Dievs ir klāt visās dzīves situācijās, arī mūsu dižķibelē. Ko tu dari šajā laikā?
- Paļaujos, ka Dievs visas lietas izkārtos (33%, 9 balsis)
- Daru, cik spēju pats/-i, ar Dievpalīgu (30%, 8 balsis)
- Cenšos par laicīgām ķibelēm nedomāt (15%, 4 balsis)
- Saprotu valsts grūtības (7%, 2 balsis)
- Esmu neapmierināts/-a ar valsts darbībām (7%, 2 balsis)
- Cīnos par sevi un saviem tuvākajiem (4%, 1 balsis)
- Man ir cits viedoklis, skatīt komentārā (4%, 1 balsis)
- Domāju par savu uzņēmumu (0%, 0 balsis)
- Nav viedokļa par šo visu (0%, 0 balsis)
Balsotāju skaits: 27
Loading ...
Bērns pretēji vecāku aizliegumam aizliegumam paņēmis un griezis maizi ar lielo nazi un rezultātā pirkts pušu… Vai bērnam ir tiesības lūgt tēvam palīdzību? Bērnam ir divas iespējas- pateikt tēvam :”Nepaklausīju, piedod, palīdzi!” un otra ,uzskatīt, ja nepaklausīju nav tiesību lūgt palīdzību un pašam kaut kā brūci ziedēt, rezultātā ilgi dzīstoša un strutaina brūce, ko tēvs tik vai tā pamanīs…
Tad kāpēc lai mums kristiešiem, kas esam Dieva bērni nebūtu tiesības lūgt Dievam , mūsu Tēvam, palīdzību? Tas jau neizslēdz lielo Dieva žēlastības dāvanu. Lūgt pēc palīdzības Dievam bez noteikumu uzstādīšanas, kas un kā Dievam būtu šajā situācijā darāms, atdzīstot arī savu vainu – man nav tiesību, jo esmu grēcinieks ?!
piekrītu Lauritai. Tiesības kā tādas musm vispār nebūtu lūgt Dievam jebko. ja jau esi kristietis, domājams saproti, ka katrs ir grēcinieks un viņam nav TIESĪBAS uz Dieva žēlastību. bet tas, ka mēs to saņemam ir tikai un vienīgi Viņa paša nopelns un griba. Un dižķibele ir spilgts piemērs tam visam…
p.s. Ilgi svārstījos, vai tomēr neieklikšķināt “Esmu neapmierināts/-a ar valsts darbībām”, bet tad sapratu, ka nu un, ka esmu nepamierināta? daudz kas man var nepatikt dzīvē. taču tam globāli nav nozīmes. bieži ir tā, ka tas kas man sākumā galīgi nepatīk patiešām izrādās Dieva griba, ko ļoti labi pēc laika var saprast. tad nu izlēmu paļauties… (nu paļaujos es visu laiku – nu ja godīgi: vismaz mācos. izlēmu, ka šī atbilde tiešām IR svarīgāka par pirmo variantu)
Tiesības? Varbūt nē. Bet visprātīgākā rīcība tā noteikti ir. Ne jau piesaukt Dievu, lai nāk un izlabo visu, ko paši un mūsējie ir salaiduši grīstē, bet gan lūgt pēc padoma, kā un ko vislabāk darīt. Jo Dievam ‘no augšas’ tomēr stipri skaidrāki ir visi konteksti un iespējamo risinājumu iespējamās sekas. Un atbalstu un palīdzību, pareizās lietas darot. Un darīt, darīt pašiem. Jo Dievs mūsu vietā neko nedarīs
Piedod,Makleod, bet man liekas, ka ķibele ir Tevī, jo nebūdams kristietis, tu atļaujies nievājoši izteikties par veselas konfesijas ticīgajiem. Baznīca mūsu dienās nebūt nav bankrotā, jo pašreizējo situāciju nevar salīdzināt, kā bija finansiāli padomju gados, bet ar Dieva palīgu izdzīvoja. Un vispār ko Tavā izpratnē nozīmē Baznīcas bankrots, baznīca jau neko neražo un aizdevumus arī neizsniedz…
Tagad par to vai mums ir tiesības piesaukt Dievu, kad kā Tu izsakies “paši savārījuši mēslus.” Ja būtu kristietis, tad zinātu un ne tikai zināt, bet arī pats būtu piedzīvojis, ka “Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedina visas tavas vainas”Ps.103-3 un “Jēzus atbildēja un tiem sacīja:”Veseliem ārsta nevajag, bet slimiem. Nevis taisnus esmu nācis aicināt uz atgriešanos no grēkiem, bet grēciniekus.” Lk.5-31
Neesmu personīgi neko savārījusi, mēslus nu “toč” nē. Tāpēc atļaušos Viņu piesaukt, lai turpmāk arī nevarītu.
nedomāju , ka mums ir tiesības piesaukt palīgā To Kungu katru paša savārīto mēslu izstrēbšanai
…jo vairāk par vienu ķeksi ievilkt – tāda opcija nepastāv.
Tātad: domāju, saprotu, arī mēdz gadīties, ka esmu neapmierināta, bet ar to, savukārt, cenšos neaizrauties un neiestigt. Vājprātā necīnos, bet daru, cik spēju un tiešām ar Dievpalīgu un mieru sirdī. Viss notiek tā, kā tam jānotiek, un tiešām par labu nāk.
Pareiza izvēle – ar komentāru.
Aptaujas uzdevums, iespēja, nolikt tautai priekšā kādu jautājumu un piedāvāt variantus, kas jāpārcilā prātā, pārdomājot, ko īsti izvēlēties. Man bieži gadās, ka atbildei būtu jāsastāv no vairākiem variantiem, tieši kā šajā variantā, bet tādas iespējas nav, atliek komentārs.
Ja kādam būtu talants veikli sastādīt šīs aptaujas, tad tās vare’tu mainīties katru nedēļu, jo tas jau nav sevišķi nopietni domāts, bet – skat.no sākuma
P.S. kā tur palika, mums laikam smaidiņu tagad nav? Beigās ir smaids liels, kā sestdienas rītā pieklājas.
Kā balsot, ja
1)paļaujos, ka Dievs visu izkārtos;
2)pati daru, ko spēju;
3)saprotu valsts grūtības, jo paši jau kopumā esam vainīgi pie dižķibeles ar savu vēlmi iegūt tādu dzīves līmeni dažos gados, kā tajās valstīs, kas uz to gājušas ilgo ceļu pēc Otrā pasaules kara.