tālumā…. 

Esmu uz pēris mēnešiem prom no Latvijas, taču nebēgu no krīzes (lai gan ja atklāti, arī tas…), bet tas bija mans sen lolotais plāns, doties studēt apmaiņas programmā. tad nu sēžu es Oulu pilsētas (tas ir Somijā) kopmītnē un tagad rakstu šo. Bet rakstīt es gribu ne jau par to kā te iet fiziki…

Šodien mums bija tāds pasākums, kas iepazīstināja ar pilsētu, un tagad šķiet tikai nupat aptvēru, ko man nozīmē Jēzus, kristietība, draudze utml… Jo visu strapā bija arī organizācija, kas apvieno kristiešus un notur dievkalpojums angļu valodā kDieva vārduatru svētdienu. Un cik priecīga es biju viņus satikt! Tikai tagad aptvēru, ka bez tā, ka man protams trūkst mammas, tēta utml, man tik ļoti pietrūktu svētdienu. Pietrūktu kopējo lūgšanu. pietrūktu kāda, kurš skaidro Dieva vārdu. pietrūktu.. klātbūtnes sajūtas, jo baznīcā Jēzus klātbūtni es sajūtu daudz spēcīgāk. tas rāda, ka mans ticības ceļš vēl arvien ir tikai sākumā, ka neesmu tik stipra, ka varu pastāvēt vien savā ticībā, taču tas rāda arī to, ka Jēzus man nozīmē ļoti, ļoti daudz….