. febr. Brettenē, Vācijā. Īstais vārds ir Filip Schwartzerd. Zēna gados Melanhtons pāris nedēļu laikā zaudēja savu tēvu (tēvs bija labs bruņu meistars, strādāja imperatora uzdevumos).

1507. g. iestājās Pforcheimas Latīņu skolā, kur Melanhtona onkulis Johanness Reuchlins (ebreju valodas pratējs un humānists) uzraudzīja viņu 2 gadus. Saskaņā ar akadēmisko modi, Reuchlin nosauc viņu par Melanhtonu – gr. val. melnzeme. Filips ir ar apķērīgu un asu prātu – brīnumbērns.

Melanhtons piekritis senam teicienam Ausserhalb der Universitaet kein Leben – ārpus universitātes nav dzīves. To apliecina viņa turpmākā darbība, kas lielā mērā saistīta ar universitātēm.

1509. g. iestājās Heidelbergas universitātē (12 g. v.!).

1511. g. saņēma bakalaura grādu humanitārajās zinātnēs. Viņam aizliedza mācīties maģistratūrā, jo bija pārāk jauns. Beidzis universitāti, viņš nejūtas liels ieguvējs. Epizode – piemērs: Grieķu valodas skolotājs, nespējot tikt galā ar kādu grūtību, ir iesaucies: “Kur lai es atrodu grieķi?” Un visa klase vienbalsīgi esot saukusi: “Melanhtons!”II Melanhtons bija neliela auguma (1,50 m), fiziski trausls, bet ar lielām darba spējām.

1514. g. pēc maģistratūras studijām Tībingenes universitātē ieguva humanitāro zinātņu maģistra grādu. Nodarbojās ar grieķu valodas padziļinātu apguvi.

1518. g. uzaicināja pasniegt grieķu valodu Vitenbergas universitātē. Kļuva par Lutera kolēģi. 1518. g. izdod gr. val. gramatiku. Par mācību līdzekli to izmantoja vēl 200 gadus. Luters saka: “Es augsti vērtēju Filipu. Viņš ir izcils grieķu valodas zinātnieks, augsti mācīts un kulturāls, viņa auditorija ir pilna ar klausītājiem. Viņa zināšanu dēļ studenti – kā izcilie, tā vidējie un vājie – studē grieķu valodu.” Luters un Melanhtons piesaista jaunatni – 1518. g. 120, 1520, g. 333, 1521. g. 600 studentu.

Drīz pēc ierašanās Vitenbergā, F. Melanhtons sāka lasīt JD lekcijas. Pasniedza citiem un turpināja pats mācīties.

1519. g. ieguva teoloģijas bakalaura grādu, kas ir minimālā izglītība teoloģijā, lai mācītu citiem. Mācīja klasiskās valodas un teoloģiju. Melanhtons uzstāja, ka viņa prioritāte ir būt par valodas skolotāju. Lekcijas JD bija gr. val. pielietošanas veids.

Viņš uzrakstīja tik varenu retorikas grāmatu, ka pat katoļu skolās to turpināja izmantot par mācību grāmatu. Viņš lasīja lekcijas par Aristoteli, interesējās par dabas zinātnēm un mazliet ņēmās ar astroloģiju. Luters izsmēja Filipa interesi par zvaigznēm – labāk ir turēties pie Radītāja un Vārda -, bet Melanhtonam nebija doma ietekmēt pasauli ar dabas maģijas palīdzību. Viņš domāja, ka Dievs varētu dod kādas ziņas par sevi un saviem nolūkiem ar pasaules sfēru kustības palīdzību (Luteram tas bija par spekulatīvu). Melanhtona plašās intereses balstījās evaņģēliskajā teoloģijā.

Melanhtona luteriskā attieksme bija contemptu mundi (pasaules nicināšana). Viņš nesēdēja askēzē aiz klostera mūriem, bet iepazina pasaules daudzveidību. Visi ir Dieva atpirkti, tādēļ priecājieties un vērsiet savu nicinājumu pret velnu, pasaulīgo un miesisko. Melanhtonam nebija vienvirziena smadzenes (tikai teoloģija), bet viņš dzīvi uztvēra teoloģiski.

Ko Luters saka par Melanhtonu? Phillipus besitzt Sachkenntnis und findet auch die wichtigen Worte, Erasmus kannsich elegant ausdruecken, aber er versteht nichts von der Sache, Luther versteht etwas von der Sache, aber er kann sich nicht gut ausdruecken – Filipam ir izpratne, un viņš vienmēr arī atrod pareizos vārdus, Erasms gan prot eleganti rakstīt, bet viņam nav jēga par lietas būtību; Luters par to kaut ko zina, bet neprot tik labi izteikties.

1521. g. Melanchtons publicē pirmo protestantu sistemātisko teoloģiju “Loci communes rerum theologicarum” , ko slavē Luters. Grāmatā atrodamas lietas, kuras jāpatur prātā, lasot Rom. un citas Sv. Rakstu grāmatas. Daudzi papildizdevumi. 1. izdevumu autors publicē pret savu gribu, jo studenti bija jau publicējuši neautorizētu viņa lekciju versiju.

Paralēli daudzām vēstulēm viņš rakstīja klasiskos apcerējumus, tulkojumus, komentārus, teoloģiskos darbus un daudzas mācību grāmatas. Viņu sauca par Vācijas skolotāju, jo viņš reorganizēja daudzas skolas un universitātes.

Starp citu, dzīve Melanhtonu ģimenē bija vesels piedzīvojums. Varbūt Melanhtonam bija sakārtots prāts, bet viņa nams bija haoss. Viņa vecpuiša dienās draugi par viņu bija uztraukušies, jo, aizrāvies ar akadēmiskiem darbiem, viņš visu pārējo (piem. ēšanu, gulēšanu) atstāja novārtā.

1530. g. apprecēja Vitenbergas birģermeistara meitu Katherine Krapp; 4 bērni. Kad apprecējās, stāvoklis viņa mājā nedaudz uzlabojās, bet mājās visu laiku valdīja juceklis, tur bija nenosakāms skaits studentu un viesu, visi kopā zem viena jumta mājai, ko pats Melanhtons sauca par “būdu”. Studentus pievilka dzīvā atmosfēra, ko Melanhtons radīja zem sava jumta ar ārpusprogrammas grieķu literatūras, lugu u.c. lasījumiem.

Melanhtons par ēšanu: “Ir nožēlojami; mums šajā nožēlojamā nostūrī nav īstas barības. Nevar dabūt neko labu. Un, ja kādam kaut kas ir, tad to pagatavo nepareizi. Viss ir barbarisks!”

1530. g. tapa Augsburgas Ticības Apliecība (Confessio Augustana). Rakstot Apliecību, Melanhtons sevi ļoti pārpūlēja, tāpēc Luters viņam raksta: “Es pavēlu Tev un tiem, kas ir ap Tevi, lai tie piespiež Tevi, piedraudot ar ekskomunikāciju, parūpēties par sevi, lai Tu sevi nenogalētu. Mēs kalpojam Dievam arī paņemot brīvdienu un atpūšoties.”

1531. g. Augsburgas Ticības Apliecības Apoloģija. Taisnošanai pievērsta vislielākā nozīme. Viņš raksta atspēkojumu pat ēdienreizēs un svētdienās.

1537. g. Šmalkaldes sanāksmē to novieto līdzās CA. Sanāksmē Melanhtons uzraksta “Par pāvesta varu un primātu” – mazu, koncentrētu rakstu. Kas ir primāts? 1) Augstākās zīdītāju klases pārstāvis – pērtiķis. 2) Pāvests – augstākais garīdznieks katoļiem un anglikāņiem.

1540. g. viņš mainīja CA, lai pieļautu kalvinistisko interpretāciju Euharistijai. Melanhtonu apsūdzēja par apgalvojumu, ka ticībā piedalās arī cilvēka labā griba. Melanhtonam teica, ka viņš ir pārāk humānistisks.

Luters kādā no galda runām saka: “Filips ir pārāk mērens. Viņš grib mīlestībā visiem kalpot. Filips ļauj sevi saēst. Es apriju visu un taču nevienu.”

Pēc Lutera nāves (1546) un luterāņu militārajām neveiksmēm pie Muehlenbergas (1547) Melanhtons pieņēma dažus katoļu uzskatus kā nenozīmīgus, adiaforiskus, lai izvairītos no pilsoņu kara un Vitenbergas iznīcināšanas. Lai gan Melanhtons sākotnēji asi kritizēja pamiera noteikumus kā pārāk pretējus protestantisma uzskatiem, vēlāk viņš negribīgi pieņēma Leipcigas pamieru pēc tam, kad nostiprināja taisnošanu ticībā, garīdznieku precēšanos un grēku piedošanu, neuzskaitot visus grēkus. Citiem noteikumiem – bīskapa varai, garīdznieku apģērbam un katoļu ceremonijām – Melanhtons piekrita kā nenozīmīgiem jautājumiem. Konservatīvie luterāņi nosauca Melanhtonu par gļēvuli un luterisma nodevēju. Īsi pirms nāves viņam prasīja, ko viņš gribot? – “Neko! Tikai debesis!”

1560. g. 19. aprīlī Vitenbergā Melanhtons mirst. Apglabāts pils baznīcā pretī Lutera kapa vietai.

Pirms savas nāves Melanhtons raksta zīmīti, kuru attiecina uz sevi: “Tu izglābsies no grēkiem. Tu tiksi atbrīvots no visām grūtībām un teologu niknuma. Tu nāksi gaismā, redzēsi Dievu, aplūkodams redzēsi Dieva Dēlu. Tu mācīsies tādus brīnišķīgus noslēpumus, kurus Tu šajā dzīvē nevarēsi saprast: kāpēc mēs tā esam radīti, cik mēs esam, un kur ir abu Jēzus dabu apvienošana.”